Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā samazināt minimālā skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās un pieejamības skolās, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša jaunākā finansēšanas modeļa "Programma skolā" versija.
Skolēnu skaits Latvijā līdz 2040.gadam samazināsies par 32%, atsaucoties uz Eiropas statistikas biroja "Eurostat" prognozēm, pausts Eiropas Komisijas "Izglītības un mācību pārskatā 2023".
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt, ka piepilsētās un ciematos 1.-3. un 4.-6.klašu posmā būs jānodrošina vismaz 30 skolēnus grupā, kā arī vismaz 45 skolēnus 7.-9.klašu grupā un 60 skolēnus - 10.-12.klašu grupā, izriet no informatīvā ziņojuma par skolu tīkla reformu, kas šonedēļ iesniegts Ministru kabinetā.
Šogad augustā stājas spēkā Ministru kabineta jau pieņemtie vidusskolu kvantitatīvie kritēriji, un tie neiet kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nule informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem, vērš uzmanību IZM sociālie partneri. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska gan atrunājas, ka tas ir tikai starpziņojums un martā taps īstais ar koriģētajiem skaitļiem un termiņiem.
Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.
Skolēnu skaita līkne šogad Latvijā kopumā ir nedaudz kāpusi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, taču turpmāk tā atkal palēnām kritīsies, ko rāda sarūkošais pirmsskolas audzēkņu posms. Lielākā bedre joprojām vērojama vidusskolas posmā – ne velti 22 vidējās izglītības iestādēs 10. klase netika atvērta. Arī tuvāko gadu prognozes optimistisku ainu nerāda, kas nozīmē – skolas nāksies slēgt arī turpmāk.