Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagājušajā nedēļā veicis kārtējās pārbaudes skolu ēdināšanas uzņēmumos, 69% no šiem uzņēmumiem konstatējot dažādus pārkāpumus uztura normu ievērošanā, aģentūru LETA informēja pārstāve Anna Joffe.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2018. gadam izstrādāt un sākt ieviest jaunu, uz kompetencēm balstītu mācību saturu, norādot, ka tas gan neparedzot jaunu priekšmetu ieviešanu. Par iespējamām izmaiņām skolu direktoru viedokļi ir dažādi: vieni uzskata, ka tas būtu jādara, citi – ka tas jauktu esošo sistēmu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais skolēnu skaits vidusskolas klašu atvēršanai paredz, ka Rundāles novadā nebūtu nevienas vidusskolas klases. Pašvaldība aicina rūpīgāk izvērtēt un noteikt kritērijus.
Sešdesmit Latvijas skolas ir sākušas jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa izmēģināšanu, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) decembra beigās sola apkopot rezultātus un iepazīstināt ar tiem visus nozarē strādājošos. Skolu direktori gan jau tagad atzīst: jaunais modelis būs lielāks ieguvums mazajām skolām.
Lai gan izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ir paudusi, ka skolu slēgšana praktiski ir beigusies, tomēr nozarē strādājošie par to nav pārliecināti. Pēdējie pieci gadi šajā ziņā bijuši gana dāsni – slēgtas teju simts izglītības iestādes, bet reorganizētas vēl vairāk. Tikai retam novadam ir izdevies izvairīties no šādiem lēmumiem.
Vai un kādas grāmatas var izmantot skolās? Vai būtu jāpieņem tāds dāvinājums, kura saturs neatbilst valsts atbalstītajam vēstures redzējumam? Šie un līdzīgi jautājumi uzvilnīja, kad Rēzeknes 2. vidusskolā 1. septembrim veltītajā pasākumā Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs dāvāja Valentīna Pikuļa grāmatas par Otro pasaules karu.
Salīdzinot ar citām mācību iestādēm Latvijā, Ādažu vidusskolai piemīt kāda unikāla atšķirības zīme – tai ir pašai sava observatorija. 20 gadu gan tajā aktīva rosība nenotika, taču, entuziastu iedrošināta un Vecāku atbalsta biedrības rosināta, mācību iestāde ir sasparojusies atjaunot observatorijas darbību, lai skolēniem atkal būtu iespēja lūkoties zvaigznēs un pavisam praktiskā veidā apgūt vairākas būtiskas ar mācībām saistītas lietas dabā.
Viena no izglītības iestāžu problēmām ir neattaisnotie stundu kavējumi. Gandrīz ceturtā daļa skolēnu atzīst, ka tā dara, minot dažādus iemeslus. Turklāt, kā rāda dati – meitenes basto biežāk nekā zēni.
Ņemot vērā 2013./2014. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātus 12. klasēm, Neatkarīgā izveidojusi 100 labāko vidusskolu topu (tika vērtēts arī profesionālo skolu sniegums).
Pirmā skolas diena Latvijā ir aizvadīta salīdzinoši mierīgi, šorīt LTV pastāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
Jauno 2014./2015 mācību gadu Rīgā uzsāks 117 vispārējās izglītības iestādes (skolas), 150 pirmskolas izglītības iestādes, 11 bērnu un jaunatnes sporta skolas, 13 bērnu un jauniešu interešu centri, 9 bērnu mākslas un mūzikas skolas.
Nākamnedēļ sākas jaunais mācību gads, taču četrās skolās zvans uz pirmo mācību stundu vairs neatskanēs. Patiesībā šādu skolu ir vēl vairāk, tikai tās skaitās reorganizētas vai apvienotas ar kādu citu mācību iestādi. Vēl daļa ir zaudējušas pamatskolas statusu, saglabājot vien pirmās sešas klases vai arī – tikai pirmsskolas posmu.
Jaunais pedagogu algas modelis paredz nākamgad ieviest 36 stundu darba nedēļu, kā arī palielināt algas par 10%, kas naudas veidā nozīmētu 709 eiro par slodzi. Tam būs vajadzīgi papildus 36 miljoni eiro, taču pedagogi ļoti šaubās, vai šāda summa valsts budžetā tiks atrasta.
Mācību gads pilsētas izglītības iestādēs varēs sākties bez aizkavēšanās, – informē Rīgas dome (RD). Remontdarbi veikti 105 mācību iestādēs, investējot 28 miljonus eiro. Prognozē audzēkņu skaita pieaugumu gan pirmsskolu, gan vispārizglītojošo mācību iestādēs.
Jaunajā mācību gadā skolēnus un pedagogus sagaida pārmaiņas: svešvalodu apguve sāksies jau 1. klasē, brīvpusdienas nodrošinās pirmo trīs klašu audzēkņiem, pedagogi saņems lielākas algas un piemaksas, skolas varēs būt brīvākas savu programmu izveidē.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien devis vadības uzdevumu pašvaldības izglītības iestādēm par pasākumiem, kas veicami, lai bērnu ēdināšanā nodrošinātu prioritāti Latvijā ražotām pārtikas precēm.
Pedagogi raizējas, ka ar valdības piešķirtajiem papildu 1,7 miljoniem eiro algām un kvalitātes pakāpēm šogad un nākamgad varētu nepietikt, bet izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes nosauktā summa – 75 miljoni eiro, kas nepieciešama nozarei kopumā, tā arī paliks uz papīra.