sportošana

Pat ļoti mazi, bet ikdienas pūliņi agri vai vēlu nes augļus. Un jauns pētījums tikai apstiprina šo patiesību. Jūs droši vien esat daudz dzirdējuši par to, cik svarīgi ir vingrot. Taču praksē pieaugušajam var būt grūti atvēlēt daudz laika fiziskajām aktivitātēm: vai nu darbam, vai mājsaimniecības darbiem.

Gada vēsajos mēnešos sportojot ārā cilvēks lieliski norūdās, tas palīdz ķermenim būt noturīgākam pret gaisa temperatūras izmaiņām un stiprina imunitāti ilgtermiņā. Lai arī svaigs gaiss un sports ir vitāli nozīmīgs cilvēka veselībai, mainoties sezonām, ir svarīgi pievērst uzmanību piemērotam apģērbam, uzturam un citām niansēm, kas var būtiski ietekmēt labsajūtu kā sportošanas laikā, tā pēc tās. Lai kustības rezultētos panākumos un veselība uzlabotos, uztura un fitnesa trenere Madara Meiere dalās padomos, kam sekot līdzi, uzsākot treniņus brīvā dabā tieši rudens sezonā.

Sporta žurnālists Lauris Lizbovskis šodien, 19.oktobrī, mikroblogošanas vietnē "Twitter" ievietojis ierakstu, kurā pauž neizpratni, kāpēc vispār nepieciešama komendantstunda.

Saulainas un siltais vasaras laiks var iedvesmot dažādām fiziskām aktivitātēm un sportošanai, ir vieglāk sevi motivēt treniņam svaigā gaisā. Tomēr vasaras karstums un tveice, kā arī lielā saules aktivitāte var kļūt par traucēkļiem un nevēlamiem elementiem treniņa procesā.

Fiziskās aktivitātes un sportošana var likt mums sajusties labāk gan fiziski, gan emocionāli, turklāt uzlabo miegu un daudzus citus organisma procesus. Taču vai zinām, kas notiek mūsu organismā, kad sportojam?

Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem (43%), iestājoties pavasarim un siltākam laikam, ir nolēmuši sākt vai atsākt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Covid-19 ierobežojumu dēļ sporta klubi jau vairākus mēnešus ir slēgti, tādēļ sportošana ziemas mēnešos ir bijusi katra paša pārziņā. Pavasarī, kad gaisa temperatūra palielinās un vasara šķietami vairs nav aiz kalniem, arvien vairāk cilvēku izvēlas atsākt sportot svaigā gaisā.

Sportošana mājās vai ārtelpās kļuvusi par jauno realitāti, taču arī tad ir noteikumi, kuri palīdz to darīt pareizi – vai tā būtu sekošana līdzi kādam YouTube vai online treniņam, svaru cilāšana vai joga. Akrobātu un deju šova komandas “Street Warriors” dalībnieks Vitālijs Prutskis stāsta: “Jau gandrīz gadu man ir iespēja apmācīt jauniešus, kuri vēlas attīstīt ķermeni, fizisko izturību, lokanību un iemācīties taisīt trikus, tādēļ diezgan regulāri jābūt sporta zālē. Mums kā akrobātiem jātrenējas bieži, jo nedrīkst zaudēt formu, taču šogad daudziem vairāk laika bija jāpavada mājās.” Vitālijs sniedz ieteikumus, kā trenēties mājās pēc iespējas efektīvāk.

Lielai daļai cilvēku jaunais gads iesākās ar apņemšanos vairāk uzmanības pievērst savai fiziskajai formai - ēšanai, vingrošanai. Tomēr nereti šīs apņemšanās pēc kāda laika "izkūp gaisā". Fitnesa trenere Nika Linde Instagram atklāja noslēpumu, kā piespiest sevi vingrot brīdi, kad tev to nemaz negribas darīt.

“Praksē nereti nākas uzklausīt dažādus iemeslus, kāpēc cilvēks nevar vingrot, iet garās pastaigās, nūjot vai kā citādi būt aktīvs, taču vairumā gadījumu tās patiešām ir tikai atrunas,” teic fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa. Lūk, izplatītākie attaisnojumi un ārstes komentāri!

