Gada vēsajos mēnešos sportojot ārā cilvēks lieliski norūdās, tas palīdz ķermenim būt noturīgākam pret gaisa temperatūras izmaiņām un stiprina imunitāti ilgtermiņā. Lai arī svaigs gaiss un sports ir vitāli nozīmīgs cilvēka veselībai, mainoties sezonām, ir svarīgi pievērst uzmanību piemērotam apģērbam, uzturam un citām niansēm, kas var būtiski ietekmēt labsajūtu kā sportošanas laikā, tā pēc tās. Lai kustības rezultētos panākumos un veselība uzlabotos, uztura un fitnesa trenere Madara Meiere dalās padomos, kam sekot līdzi, uzsākot treniņus brīvā dabā tieši rudens sezonā.
Baidoties saslimt, rudenī arī sportot gribas doties biezākās drēbēs. Tomēr jāatceras, ka treniņa laikā nepiemērotā apģērbā ķermenis ātri svīst un atdziest, kas ir viens no veidiem kā saaukstēties. Veicot treniņu vienā vietā, var ģērbties divās, trijās kārtās un sportošanas laikā lieko apģērbu novilkt, taču, dodoties skriet, drēbju kārtas traucēs. Šobrīd sporta apģērbu ražotāji piedāvā plašu termoveļas klāstu, aukstajai sezonai atbilstošus skriešanas apavus, cepures un cimdus, kuri ir paredzēti tieši fiziskas slodzes veikšanai ārā, ir viegli un pielāgojas temperatūras izmaiņām. Sportojot ārā, noteikti nevajadzētu izvēlēties dūnu jaku, biezu šalli vai cimdus un smagus apavus. Jāatceras, ka kustoties diezgan ātri paliks daudz siltāk, kā atrodoties ārā miera stāvoklī.
Mainot slodzes veidu un vidi, psiholoģiski var šķist, ka ir grūtāk, kā patiesībā ir. Viedpulkstenis ir ērts rīks, kā sekot līdzi pulsam un fiksēt, ka sirdij un ķermenim nav tik grūti, kā prātam šķiet. Vai tieši otrādi - iespējams slodze tiek pārspīlēta un ir jāsamazina temps vai slodzes intensitāte. Veselīgi pulsa intervāli ir atkarīgi no slodzes un treniņa mērķa. Veicot skriešanas treniņu vai treniņu aerobā slodzē, pulsam nevajadzētu pārsniegt 60-70 % no maksimālā pulsa . Ja ir paredzēts augstākas intensitātes treniņš, tad iesācēja līmenī tam nevajadzētu pārsniegt 75-85 % no maksimālā; vidēji augstā un augstā sagatavotības līmenī pulss var virzīties līdz 90 un pat 100 % no maksimālā. Tomēr āra temperatūrā zem +10 ºC ar augstas intensitātes treniņiem jābūt piesardzīgiem, jo elpošana ir krietni straujāka, kas veicina aukstā gaisa biežāku ieelpošanu un izelpošanu elpceļos, radot kairinājumu.
Arī zemā temperatūrā treniņa laikā ieteicams dzert ūdeni. Lai arī ir auksti, ķermenis izmanto ūdeni, svīst, kā arī veic termoregulāciju, kurai nepieciešams ūdens. Vislabāk ieteicams izvēlēties pudeli ar termosa efektu, kas saglabās ūdeni istabas temperatūrā.
Ja iepriekš ikdienā nav bijuši skriešanas vai sporta treniņi, tad vērtīgi sākt to darīt pamazām, piemēram, veicot pastaigas, tad kāpināt tempu līdz ātrākām pastaigām un skriešanai. Nevajadzētu aukstā rudens dienā doties trenēties ārā un veikt augstas intensitātes treniņu pirmo reizi. Ķermenis pie tā nebūs pieradis, kas dod risku saaukstēties.
Lai palīdzētu organismam atjaunoties un imūnsistēmai pielāgoties, nedrīkst aizmirst par pilnvērtīgu uzturu katru dienu. Paaugstināts cukura daudzums uzturā veicina iekaisuma rašanos un pazemina imūnsistēmas spēju funkcionēt arī labu laiku pēc augstas cukura devas uzņemšanas. Papildu svaigiem produktiem un sabalansētai ēdienkartei nedrīkst aizmirst arī par D vitamīna un magnija uzņemšanu, kā arī labajiem taukiem no zivju vai aļģu eļļas, lai palīdzētu muskuļiem atjaunoties arī aukstajā gada laikā.
