Ņemot vērā, ka vēl aizvien nav sakārtota virkne jautājumu, kas skar normatīvo regulējumu par galvaspilsētas kompetenci dziesmu un deju svētku laikā, XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos notikusi "spēlēšanās" ar likumu, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksne.
Skaidrs, ka skolu optimizācija notiks, taču nozares ministre Mārīte Seile šobrīd nav gatava nosaukt, cik daudz no tām vajadzētu sagatavoties šim sāpīgajam procesam un kādu ekonomiju no tā varētu gūt izglītības sistēma kopumā. Runa šobrīd ir par 80 vidusskolām, kuras, nosakot minimālo skolēnu skaitu 10. klasē, varētu nākties reorganizēt.
Skolu skaits Latvijā turpinās sarukt arī nākamajos gados, un jo īpaši tas varētu skart mazās lauku vidusskolas, šorīt Latvijas Radio atzina izglītības ministre Mārīte Seile.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina vecākus neļaut bērniem apmeklēt skolu, kurā vēl noris remonts vai remonts tikko pabeigts, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Pērn slēgtas vai reorganizētas 19 izglītības iestādes. Ne visām pašvaldībām līdz šim ir izdevies atrast izmantojumu vairs neizmantotajām skolu telpām, bet dažām tomēr ir rasts kāds risinājums: iekārtots kultūras centrs, uzņēmums vai viesu nams.
Valdība atbalsta Veselības ministrijas (VM) ieceri papildināt izglītības iestādēs aizliegto pārtikas produktu un pārtikas piedevu sarakstu, tajā iekļaujot arī piena produktu analogus, dažādus cukura konditorejas izstrādājumus, kā arī bezalkoholiskos dzērienus ar saldinātājiem - krāsvielām, aromatizētājiem un konservantiem.
Attiecībā uz normām par bērnu ēdināšanu skolās nekādu kompromisu nebūs, nekādā gadījumā nenāksim pretī pārtikas ražotājiem, šodien telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile neatbalsta pārēju uz mācībām tikai latviešu valodā no 2018.gada, bet ilgtermiņā pakāpenisku un pārdomātu virzību uz šo mērķi atbalstītu.
Šodien Liepājā notikusi ievērojama protesta akcija. Čakstes 10.vidusskolas vecāku padomes aicināti, mācību iestādes absolventi un skolēnu vecāki, pulksten 12.30, pirms kārtējās pilsētas domes sēdes pie Liepājas domes ēkas rīkoja piketu, tādējādi prasot vidusskolas statusa saglabāšanu, ziņo portāls liepājniekiem.lv
Profesionālās izglītības prestižs pamazām uzlabojas, tomēr joprojām liela daļa jauniešu un viņu vecāku uzskata, ka vērtīgāk ir mācīties augstskolā un tieši studijas augstākajā izglītības iestādē būs atslēga uz sekmīgu iekļaušanos darba tirgū. Taču darba tirgus signalizē augošu pieprasījumu pēc dažādiem speciālistiem, it sevišķi ražojošajās nozarēs, kurus sagatavo profesionālās skolas.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagājušajā nedēļā veicis kārtējās pārbaudes skolu ēdināšanas uzņēmumos, 69% no šiem uzņēmumiem konstatējot dažādus pārkāpumus uztura normu ievērošanā, aģentūru LETA informēja pārstāve Anna Joffe.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2018. gadam izstrādāt un sākt ieviest jaunu, uz kompetencēm balstītu mācību saturu, norādot, ka tas gan neparedzot jaunu priekšmetu ieviešanu. Par iespējamām izmaiņām skolu direktoru viedokļi ir dažādi: vieni uzskata, ka tas būtu jādara, citi – ka tas jauktu esošo sistēmu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais skolēnu skaits vidusskolas klašu atvēršanai paredz, ka Rundāles novadā nebūtu nevienas vidusskolas klases. Pašvaldība aicina rūpīgāk izvērtēt un noteikt kritērijus.
Sešdesmit Latvijas skolas ir sākušas jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa izmēģināšanu, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) decembra beigās sola apkopot rezultātus un iepazīstināt ar tiem visus nozarē strādājošos. Skolu direktori gan jau tagad atzīst: jaunais modelis būs lielāks ieguvums mazajām skolām.
Lai gan izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ir paudusi, ka skolu slēgšana praktiski ir beigusies, tomēr nozarē strādājošie par to nav pārliecināti. Pēdējie pieci gadi šajā ziņā bijuši gana dāsni – slēgtas teju simts izglītības iestādes, bet reorganizētas vēl vairāk. Tikai retam novadam ir izdevies izvairīties no šādiem lēmumiem.
Vai un kādas grāmatas var izmantot skolās? Vai būtu jāpieņem tāds dāvinājums, kura saturs neatbilst valsts atbalstītajam vēstures redzējumam? Šie un līdzīgi jautājumi uzvilnīja, kad Rēzeknes 2. vidusskolā 1. septembrim veltītajā pasākumā Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs dāvāja Valentīna Pikuļa grāmatas par Otro pasaules karu.
Salīdzinot ar citām mācību iestādēm Latvijā, Ādažu vidusskolai piemīt kāda unikāla atšķirības zīme – tai ir pašai sava observatorija. 20 gadu gan tajā aktīva rosība nenotika, taču, entuziastu iedrošināta un Vecāku atbalsta biedrības rosināta, mācību iestāde ir sasparojusies atjaunot observatorijas darbību, lai skolēniem atkal būtu iespēja lūkoties zvaigznēs un pavisam praktiskā veidā apgūt vairākas būtiskas ar mācībām saistītas lietas dabā.