Laikā, kad epidēmijas apturēšanai noteikto normu dēļ sportošana telpās ir ierobežota, izmantot visplašākās iespējas piedāvā dabas sporta zāle - tā ir atvērta 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā un ir bez maksas pieejama ikvienam, atgādina Dabas aizsardzības pārvalde.

Darbs no mājām, fizisko treniņu atcelšana un pašizolācija ir diezgan liels izaicinājums tiem, kuru mērķis bija uzlabot savu fizisko formu, kā arī tiem, kas nespēj atturēties no biežām maltītēm un regulāras ledusskapja durvju virināšanas. Taču ir jau pavasaris un straujiem soļiem tuvojas vasara, ko vīrusa dēļ neatcelsi. Tādēļ, lai rastu iedvesmu, kā šajā pandēmijas laikā neaizmirst par fizisko formu un neiedzīvoties liekajos kilogramos, savus padomus sniedz Latvijā iecienītā fitnesa trenere Anita Pužule un sportists Kaspars Kambala.

Mūsdienu uzskats, ka grūtniecības laikā sieviete nevar vai nedrīkst aktīvi nodarboties ar sportu, ir bezcerīgi novecojis. “Šajā dzīves posmā ārsti ne tikai sievietēm neaizliedz (izņēmums – grūtniecība ar sarežģījumiem), bet gluži otrādi - iesaka aktīvi sportot, jo vingrinājumi uzlabo pašsajūtu, uztur emocionālo stabilitāti un sagatavo sievietes ķermeni dzemdībām. Svarīgākais ir izvēlēties pareizo sporta veidu un pietiekamu skaitu vingrinājumu,” stāsta zīmola "4F" vēstnieks un pieredzējis treneris Edijs Cīrulis.

Ķermenis un veselība būs pateicīga par apņemšanos sportot, taču bieži apņēmība zūd jau pēc pāris nedēļām. Hokeja kluba “Kurbads” fizioterapeits Rolands Admidiņš uzskata, ka vēlme būt aktīvam un sportot beidzas, nepareizi izvēloties sportošanas biežumu un intensitāti.

Sievietes daudz vairāk nekā vīriešus uztrauc savs ārējais izskats un ķermeņa aprises. Mūždien nomācošā frāze "man nav, ko vilkt" zemapziņā arī varētu būt saistīta ar kārotās formas iegūšanu, lai beidzot varētu uzvilkt tās stilīgās ādas bikses, kuras stāv skapī un krāj putekļus, taču dikti spiež un tām rāvējslēdzējs neiet ciet. Womenshealthmag.com apkopojis četrus noderīgus ieteikumus, lai sevi ik dienu uzturētu labā fiziskajā formā.

Pēc jaunās nodokļu sistēmas, kas nemotivē nodarboties ar labdarību, ieviešanas sporta nozare piedzīvojusi ziedojumu kritumu. Tiek lēsts, ka šogad var pietrūkt pat līdz 15 miljoniem eiro. Sporta organizācijas plāno prasīt divu miljonu eiro kompensāciju no valsts kabatas. Valdība gan nav gatava tos piešķirt un uzskata, ka par to būtu jālemj jaunajam Ministru kabinetam.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks sociālajos tīklos publicējis fotogrāfijas no treniņa boksā

Jaunā gada priekšvakarā daudzi cilvēki tradicionāli sola pievērsties veselīgam dzīvesveidam un sākt sportot. Par to, kā labāk formulēt savu apņemšanos, domas dalās. Vieni to dara tikai domās un citiem nestāsta. Lai nenoskauž – viņi saka. Otri uzskata par vajadzīgu savu solījumu izteikt skaļi un liecinieku klātbūtnē vai izsludinot sociālajos tīklos, jo tad būšot kauns to nepildīt.

Lai arī nav tādas konkrētas receptes, kas garantētu iespēju nodzīvot līdz 100 gadu vecumam, cilvēks pats var diezgan daudz darīt, lai viņam būtu ilgs un pilnvērtīgs mūžs.

44,5% Latvijas sportojošo iedzīvotāju dod priekšroku nodarbībām svaigā gaisā, 28,0% vingro sporta zālē un 27,5% – mājās. Tā liecina sporta apģērbu zīmola 4F veiktais pētījums. Kas jādara, lai joprojām turpinātu savas aktivitātes ārā un gūtu no tām prieku un norūdītos, nevis nosaltu un saaukstētos?