Izvirza prasība par minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādēs piepilsētās un ciematos

Līdz šim kvantitatīvos kritērijus izglītības iestādēm tika iecerēts noteikt atbilstoši trim atrašanās vietu sadalījumam: "Valstspilsētas un administratīvie centri", "Ārpus administratīvajiem centriem un citas pašvaldības" un "Pierobeža un reti apdzīvotas pašvaldības". Turpretim jaunajā ziņojuma versijā ministrija apdzīvoto vietu sadalījumam izmantojusi vienu no "Eurostat" klasifikācijām "DEGURBA", kas raksturo darba tirgu, izglītību, dzīves apstākļus, labklājību un tūrismu dažādi apdzīvotās teritorijās atbilstoši vietējo iedzīvotāju īpatsvaram tajās.

Atbilstoši klasifikācijai administratīvās vienības iedalītas septiņu veidu teritorijās: pilsētas (Rīga un Daugavpils), blīvi apdzīvota teritorija jeb valstspilsētas un lielākie administratīvie centri, mazpilsēta jeb daļa no administratīvajiem centriem un tiem tuvu esošajiem pagastiem, piepilsēta jeb lielākie pagasti, kas atrodas tuvu administratīvajiem centriem, ciemati jeb mazākas pilsētas un pagasti, lauku teritorija jeb pagasti un dažas mazākās pilsētas, kā arī mazapdzīvotas vietas - no administratīvajiem centriem attālākie pagasti.

Pilsētās, blīvi apdzīvotās teritorijās un mazpilsētās minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēniem, paredzot ne mazāk kā divas paralēlās klases vienā klases posmā jeb vidēji 20 skolēnus klasē.

Izglītības iestādēs, kas atrodas lauku un mazapdzīvotās teritorijās, 1.-3., 4.-6. un 7.-9.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 10.-12.klašu grupā - 60 skolēni.

Savukārt pierobežā pašvaldības skolēnu skaitu trīs klašu grupās līdz 9.klasei varēs noteikt pašas, kamēr 10.-12.klašu grupā būs jānodrošina vismaz 60 skolēni. Atbilstoši IZM iecerei pierobežas pašvaldībās, kurām tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ, skolas varēs saglabāt pat, ja netiks sasniegts kvantitatīvajiem kritērijiem atbilstošs skolēnu skaits, tomēr šīm skolām būs jānodrošina skolēniem tādas pašas kvalitatīvas izglītības iespējas kā citviet Latvijā. Vienlaikus šobrīd nav zināms, uz kurām konkrēti pašvaldībām jaunā finanšu programma varētu attiekties.

Atbilstoši skolu tīkla reformas iecerei, apvienotās klases nebūs atļauts organizēt, izņemot privātās izglītības iestādēs, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot alternatīvās pedagoģijas metodes.

Kvantitatīvie kritēriji attieksies uz vispārējās pamata un vidējās izglītības programmām, kas tiek īstenotas klātienē, kamēr speciālās izglītības klasēm un klasēm, kurās tiek iekļauti skolēni, kuri apgūst speciālās izglītības programmas, tiks noteikti citi kritēriji.

Pieņemot lēmumu par izglītības ekosistēmu pašvaldībā, 1.-6.klašu grupā varētu būt pieļaujama 25% izglītojamo skaita svārstība no noteiktā minimālā izglītojamo skaita klašu grupā, bet 7.-9. un 10.-12.klašu posmos - 10%, vērtējot vidējo skolēnu skaitu konkrētā klašu grupā par pēdējiem trim mācību gadiem.

Vienlaikus IZM norādīja, ka izglītības iestādes dibinātājam lēmums par saglabāšanu esošajā pakāpē vai tās reorganizāciju būs jāpieņem, izvērtējot demogrāfisko un iedzīvotāju migrācijas situāciju administratīvajā teritorijā, tas ir, regulāri - ne retāk kā vienu reizi divos gados - atjaunot iedzīvotāju skaita, tostarp bērnu skaita pa vecuma posmiem, prognozi turpmākajiem pieciem līdz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja izglītības iestāde nesasniegs kvantitatīvos kritērijus, būs jāizvērtē sasniedzamība - neskatoties uz neatbilstību kvantitatīvajiem kritērijiem, izglītības iestāde netiks reorganizēta, ja tā nepieciešama pieejamības dēļ.

