Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien, uzņemot vizītē NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, mudinājis aliansi uzņemt Ukrainu savās rindās un piegādāt Ukrainai vairāk iznīcinātāju un tālas darbības ieroču.
Šī ir Stoltenberga pirmā vizīte Kijivā kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma 2022.gada februārī.
Zelenskis sacīja, ka jūlijā plānotais NATO samits var kļūt vēsturisks, ja Ukraina tiktu oficiāli uzaicināta pievienoties šai aliansei.
"Ir pienācis laiks pieņemt atbilstošu lēmumu," kopīgā preses konferencē ar Stoltenbergu sacīja Ukrainas prezidents.
Viņš arī lūdza NATO palīdzību, lai pārvarētu dažu alianses dalībvalstu vilcināšanos piegādāt Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes, modernus iznīcinātājus un bruņumašīnas.
NATO dalībvalstis ir piegādājušas Ukrainai padomju laika iznīcinātājus, bet atteikušās piegādāt modernos iznīcinātājus, piemēram, ASV izstrādātos F-16.
Rietumvalstis arī atturējušās piegādāt Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes, bažījoties, ka Ukraina varētu izmantot tās uzbrukumiem mērķiem Krievijas teritorijā.
Stoltenbergs sacīja, ka alianse "nodrošinās Ukrainas pārsvaru" pār Krieviju, taču nepiedāvāja Kijivai nekādas izredzes drīzumā kļūt par NATO locekli.
Ukrainas nākotne ir NATO, par to ir vienisprātis visi sabiedrotie. Tajā pašā laikā alianses (..) galvenais mērķis šobrīd ir nodrošināt Ukrainas pārsvaru,
sacīja Stoltenbergs.
Viņš paziņoja, ka jautājums par Ukrainas dalību NATO būs jūlijā Viļņā plānotā samita dienaskārtībā.
"NATO ir ar jums šodien, rīt un tik ilgi, cik nepieciešams," solīja NATO ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs arī norādīja, ka ir svarīgi, lai uz Ukrainu nosūtītie ieroči darbojas kā nākas, tostarp, lai būtu pietiekami daudz munīcijas.