Pēc jaunās nodokļu sistēmas, kas nemotivē nodarboties ar labdarību, ieviešanas sporta nozare piedzīvojusi ziedojumu kritumu. Tiek lēsts, ka šogad var pietrūkt pat līdz 15 miljoniem eiro. Sporta organizācijas plāno prasīt divu miljonu eiro kompensāciju no valsts kabatas. Valdība gan nav gatava tos piešķirt un uzskata, ka par to būtu jālemj jaunajam Ministru kabinetam.
Pašlaik sporta nozare tiek uzturēta no trim avotiem: valsts budžeta, ziedojumiem un projektu naudas. Līdz šim ziedojumu apjoms sasniedzis apmēram 20 miljonu eiro, ar tendenci ik gadu šai summai augt. Bet šā gada pirmajā pusē iezīmējies gandrīz 50% kritums, un, ja līdz gada beigām situācija neuzlabosies, tie būs pat 75%, kas ir mīnus 10 līdz 15 miljonu eiro. Tas nozīmē, ka turpmāk būs arvien lielāka atkarība no valsts un pašvaldību atbalsta, projektu finansējuma un biedru naudām. Šogad valsts piešķirtie līdzekļi sportam ir 51,4 miljoni eiro, no tiem 21,7 miljoni eiro atvēlēti sporta būvēm, 17,7 miljoni eiro - jaunatnei un izglītībai, 773 000 eiro - sociālajam fondam un sporta vēsturei, 9,6 miljoni eiro - augstas klases sportam (Sporta federāciju padomei, Olimpiskajai komitejai un vienībai, Paralimpiskajai komitejai). Taču tās ir tikai divas trešdaļas no vajadzīgā finansējuma, trešdaļa tika iegūta no ziedojumiem.
Nozarē strādājošie iesaka īstenot trīssoļu plānu nozares sakārtošanai: šogad piešķirt no valsts budžeta papildus divus miljonus eiro, nākamgad - desmit miljonu eiro, kā arī vienoties par uzlabojumiem nodokļu regulējumā, kas vairotu ziedošanas motivāciju, Saeimas Sporta apakškomisijā skaidroja Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers. Gan viņš, gan citi sporta nozares ļaudis rosināja šo naudu rast no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) «kabatās», jo, lūk, pedagogu algām gan atradusies trūkstošā nauda. Varbūt varot pat izvērtēt simtgades svinībām paredzētos līdzekļus un tur atrast «pārpalikumu». Galu galā sportā nedrīkstot rasties pārrāvums, un jau tagad ir draudi, ka tas varētu notikt. Tika minēts arī Igaunijas piemērs, kas izvēlējusies līdzīgu ceļu kā Latvijā šobrīd. Un tur ziedots tiek septiņreiz mazāk nekā pie mums līdz 2017. gadam. Sporta apakškomisijas vadītājs Jānis Upenieks norādīja, ka nedrīkst gaidīt līdz nākamajam gadam, tāpēc apakškomisija vērsīsies pie valdības, prasot kompensēt aptuveni divus miljonus eiro. Arī Nacionālajā sporta padomē šo jautājumu rosināšot izskatīt.
Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne piekrita, ka pirms nodokļu reformas Latvijā bijis visdāsnākais ziedojuma modelis Eiropas Savienībā.
Katrā ziņā nebija domāts, ka šīs summas šogad saruks. Tāpat izmaiņu mērķis nebija ierobežot labdarību vai šo naudu ieplūdināt valsts budžetā. Patlaban FM nepiedāvāšot nekādus risinājumus, jo pēc pusgada rezultātiem nevar izdarīt nopietnus secinājumus par ziedojumu apjomu, parasti labdarībai līdzekļus uzņēmumi novirza gada beigās. FM 50 lielākajiem uzņēmumiem arī pēc nodokļu izmaiņām lūgusi nepārtraukt ziedot, akcentējot, ka ir radītas papildu iespējas, kā to darīt, un ir arī paredzēti atvieglojumi. Taču piespiest komersantus dāvināt daļu savas peļņas nevar, jo tas nav obligāts pienākums. Katrā ziņā arī sporta organizāciju interesēs ir strādāt ar ziedotājiem. A. Kaļāne arī vērsa uzmanību uz to, ka sabiedriskā labuma organizāciju skaits pieaudzis trīskārt, tāpēc arī pieprasījums pēc finansējuma kāpis. Viņa rosināja vairāk strādāt ar fiziskām personām, kuras līdz šim bijušas visai kūtras ziedotājas - pērn vidēji tādu bijis tikai 4600.
Arī IZM biroja vadītājs Andis Geižāns teica, ka patlaban nesaskata avotus papildu naudas gūšanai. Vienīgā iespēja - noņemt kādai no IZM pārziņā esošajām jomām. Viņš gan nezinot, kurai, jo nevienai tā nav par lieku. Savukārt deputāts Ilmārs Latkovskis piebilda, ka nodokļu reforma iet pareizā virzienā un jāsaprot, ka tā, kā bija, nebūs. Turklāt atkarība no ziedojumiem Latvijā ir bijusi pārāk liela, trešdaļa no kopējā finansējuma - tas tiešām esot par daudz. Šī proporcija ir jāsamazina, lai no labdarības iegūtais varētu būt tikai kā papildu ekstra.