Sausums

Pagājušā gada rudens un šā gada sliktie laika apstākļi Latvijas lauksaimniekiem ir radījuši aptuveni 400 miljonu eiro lielus zaudējumus. Situāciju nav glābusi arī sējumu un stādījumu apdrošināšana, jo pret sausuma radītām sekām Latvijā pagaidām neapdrošina.

Šīs vasaras ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir 359 miljoni eiro, par ko Zemkopības ministrija (ZM) trešdien oficiāli informējusi Eiropas Komisiju (EK), informēja ZM.

Zemkopības ministrija (ZM) aplēsusi, ka sausums lauksaimniekiem nodarījis aptuveni 350 miljonus eiro lielus zaudējumus un vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu tos kompensēt, vēsta raidījums "LNT Ziņas".

Karstā laika un nokrišņu trūkuma dēļ arī daudzviet Austrālijā jācīnās ar ieilgušu sausuma periodu.

Karstuma dēļ samazinoties ūdens līmenim Elbā, Vācijā tiek atrasta Otrā pasaules kara laika munīcija. Policija brīdinājusi iedzīvotājus neaiztikt granātas un mīnas, kas tiek atrastas upē, un ziņot policijai. Šogad Elbā atrastas 22 granātas, mīnas un citas sprāgstvielas, atklāja Saksijas-Anhaltes policijas preses pārstāve. "Mēs to saistām ar zemo ūdens līmeni," viņa piebilda. Jūlijs bija karstākais mēnesis Vācijā, kopš sākta temperatūru reģistrēšana. Viskarstākā diena bija 31.jūlijs, kad Bernburgā Saksijā-Anhaltē gaisa temperatūra sasniedza 39,5 grādus pēc Celsija. Karstuma dēļ samazinājies arī ūdens līmenis upēs. Vācijā regulāri tiek atrastas bumbas un munīcija, kas palikusi no Otrā pasaules kara. Ekspertu aplēses liecina, ka tehnisku iemeslu dēļ nav uzsprāgušas ceturtdaļmiljons bumbu, ko sabiedroto spēki nometa virs Vācijas.

Ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē šovasar novērotas neierasti augstas gaisa temperatūras. Tā, piemēram, vakar Vācijā gaiss iesilis teju līdz +40 grādiem. Šī iemesla dēļ daudzviet jācīnās ar sausumu- izžūst labības lauki, novīst sastādītie kultūraugi un lauksaimnieki ar bažām gaida šī gada ražu.

Īrijas dienests "Irish Water" ir apstiprinājis, ka iepriekš noteiktais valsts mēroga aizliegums lietot šļūtenes dārzu laistīšanai paliks spēkā līdz augusta beigām, vēsta portāls baltic-ireland.ie.

Ja tiks pieņemts lēmums Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu sausuma un karstuma radīto zaudējumu segšanai, tas nenotiks ātrāk par nākamo gadu, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Ne vien šogad, bet arī 1976.gadā Anglijā piedzīvots pamatīgs karstuma vilnis, kuram sekoja ieildzis sausuma periods.

Kopš pavasara ilgstošo sausumu Krīzes vadības padome definējusi kā valsts mēroga dabas katastrofu. Šis definējums ļaus pasargāt lauksaimniekus no soda sankcijām par saistību neizpildi, ja iemesls tam būs bijis sausums, taču tas neparedz iespēju saņemt kompensācijas, uz kurām zemnieki varētu cerēt ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā.

Krīzes vadības padome nolēma, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija, tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Pirmdien, 25. jūnijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs darba vizītē dosies uz Kurzemi, ko visvairāk skāris pēdējo mēnešu sausums. Ministrs apmeklēs vairākas zemnieku saimniecības un pašreizējo situāciju lauksaimniecībā pārrunās ar lauku uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem.

Zemkopības ministrijā iesniegumi par nepieciešamību izsludināt ārkārtas situāciju ilgstošā sausuma ietekmes uz lauksaimniecību dēļ līdz šim saņemti no 15 pašvaldībām.

Ilgstošā sausuma dēļ ārkārtas situāciju lauksaimniecībā lūdz izsludināt Ventspils, Kuldīgas, Kandavas, Saldus, Tukuma, Jelgavas, Ērgļu un citi novadi. Pašvaldībās ar iesniegumiem vērsušies daudzi lauksaimnieki, informējot, ka kopš maija sākuma laika apstākļi bijuši lauksaimniekiem īpaši nelabvēlīgi – ilgstoši valdījis sausums, un tāpēc cietušas būtiskas lauksaimniecības zemju un kultūraugu platības.

Latvijas lauki sausuma dēļ dažviet pilnībā iznīkuši. Nespējot sagatavot lopbarību, vairāki lopu audzētāji apsver domu likvidēt ganāmpulku.

Ilgstošais sausums, kura dēļ atsevišķas pašvaldības lūgušas valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, varētu aktualizēt diskusijas par nepieciešamību radīt mehānismu, kas stimulētu zemniekus apdrošināt savus sējumus.

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki.

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Teju visā Latvijā saglabājas mitruma trūkums, lielākais sausums turpinās Kurzemē, īpaši labāka situācija nav arī Zemgalē un Rīgā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils apkopojis virkni padomu, kā mazināt sausuma radīto postu.