Jaungada klusais pirmais rīts: ko Japāna un Islande māca par svētku līdzsvaru

© pexels.com

Kamēr daudzviet Jaunais gads sākas ar skaļiem salūtiem un ballītēm līdz rītam, ir valstis, kur gada pirmais rīts apzināti tiek pavadīts klusumā. Japāna un Islande – divas ļoti atšķirīgas kultūras – šajā ziņā pārsteidzoši satiekas vienā idejā: jaunam gadam jāsākas mierīgi, raksta “japan-guide.com” un “visiticeland.com”.

Klusais rīts Japānā

Japānā Jaungads (Shōgatsu) ir viens no svarīgākajiem gada notikumiem. Pēc pusnakts svinībām gada pirmais rīts bieži ir:

  • kluss,
  • bez skaļas mūzikas,
  • veltīts ģimenei vai individuālai refleksijai.

Daudzi dodas uz pirmo tempļa apmeklējumu - hatsumōde, kur valda mierīga atmosfēra. Tiek uzskatīts, ka tas, kādā noskaņojumā cilvēks pavada gada pirmās stundas, ietekmē visu turpmāko gadu.

pexels.com

Islande: lēna atgriešanās pēc svētkiem

Islandē Jaungada naktī salūti ir ļoti iespaidīgi, taču 1. janvāra rīts ir pārsteidzoši mierīgs. Šeit ienāk kultūras paradums, kas saistīts arī ar slaveno Jólabókaflóð (Ziemassvētku grāmatu dāvināšana):

  • rīts tiek pavadīts mājās,
  • lasot dāvanā saņemto grāmatu,
  • dzerot kafiju,
  • bez steigas un trokšņa.

Tas nav formāls rituāls, bet dziļi iesakņojies dzīvesveids - ļaut gadam sākties lēni.

pexels.com

Ko no tā varam paņemt arī mēs sev?

Abas tradīcijas māca vienu un to pašu: ne viss jāsāk ar troksni. Dažkārt tieši klusums palīdz:

  • sakārtot domas,
  • sajust ķermeni pēc svētku pārslodzes,
  • apzināti ieiet jaunā posmā.

Pat neliela izvēle - nesteigties no rīta, neskatīties telefonā, pabūt mierā - var kļūt par personīgu tradīciju.

Jaungada pirmais rīts nav tikai turpinājums ballītei. Japānas un Islandes piemērs rāda, ka tas var būt iekšējs starts, nevis ārējs sprādziens, un varbūt tieši klusums ir vislabākais pamats jaunam gada sākumam.