Izvērtējot mācību telpu noslodzi un izglītības iestādes kapacitāti uz vienu skolēnu, pašvaldībām būs jāņem vērā Ministru kabineta noteikumos par higiēnas prasībām izglītības iestādēm noteiktos kritērijus - ja skolēnu skaits izglītības iestādē konkrētā klašu grupā neatbilst noteiktajam optimālajam skolēnu skaitam klasē tādēļ, ka sasniegta mācību telpu maksimālā kapacitāte, izglītības iestādei netiks ierobežots finansējums. Reorganizējamo izglītības iestādi saglabās līdz brīdim, kad tiks atrisināts kapacitātes jautājums, piemēram, izbūvējot piebūvi.

Plānojot ilgtspējīgu izglītības ekosistēmu, pašvaldībām būs jālemj gan par izglītības iestāžu tīkla modeli, gan izglītības reorganizācijas veidu, piemēram, samazinot pakāpi izglītības iestādē, slēdzot izglītības iestādi vai apvienojot vienu vai vairākas izglītības iestādes. Ministrija piedāvā trīs modeļa veidus: sākumskola (1.-6.klase) un pamatskola un vidusskola (7.-12.klase), pamatskola (1.-9.klase) un vidusskola (10.-12.klase) vai izglītības iestāžu "klāsteris", kad vienā izglītības iestādē ir vairākas programmas īstenošanas vietas. Vadlīnijas pašvaldībām par dažādiem izglītības iestāžu tīkla reorganizācijas modeļiem, to priekšrocībām un trūkumiem ministrija iecerējusi izstrādāt līdz 1.decembrim, ņemot vērā veikto analīzi par pasaules praksi un labās prakses piemēriem Latvijā.

Iecerēts, ka sadarbībā ar pašvaldībām tiks veikta arī datu analīzi par to, kā mainīsies pedagogu slodzes pie plānotām izmaiņām izglītības iestāžu tīklā, atkarībā no tā, kādu izglītības iestāžu modeli pašvaldība izvēlēsies. Atbilstoši ministrijas redzējumam, izglītības iestādei pakāpeniski vidējā termiņā būtu jānodrošina vismaz 80% pilnas slodzes vispārējās izglītības pedagogu īpatsvaru. Lai šo mērķi īstenotu, plānots pilnveidot pedagoģijas studiju programmas, kas paredz iespēju pedagogam apgūt vairāku mācību priekšmetu mācīšanās metodiku.

Lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju tās dibinātājs pieņems saskaņā ar spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Attiecībā uz izglītības iestādēm, kas īsteno tālmācības un neklātienes izglītības programmas, kā arī uz valsts augstskolu dibinātām vispārējās vidējās izglītības iestādēm un vispārējās izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu, Ministrija veiks tālāku novērtējumu attiecībā uz kvantitatīvo kritēriju piemērošanu, lai nodrošinātu, ka līdz ar šī koncepta stāšanos spēkā būtu veikti arī visi nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos attiecībā uz visām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamata un vidējās izglītības nodrošināšanu.

Informatīvajā ziņojumā vēl joprojām neparādās detalizēti aprēķini par kvantitatīvo kritēriju ieviešanas ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetiem. Ministrija skaidro, ka tie tikšot sagatavoti, kad būs izveidota efektīva vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla karte visās pašvaldībās, saskaņotas skolēnu mobilitātes iespējas, kā arī izvērtētas nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei skolēnu pārvadājumiem un izglītības infrastruktūras paplašināšanai. Atbilstoši ziņojumā minētajam, aprēķini varētu būt zināmi līdz 1.decembrim.

Tāpat līdz 30.septembrim IZM iecerējusi sadarbībā ar Kultūras ministriju izvērtēt vidējās profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo uzņemšanas kapacitāti, kas ļautu kāpināt izglītojamo īpatsvaru profesionālās vidējās izglītības programmās, lai sasniegtu skolēnu skaita proporciju 5050/ vispārējā un profesionālajā izglītībā, kā arī izstrādāt preventīvos pasākumus vidējās profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu atbiruma samazināšanai.

Informatīvo ziņojumu par skolu tīklu reformu valdībā bija plānots izskatīt otrdien, taču ņemot vērā, ka pirmdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja par demisiju un norādīja, ka "valdībai, kas demisionējusi, nebūtu pareizi virzīt lielākas reformas".

IZM redzējumu skolu tīkla sakārtošanai līdz šim kritizējuši vairāki pašvaldību pārstāvji. Lielākās diskusijas līdz šim bijušas par ministrijas noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz 7.-9.klašu grupu - pašvaldību ieskatā, iecerētā minimālā skolēnu skaita dēļ vairākas pamatskolas un vidusskolas varētu tikt reorganizētas par sākumskolām, jo nespēs atbilst kritērijiem.