Tradīcijas

Valmierā 12.oktobrī jau trešo gadu notiks Simjūda tirgus, kas pulcēs apmēram 350 tirgotājus, aģentūru LETA informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare.

Ir bijis, ka par kādiem godiem vēsture klusē vēl 21. gadsimtā, bet ne par Līgo vakaru un Jāņu rītu, par ko ir prieks, jo pagātne veido nākotni.

Senlatvieši Jāņu svinībām gatavojās rūpīgi. Sievas sēja sieru pēc receptēm no pūra lādēm un vīri brūvēja alu, lai ar to varētu pacienāt visus līgotājus. Tāpat neiztika bez dziesmām, dejām un tradīcijām, kas ļauj un ļaus svētkus izbaudīt arī šogad.

Tiek lēsts, ka kopumā 95 pasaules valstīs tiek svinētas Lieldienas. Cik dažādu kultūru un nāciju, tik dažādas var būt arī šo svētku tradīcijas. Uzzinam, kāds paražas piekopj citās valstīs dzīvojošie Lieldienās!

Šovakar mēs atvadīsimies no vecā gada un sagaidīsim jauno 2024. gadu. Šos svētkus svin teju visā pasaulē. Lai arī svētki ir vieni, tomēr daudzviet tradīcijas, kā atzīmēt jauna gada sākumu un vecā aiziešanu, ir krasi atšķirīgas. Kā šos svētkus svin citviet pasaulē?

Vai vispār ir kāds, kurš nav bijis pirtī? Kāds, kuram nav viedoklis par pirtī iešanu? Visdrīzāk, ka nē. Tomēr salīdzinoši liela sabiedrības daļa nezina pašus pirtī iešanas pamatus, lai gan latviešiem tā ir ierasta un pazīstama lieta.

Kristīgajā tradīcijā Lieldienas simbolizē Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem un uzvaru pār nāvi. Lieldienu gaidīšanas laiks parasti iesākas ar gavēni. Un kristiešiem šie ir vieni no nozīmīgākajiem gada svētkiem.

Karalis Čārzls III šogad atteicies no ikgadējā slēpošanas brauciena kopā ar draugiem, lai pasargātu savu veselību jeb viņš nolēmis būt piesardzīgs, lai kronēšanas laikā 6. maijā ar viņa pašsajūtu viss būtu kārtībā, ziņo "The Sun".

Ziemassvētki ir tie svētki, kurus svin teju ikkatrs pasaules iedzīvotājs. Tomēr, cik dažādu kultūru, tik arī dažādu tradīciju. Apkopojām 10 interesantākās Ziemassvētku tradīcijas no visas pasaules.

Kopš par Lielbritānijas karali kļuvis Čārlzs III, karaļnams ir piedzīvojis vairākas pārmaiņas. Kā ziņo karaļnama eksperti, tad karalis grasās ieviest nopietnas pārmaiņas arī Ziemassvētku svinību norisē, vēsta "The Sun".

Princese Beatrise kārtējo rezi varētu lauzt karaļnama gadiem ilgās tradīcijas, vēsta "Daily Star".

Šodien, 23. maijā, tiek svinēti baznīcas svētki - Vasarsvētki. Tie savijušies arī ar senām tautas tradīcijām un ticējumiem.

Lieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas. "Rimi Gardēži atklāj, kādas ir Lieldienu tradīcijas pasaulē.

Valsts svētki ir laiks, kad ģimene kopā var izvērtēt: vai mums ir tradīcijas, kas godina mūsu dzimteni, Latviju? Ja nav, kādas tās varētu būt? Varbūt kāda tradīcija ir jāmaina, ņemot vērā, ka bērni aug un valsts svētkus uztver jau nopietnāk?

Pirms gada Megana Mārkla pārsteidza britu sabiedrību, pati aiz sevis aizverot mašīnas durvis. Princis Harijs nesen atkārtojis sievas rīcību, vēsta ārzemju tabloīds "E! News".

Vai zinājāt, ka Latvijas teritorijā līgavas zagšana tika aizliegta 1422. gadā, lai vienkāršie ļaudis neprecētos pēc savas patikšanas, bet kungs varētu sapārot labākos strādniekus? Un to, ka XVI gadsimtā ļaudīm bija spiestā kārtā jāprecas baznīcā? Un kāzas nedrīkstēja svinēt ilgāk par divām dienām, un ēst un dzert pilnām mutēm arī nebija ļauts. Kāzu mielastam ēdieni un dzērieni bija limitēti.

Dabas atmodas un saulaino dienu vēstnesis, pavasara svētki - Lieldienas, vairs nav aiz kalniem. Latvijā, Lieldienu tradīcijām ir dziļas saknes. Tomēr, kā tās tiek svinētas kaimiņvalstīs? Vai zinājāt, kuriem kaimiņiem pieder augstākās verbas rekords un kāpēc poļi Lieldienās staigā apkārt slapji?

Jaunais gads ir priekpilns notikums, kuru svin it visā pasaulē. Ar dažnedažādām tradīcijām un rituāliem šis mirklis, kurā tiek dota atskaite jauniem cipariem kalendārā, jaunām iedvesmām un jauniem solījumiem, uzzibsnī krāšņi un atmiņā paliekoši. Iedvesmojot svētku dažādošanai, tūroperators un ceļošanas eksperts "Novatours” stāsta par eksotiskām Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijām dažādos pasaules nostūros.

Senlatvieši dzīvoja saskaņā ar dabu un tās norisēm. Gadskārtu svētki saistīti ar saulgriežiem un nozīmīgām pārmaiņām dabā, kas notiek katru gadu. Tā kā senlaviešu pamatnodarbošanās bija zemkopība un lopkopība, tad saimniekošanā vadījās pēc regulārajām pārmaiņām dabā, tām pakārtoja savu dzīvi. Lai veiksmīgāk ritētu darbi un raža padotos labāka, svētkos tika pareģoti laikapstākļi nākamajam pavasarim, vasarai, izvēlēts labākais laiks stādīšanai. Gadskārtu svētkos tika veiktas dažādas rituālas darbības, kas vairotu labklājību, auglību, pasargātu no ļauniem spēkiem. Svētkos tika pagatavoti ēdieni ar simbolisku nozīmi. Svētku laikā zīlēja nākotni.

Ikgadējie raķešu kari, pazīstami kā "Rouketopolemos", notika Čiosas salas Vrontados ciematā. Par kulminācijas vietu tika izraudzīta ieleja strarp divām pareizticīgo baznīcām, kuras atrodas uz pakalniem.