Aizvadītajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju valstī. Tiesa, kamēr publiskajā telpā parādās arvien vairāk un vairāk viedokļu par to, ka šo mobilizāciju tikai uz papīra var nosaukt par daļēju, tikmēr Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis, kurš jau ne reizi vien publicējis viedokli par dažādām tēmām, izteicis savus novērojumus par esošo situāciju.
No naudas, ko kara bēgļu uzņemšanai rezervēja pavasarī, līdz šim izmantota mazāk nekā puse. Tomēr ukraiņiem pieejamā palīdzība sarukusi - valsts vairs neapmaksā uzturēšanos hosteļos, pat ne tiem, kas nevar strādāt. Savukārt vienoto bēgļu apkalpošanas centru Rīgā, VARAM ministrija kavējas apmaksāt.
Saeima ceturtdien, 22.septembrī, otrajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas tostarp paver iespēju no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem piešķirt pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu, vēsta Saeimas preses dienests.
Palīdzēt Ukrainas armijai arī šeit Latvijā varam pat pašos negaidītākajos veidos. Labdarības kafejnīcā “Boršč”, kurā strādā cilvēki no Ukrainas, aicina nodot viņiem… izlietotās elektroniskās cigaretes, vēsta TV3 raidījums "900 sekundes".
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz līdz gada beigām Ukrainas iedzīvotājiem zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus segt pilnā apmērā.
Pieaugot Krievijas zaudējumiem karā Ukrainā, arvien biežāk tiek runāts par to, ka Krievija savā retorikā atkal varētu izmantot draudus par kodoltriecienu. Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Jānis Slaidiņš skaidro, cik nopietni jāuztver šie draudi.
Ģenerālis un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris TV24 raidījumā "Nedēļa.Post scriptum" komentējis, vai šobrīd iespējams Krievijas uzbrukums Baltijai.
Spiežot uz Ukrainu vienoties ar Krieviju un akceptēt teritoriju zaudējumus, netiks nonākts pie miera, bet gan pie lielākiem apdraudējumiem nākotnē, turklāt plašākā mērogā, šādu nostāju paudis Latvijas prezidents Egils Levits, kurš šīs nedēļas izskaņā uzturas Ukrainā.
Tuvojošās ziemas ietekmē, visticamāk, nebūs redzama progresa Ukrainā notiekošajā karā, turklāt ziemā pārbaudījums būs rietumvalstu turpmākā atbalsta saglabāšana Ukrainai, aģentūrai LETA atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un Latvijas vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs.
Sensācija ar 2022. gada pavērsienu Latvijas iedzīvotāju kopskaita palielināšanās virzienā ir tik caurskatāma un nesaistīta ar pašu Latviju, ka neviens politiķis vai partija pat nemēģina ar to lepoties vai kā savādāk izmantot priekšvēlēšanu cīņā par 14. Saeimu.
No 2022. gada sākuma līdz šai baltai dienai turpinās iedzīvotāju skaita palielināšanās valstī, kurā tas iepriekš sarucis kopš pirmās dienas, kad valsts pastāv savā tagadējā teritorijā un lielā mērā ar to pašu cilvēku sastāvu, kura vārdā 1990. gada 4. maijā tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana.
Jau vairākas nedēļas portālā ziedot.lv ievietota iniciatīva, ar kuras palīdzību tiek vākti naudas līdzekļi, lai kopīgiem spēkiem iegādātos Ukrainas armijas vajadzībām nepieciešamo bezpilota kaujas lidaparātu. Lai gan sociālajos tīklos atkal un atkal izskan aicinājumi ziedot cēlajam mērķim, publicists Lato Lapsa izteicis savu viedokli, kāpēc šī iecere tomēr varētu neizdoties.
Ņemot vērā, ka karš Ukrainā drīzumā nebeigsies, Latvijai varētu nākties pārskatīt Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, ceturtdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē atzina atbildīgo iestāžu pārstāvji.
Jaunajā atbalsta centrā Ukrainas kara bēgļiem Rīgā, Amatu ielā 4, ir vairāki trūkumi - telpas esot šauras, tajās sarežģīti orientēties un cilvēki esot mazāk atsaucīgi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda vairāki sastaptie ukraiņi.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājis vairāk nekā pusgads un Latvija izrādījusies viena no dāsnākajām Ukrainas atbalstītājām. Savu artavu sniedz arī iedzīvotāji, ziedojot dažādiem Ukrainas atbalstam paredzētiem labdarības projektiem. Aptaujā TV3 raidījumā "900 sekundes" noskaidrots, cik iedzīvotāji kaut reizi ziedojuši Ukrainas atbalstam.
Ukraina plāno atbalstīt Vāciju tās centienos izbeigt atkarību no Krievijas enerģijas importa, piegādājot Eiropas lielākajai ekonomikai savu pāri paliekošo elektroenerģiju.
Tiesa kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu kādam Krievijas pilsonim, kurš Vecrīgā sabojājis Ukrainas pilsones automašīnu un iesitis policistam.