Skolēnu skaits Latvijā līdz 2040.gadam samazināsies par 32%, atsaucoties uz Eiropas statistikas biroja "Eurostat" prognozēm, pausts Eiropas Komisijas "Izglītības un mācību pārskatā 2023".
Pārskatā kā satraucoša izcelta arī skolotāju novecošanās Latvijā. Nākamajā desmitgadē varētu rasties grūtības nodrošināt pietiekamu skaitu skolotāju, ja darbam šajā profesijā netiks piesaistīti jauni skolotāji, jo pensijas vecumam tuvojas 37% Latvijas skolotāju. Tā ir aktuāla problēma arī citviet Eiropas Savienībā (ES).
Pēc pārskatā paustā, 38% Latvijas skolotāju apsverot ideju pamest skolotāja darbu nākamo piecu gadu laikā. No tiem 26% ir jaunāki par 50 gadiem, kas ir augstāks rādītājs par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vidējo rādītāju - 14%. Lai arī 23,3% Latvijas skolotāju uzskata, ka viņu profesija sabiedrībā ir novērtēta, tikai 65,4% skolotāju otrreiz izvēlētos šo profesiju.
Skolotāja profesijas izvēlē kā spēcīgi ietekmējošie faktori uzskaitīta ienākumu stabilitāte un darbvietas drošība. Taču neraugoties uz pastāvīgiem uzlabojumiem, skolotāja profesiju salīdzinoši nepievilcīgu padara zemais likumā paredzētais atalgojums un lielā darba slodze, vērtēts pārskatā.
Kopš 2016.gada, kad tika pieņemts jauns skolotāju darba samaksas modelis, līdz 2021.gadam skolotāju algas Latvijā ir palielinātas par 59%, tomēr tās joprojām esot zemākas par vidējām algām starptautiskā līmenī, sacīts ziņojumā.
Normatīvajos aktos ir noteikts zemākais pedagogu algu līmenis, bet ne augstāki atalgojuma līmeņi, tomēr alga nedrīkstot pārsniegt zemāko algas likmi par vairāk nekā 50%. Skolu vadītāji var brīvi lemt par lielāko daļu piemaksu un algas pielikumu, piemēram, par prēmijām un samaksu par virsstundām un ārpusklases nodarbībām, kas var sasniegt 50% no skolotāja pamatalgas. Rezultātā pamatizglītības otrā posma skolotāji strādā vidēji par 46% vairāk nekā 30 stundas nedēļā, kas ir likumā noteiktais mācīšanas laiks.
Izglītības un apmācības pārskata ziņojumi par valstīm atspoguļo un novērtē neseno un pašreizējo
rīcībpolitikas attīstību visos izglītības līmeņos ES dalībvalstīs. Tos sagatavo, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem pierādījumiem, informē Izglītības un zinātnes ministrija.
