TOP 10 izplatītākie attaisnojumi, lai nesportotu
“Praksē nereti nākas uzklausīt dažādus iemeslus, kāpēc cilvēks nevar vingrot, iet garās pastaigās, nūjot vai kā citādi būt aktīvs, taču vairumā gadījumu tās patiešām ir tikai atrunas,” teic fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa. Lūk, izplatītākie attaisnojumi un ārstes komentāri!
“Nespēju to darīt bez kompānijas.”
Kompanjons vai iekļaušanās kādā aktīvu cilvēku grupā, protams, var izrādīties labs risinājums. Ir veikti pētījumi, kuros secināts, ka uzraudzība un atbalsts var palīdzēt saglabāt interesi un justies labi par to, ko darāt. Lai gan vienmēr būs cilvēki, kuri dod priekšroku nodarbībām vienatnē. Ja tomēr gribas kompāniju, ir vērts painteresēties, vai tuvuma ir kāda interešu grupa, piemēram, nūjotāji, kas labprāt uzņem savā pulka.
“Tādām lietām man nav laika.”
Grafiks esot pilns - mājas darbi, mazbērnu auklēšana, citi ģimenes pienākumi - šāds attaisnojums tiek minēts bieži. Taču aicinu padomāt par visām regulāru fizisku aktivitāšu priekšrocībām un minimāli nepieciešamo laiku, ko tomēr vajadzētu atrast - aptuveni 150 minūtes mērenas aerobās aktivitātes nedēļā. Jautājums, patiesībā ir par to, cik ļoti jūs vēlaties saglabāt labu veselību?
“Esmu par vecu, man noderīgāks ir miers, atpūta.”
Vingrojumi ir noderīgi visiem, arī cilvēkiem gados. Pat mierīgai vingrošanai var būt liela nozīme. Ja esat bijis neaktīvs, sāc ar mērenām aktivitātēm, veltot tām 5-10 minūtes dienā. Tiesa, vispirms, vajadzētu konsultēties ar ārstu speciālistu.
Ne vecums ir tas, kas liek jums just nepieciešamību atpūsties, bet gan tas, ka nekustaties. Pat cilvēki ar nopietnām veselības problēmām - sirds slimībām, diabētu, artrītu un citām - var uzlabot dzīves kvalitāti, pieceļoties un izkustoties, ir pārliecināta teic ārste Guna Vītoliņa.
“Diez vai mana sirds to var izturēt.”
Jo vairāk jūs darāt, lai saglabātu ieradumu un prieku kustēties arī novecojot, jo mazāka iespēja, ka piedzīvosiet sirdslēkmi vai insultu. Ārsts var piemeklēt tieši jums piemērotu vingrojumu kompleksu ieteikt, cik bieži un ilgi šie vingrojumi ir jāizpilda. Iespējams, jums derēs regulāra, bet mērena aerobā slodze, piemēram, raita pastaiga vai izbrauciens ar velosipēdu. Varbūt aktīvi pavadītajā laikā varat ietvert arī mājas uzkopšanu - jums tas nav jādara 30 minūtes bez apstājas.
“Es tā pat vairs nespēju kustēties, kā kādreiz.”
Vingrinājumi, kas veicina elastību, iet rokrokā ar tiem, kas uzlabo izturību, spēku un līdzsvaru. Iespējams, pie šī visa jums vajadzētu strādāt. Stīvumu var mazināt, piemēram, ar stiepšanās vingrinājumiem, kas orientēti uz dažādām ķermeņa daļām - kaklu, muguru, gurniem, kājām, pleciem. Tomēr tas jādara lēni un mierīgi, nepieļaujot, ka sāp. Arī jogas nodarbības kādam var palīdzēt.
“Baidos sevi savainot.”
Lai jūs iegūtu pārliecību, ka nenodarīsiet sev pāri, vispirms konsultējieties ar speciālistu, īpaši, ja ilgākā laika posmā nekas aktīvs nav darīts vai arī, ja jums ir veselības problēmas. Ārsts zinās, kas jums ir nepieciešams un ko jūs drīkstat darīt, sev nekaitējot. Protams, fiziskas aktivitātes jāatsāk lēnām, ar zemas intensitātes vingrinājumiem. Tostarp nevajadzētu aizmirts iesildīties pirms vingrošanas un atslābināt muskuļus pēc tās, kā arī ik dienu dzer pietiekami daudz ūdens.
“Man vienkārši nepatīk vingrot.”
Būt fiziski aktīvām nenozīmē sporta zālē celt svarus vai skriet garas distances. Dariet lietas, kas jums patīk un notur kustēšanās tonusā. Varat atrast veidus, kā vingrināties pareizi, organismam nekaitīgi, piemēram, veicot ikdienas darbus mājas pagalmā, ejiet garās pastaigās ar patīkamu, tuvu cilvēku, izbrauciet ar velosipēdu. Dažādojiet savas aktivitātes, tad nešķitīs, ka tās ir apgrūtinošas un garlaicīgas!
“Kādēļ kaut ko darīt? Mana sirds ir kārtībā!”
Fiziskas aktivitātes nepieciešamas ne tikai sirds veselībai. Regulāri vingrinājumi labvēlīgi ietekmē elpošanas sistēmu, muskuļus un asinsriti. Ieguvumi būs jūtami - normalizēts asinsspiediens, labāka kaulu un locītavu veselība, mazāks risks saslimt ar diabētu vai, piemēram, resnās zarnas vēzi.
“Es negribu nokrist.”
Kritienu iespējamība, protams, var uztraukt cilvēkus gados. Taču ar regulārām fiziskām aktivitātēm, ieskaitot līdzsvara vingrinājumus, ko var veikt teju jebkurā laikā un vietā, kritienus varat novērst. Arī šajā gadījumā ir svarīgi konsultēties ar fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārstu.
“Vairāk uztraucos par to, lai smadzenes strādā.”
Vingrošana un fiziskās aktivitātes svaigā gaisā ir lieliski piemērotas jūsu smadzenēm. Šīs darbības var ne tikai palīdzēt novērst garīgās veselības problēmas, piemēram, depresiju, trauksmi, bet uzlabo organisma apgādi ar skābekli, palīdz koncentrēties, labāk pāriet no viena uzdevuma uz nākamo. Kustīgs, aktīvs ķermenis un veselīgs prāts ir vienas komandas spēlētāji.
Var atrast simtiem attaisnojumu, kāpēc neizkustēties, un daži no tiem, iespējams, izklausīsies gluži ticami. Taču ziniet - regulāras fiziskās aktivitātes, īpaši ar gadiem, kļūst aizvien nozīmīgākas labas veselības saglabāšanā, atgādina eksperte.