Sešdesmit skolās ieviests jauns algu finansēšanas modelis

Sešdesmit Latvijas skolas ir sākušas jaunā pedagogu algu finansēšanas modeļa izmēģināšanu, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) decembra beigās sola apkopot rezultātus un iepazīstināt ar tiem visus nozarē strādājošos. Skolu direktori gan jau tagad atzīst: jaunais modelis būs lielāks ieguvums mazajām skolām.

«Tas būs ne tikai jauns veicamo pienākumu uzskaites veids, tā būs arī domāšanas maiņa, jo vienam skolotājam būs jāpiedāvā pilna darba slodze vienā mācību iestādē,» tā jauno modeli preses brīfingā, kas tika rīkots pēc tikšanās ar pilotskolu direktoriem, raksturoja IZM Izglītības departamenta vadītāja Evija Papule, piebilstot, ka beidzot tiks mainīta no padomju laikiem pārņemtā atalgojuma sistēma. To veidojot, izmantota kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas pieredze, jo tur jaunais modelis jau ieviests.

Teikas vidusskolas, kura arī iesaistījusies projektā, direktore Ilona Bergmane lēmumu piedalīties skaidroja ar ieinteresētību kvalitatīvā izglītības procesā, kuru vada «gudrs, profesionāli nesadedzis skolotājs», kam ir laiks ne tikai vadīt kontaktstundas, bet arī komunicēt ar kolēģiem un veidot starppriekšmetu saikni, kā arī aktīvi darboties audzināšanas jomā. Viņa, protams, cerot, ka jaunais modelis sniegšot pozitīvus rezultātus un izdosies arī novērst nepilnības tajā, taču jau tagad satraucot arī iespējamās problēmas, piemēram, tas, ka algas daļai pedagogu varētu samazināties. Arī viņas skolā daži saņemot 1000 eiro uz papīra, un pamatotas ir bažas, ka viņu materiālā situācija varētu pasliktināties. I. Bergmane Neatkarīgajai atzina, ka saprotot mazo skolu situāciju, taču apmierināta ar tādu risinājumu, kad algu izlīdzināšana notiek uz lielo izglītības iestāžu rēķina (arī Teikas skola tāda ir, jo tur mācās 1100 skolēnu un strādā 95 pedagogi), arī neesot. Lai kā arī būtu, tomēr nevarot salīdzināt to pedagogu darba apjomu un spriedzi, kam klasē ir 34 skolēni, ar tiem, kam solos sēž tikai desmit. Daži skolotāji Teikas vidusskolā jau izteikuši apņemšanos tur vairs nestrādāt, ja izrādīsies, ka par to pašu darbu viņi saņems krietni mazākas summas, un tā viņai esot neiepriecinoša ziņa. Tāpat skolas direktore gribētu saņemt atbildi uz jautājumu, kas notiks arī ar tiem, kam nav pilna slodze un kas strādā arī citur, jo skaidrs, ka atsevišķos mācību priekšmetos nevarēs nodarbināt štata cilvēkus (piemēram, Teikas skolā filozofiju māca augstskolas pasniedzējs). Patlaban, kamēr algu aprēķināšanas formula palikusi miglā slēpta, tas viss vēl jāskaidro. Skaidrs ir viens: lai situāciju līdzsvarotu un tā būtu labvēlīga vairākumam, no IZM kabatas tas prasīs lielu finansējumu. Vaicāta par skolu vadības darba samaksu, kas daļai direktoru šogad bijusi ar mīnuszīmi, I. Bergmane atbildēja, ka viņai tā palikusi nemainīga, lai gan bijis cerēts, ka tā kaut mazliet palielināsies. Par papildu pienākumiem, kas būs jāveic, veidojot pedagogu amata aprakstus, papildu samaksa nav paredzēta, tomēr, par laimi, izskatās – darbs pie tiem nebūšot tik liels, kā sākumā bija domāts.