Vidusskolas klūp demogrāfiskajā bedrē

Skolēnu skaita līkne šogad Latvijā kopumā ir nedaudz kāpusi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, taču turpmāk tā atkal palēnām kritīsies, ko rāda sarūkošais pirmsskolas audzēkņu posms. Lielākā bedre joprojām vērojama vidusskolas posmā – ne velti 22 vidējās izglītības iestādēs 10. klase netika atvērta. Arī tuvāko gadu prognozes optimistisku ainu nerāda, kas nozīmē – skolas nāksies slēgt arī turpmāk.

Sākumskolu skaits šogad nav īpaši mainījies: darbojas 44 skolas, kas ir par vienu mazāk nekā pērn, bet pamatskolu gan ir par deviņām mazāk (297), un arī vidusskolu grupā ir tikpat liels mīnuss (šobrīd ir 314). Nelielas pārmaiņas piedzīvojušas arī speciālās skolas - tās šogad ir par vienu mazāk (59). Nemainīgs palicis vien vakara, neklātienes un tālmācības (23), kā arī profesionālās pamata un vidējās izglītības iestāžu skaits (3).

Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka skolēnu skaits valstī ir nedaudz palielinājies: no 202 715 uz 204 474. Tomēr lielākajā daļā Latvijas pašvaldību nav pamata optimismam: audzēkņu daudzums kāpis 44 novados, kamēr 75 - tas krities. Turpinās migrācijas procesi uz lielajām pilsētām un Pierīgas reģioniem, līdz ar to tajos skolēnu bilance ir ar pluszīmi, piemēram, Mārupes novadā ir par 11,9% vairāk bērnu un Garkalnes novadā - par 10%. Savukārt lauku novados tendence ir pretēja, un daudzviet pat ir ievērojami mīnusi: vislielākais samazinājums ir Vecpiebalgas (-16%), Rundāles (-12,8%) un Raunas (-12,1%) pašvaldībās.

Paši pašvaldību vadītāji to skaidro ar dzimstības samazinājumu atsevišķos gados. «Mūsu novadā ir divas skolas - Drustu pamatskola un Raunas vidusskola. Drustos beidza lielāka 9. klase, bet šā gada devītie ir krietni mazāk, arī pirmā klase nav liela, Raunā arī mazliet mazāk bērnu, un tas viss sasummējas, un līdz ar to arī tāds kritums procentos,» situāciju Raunas novadā skaidro domes priekšsēdētāja Evija Zurģe. Viņa piekrīt, ka zināma ietekme ir arī migrācijai - īpaši tas attiecas uz vienu daļu ģimeņu, kas radušas ceļot no vienas pašvaldības uz otru. Nereti tajās ir vairāki bērni, un, viņiem aizejot no skolas, robs uzreiz jūtams. Savukārt Rundāles novadā pieļāva, ka kritums varētu būt, ņemot vērā Kandavas tehnikuma Saulaines struktūrvienību. Taču Pilsrundāles vidusskolā šogad esot pat par dažiem bērniem vairāk, arī bērnudārzos audzēkņu skaitā izmaiņas neesot, norādīja Rundāles novada pārstāve Kristīne Kociņa.

Vēl joprojām ir daudz to mācību iestāžu, kur skolojas līdz 70 audzēkņiem. Ir piecas sākumskolas un piecas pamatskolas, kur ir ne vairāk par 20 skolēniem. To vidū ir vismazākā - Preiļu novada Priekuļu sākumskola ar deviņiem bērniem. 36 skolās zinības apgūst 21 līdz 40 izglītojamo, bet grupā ar 41 līdz 50 skolēniem ir 30 mācību iestāžu, tostarp viena vidusskola. Ļoti mazs audzēkņu skaits (līdz 70) ir vēl divās vidusskolās. Tajās 10.-12. klasē ir līdz 20 (tādu ir vēl 20 skolu) audzēkņu, un daudzās nav pat trīs klašu komplekti. Lielā daļā vidusskolu (101) šajā posmā ir no 21 līdz 60 skolēniem, 83 līdz 100, 63 līdz 150, 53 līdz 300, un tikai vienpadsmit mācību iestādēs vidusskolēnu skaits pārsniedz 300. Rodas jautājums, kā vidusskolās ar pārdesmit bērniem tiek komplektētas klases un tiek nodrošināts mācību process. Vai un cik tajās ir apvienoto mācību priekšmetu, savu neizpratni pauž IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule. «Tas, ka arī turpmākajos gados kāpums šajā posmā nav gaidāms, ir nopietns signāls pašvaldībām rūpīgi izvērtēt sava novada izglītības stratēģiju, lai nodrošinātu tādu skolu tīklu, kas ir efektīvs un balstīts uz ekonomiskiem aprēķiniem un demogrāfiskajām prognozēm.» Jāņem arī vērā, ka pēc pārejas perioda IZM vairs nepiemaksās skolām, kur nebūs ievērots skolēnu minimums 7.-9. klasēs un vidusskolas posmā.

Paši par sevi runā arī tie skaitļi, kas rāda mazāko un lielāko skolu attiecības. Tā sākumskolu grupā vismazākā ir jau minētā Priekuļu skola, neko daudzskaitlīgāka nav arī Konstantinovas skola Dagdas novadā (12), bet vislielākā ir Jelgavas 4. sākumskola ar 967 audzēkņiem. Starp pamatskolām mazākā ir Jēkabpils novada Dunavas skola ar 17 skolēniem, kamēr Jēkabpils pamatskolā mācās 761 skolēns, vidusskolu grupā tikai 49 audzēkņi ir Ludzas novada Istras skolā, kamēr 1403 ir Rīgas Purvciema vidusskolā. Ģimnāziju «pretpoli» ir atrodami Rīgā: Pļavnieku un Klasiskā: vienā ir 108, otrā - virs pusotra tūkstoša izglītojamo (tā ir arī vislielākā skola Latvijā). Tieši galvaspilsētā ir arī vērojama vislielākā skolēnu izkliedētība.