Pēdējo piecu gadu laikā slēgtas teju 100 skolas

Lai gan izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ir paudusi, ka skolu slēgšana praktiski ir beigusies, tomēr nozarē strādājošie par to nav pārliecināti. Pēdējie pieci gadi šajā ziņā bijuši gana dāsni – slēgtas teju simts izglītības iestādes, bet reorganizētas vēl vairāk. Tikai retam novadam ir izdevies izvairīties no šādiem lēmumiem.

Filiāle – lēna nāve

Jo īpaši lielas šķēres nācies ņemt rokās lauku reģionos – un jo tālāk no Rīgas, jo vairāk. Atšķirība tikai tajā, cik drastiski katra pašvaldība to darījusi – cita amputējusi pa vienai vien izglītības iestādei vairāku gadu laikā, cita – ar vienu piegājienu. Pret šiem lēmumiem vietvaru attieksme ir atšķirīga – citur tie tiek uzskatīti par pilnīgi pamatotiem un izsvērtiem, citur atzīst, ka kļūdas bijušas un tagad noteikti rīkotos savādāk. Saldus novada Izglītības pārvaldes vispārizglītojošo skolu vecākā speciāliste Anita Kupše uzskata, ka «nav tā, ka kaut kas būtu jānožēlo». Masveida slēgšana novadā nav notikusi, arī tajos gadījumos, kad kāda skola reorganizēta vai likvidēta, atrasts piemērots risinājums gan izglītojamajiem, gan arī ēkām. Vaicāta par Sātiņu pamatskolas ieguvumiem, pārveidojot to no pamatskolas (tajā pirms reorganizācijas mācījās 120 bērnu) par Saldus vidusskolas filiāli – sākumskolu ar pirmām četrām klasēm, viņai esot grūti komentēt. Šis modelis gan daudzviet ir gana izplatīts – nosaukt par reorganizāciju vai apvienošanu patiesībā skolas likvidāciju. Daudzi nozarē strādājošie to nodēvē par lēnu skolas nāvi, no kuras ieguvuma esot maz. Nereti vecāki jau uzreiz izlemjot bērnu sūtīt nevis tuvākajā filiālē, bet tālākajā – lielajā – skolā, it īpaši, ja uz to braucot kāds no vecākajiem brāļiem vai māsām.

Ekonomiski neizdevīgs modelis

Par filiāļu jeb struktūrvienību izveides ekonomisko aspektu izglītības darbinieki izsakās kritiski. Viņi uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrija izdarījusi viltīgi – liekot skaitīt abas mācību iestādes kā vienu, lai gan patiesībā esot divas – atsevišķas. Ja saskaitot, bērnu iznāk virs simta, tas nozīmē, ka paaugstinātais mazo skolu koeficients nepienākas. «Mums ir viena šāda skola. Faktiski, jau veidojot to, sapratām, ka variants nebūs veiksmīgs. Nu nav racionāli turēt divas skolas ar diviem paralēliem klašu komplektiem. Izvadāt uz blakus skolu mums būtu lētāk,» bilst Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Velta Lekse. Arī Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lilija Žukovska šo modeli uzskata par pašvaldībām neizdevīgu – 2009. gadā, kad tā vairākos gadījumos izdarījuši, nezinājuši, ka koeficients ies secen. Tagad noteikti ilgi domātu – vai tomēr labāk neatstāt mazo skolu kā patstāvīgu vienību.

Ogres novadā gan šādu modeli uztver kā pieņemamu risinājumu. Tur četras mazās skolas, kur skolēnu skaits ir, sākot no 18 līdz 33, atstātas kā lielāko filiāles. «Arī tuvākajā laikā nekādas pārmaiņas neplānojam, jo uzskatām – pamatskolai, lai arī ar apvienotajām klasēm, ir jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai,» uzsver Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs. Viņš gan nenoliedz, ka mazās skolas izdzīvo uz lielāko rēķina, un tas dažkārt izraisa neapmierinātību lielo skolu pedagogos, bet mazo filiāļu vadītāji dažkārt kurn, ka viņus pienācīgi neatalgo.

Mieles vēl tagad

Daudzām pašvaldībām kā vissmagākais laiks atmiņā palicis tieši 2009. gads. Arī Rēzeknes novadā, kad sapratuši, ka ar esošo naudu visas skolas nevarēs uzturēt. (Novadā divdesmit gadu laikā skolu skaits sarucis uz pusi.) Varbūt arī nevajadzējis slēgt uzreiz tik daudzas, bet, no otras puses, – vai būtu labāk, ja tās pa vienai vien apcirptu? Mieles gan palikušas no tā lēmuma daudziem. L. Žukovska gan neapgalvo, ka tas bijis pilnīgi pareizi – arī ekonomiski ne. Piemēram, slēdzot Nagļu skolu, rēķinājuši, ka audzēkņi aizies uz blakus skolu pašu novadā, taču – vairākums ņēmis un aizgājis uz Viļāniem. Tas arī bieži vien esot viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc kāda no skolām tagad tiekot pasaudzēta – kā šajā gadījumā, baidoties no boikota, ka bērni neaiziet uz citu novadu (tā tas šogad notika arī Alojas novadā pēc Puikules skolas slēgšanas).

Izglītības darbinieki uzsver: kamēr pastāvēs starpnovadu norēķini un princips nauda seko skolēnam, tikmēr pārdomāta optimizācija un reformas nav gaidāmas. Arī Rēzeknes novadam šis fakts ir sāpīgs: aptuveni 1000 pašvaldībā deklarēto bērnu mācās Rēzeknes pilsētā, un tas nozīmē, ka apaļa summa aiziet citas vietvaras kasē. Tāpēc arī novads ir ieinteresēts saglabāt savas skolas, nevis atbalstīt savu audzēkņu skološanu pilsētas mācību iestādēs.