Kopš pavasara ilgstošo sausumu Krīzes vadības padome definējusi kā valsts mēroga dabas katastrofu. Šis definējums ļaus pasargāt lauksaimniekus no soda sankcijām par saistību neizpildi, ja iemesls tam būs bijis sausums, taču tas neparedz iespēju saņemt kompensācijas, uz kurām zemnieki varētu cerēt ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā.
Krīzes vadības padomes sēdē vakar nolēma aicināt Lauku atbalsta dienestu nepiemērot soda sankcijas saistību neizpildīšanas gadījumā tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības būs cietušas no ilgstoša sausuma. Līdzīgs aicinājums adresēts arī Valsts ieņēmumu dienestam. Tāpat krīzes vadības padome aicina kredītiestādes nepiemērot soda sankcijas tiem klientiem, kuru uzņēmējdarbība būs cietusi šajā dabas katastrofā.
Valsts mēroga dabas katastrofas situācijas izsludināšana nenozīmē, ka lauksaimnieki saņems finansiālu atbalstu.
Krīzes vadības padomes locekļi atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu sagatavot nepieciešamos lēmumus, lai atļautu avansa maksājumu izmaksāšanu lauksaimniekiem lielākā apmērā jau 2018. gada septembrī, kā arī atkāpes no zaļināšanas nosacījumiem 2018. gadā. Savukārt sadarbībā ar Finanšu ministriju nolemts sagatavot un iesniegt Ministru kabinetam izskatīšanai ilgtermiņa risinājumu lauksaimniecības platību apdrošināšanas jautājumā. Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra nepieciešamību risināt lauksaimniecības platību apdrošināšanas jautājumu, lai gadu no gada pēc laika apstākļu svārstībām valdībai nav jālemj par atbalstu lauksaimniekiem.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) skaidroja, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā ir nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi un zemnieki netiktu sodīti gadījumos, kad tie sausuma izraisīto seku dēļ nav varējuši izpildīt atsevišķas līgumsaistības. Krīzes vadības padomes lēmums lauksaimniekiem, kuru sadarbības līgumos būs paredzētas atkāpes saistību izpildē sakarā ar nepārvaramas varas vai force majeure apstākļiem, atvieglos šīs nepārvaramās varas vai force majeure apstākļu iestāšanos pamatošanu.
Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka valsts mēroga dabas katastrofas situācijas izsludināšana nenozīmē, ka lauksaimnieki saņems finansiālu atbalstu.
No šī gada sausuma cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības daudzviet Latvijā. Ārkārtējo situāciju lūdza izsludināt 33 pašvaldības: Ventspils novads, Kuldīgas novads, Madonas novads, Cesvaines novads, Aknīstes novads, Kandavas novads, Ērgļu novads, Talsu novads, Varakļānu novads, Gulbenes novads, Pāvilostas novads, Neretas novads, Tukuma novads, Nīcas novads, Rēzeknes novads, Aizputes novads, Viesītes novads, Alsungas novads, Rundāles novads, Tērvetes novads, Balvu novads, Salas novads, Baltinavas novads, Engures novads, Jaunjelgavas novads, Dobeles novads, Alojas novads, Sējas novads, Jelgavas novads, Rugāju novads, Jēkabpils novads, Skrundas novads un Durbes novads.
***
UZZIŅAI
Valsts mēroga dabas katastrofu izsludināšana Latvijā
• 2017. gada 1. decembrī rudens lietavu un plūdu dēļ lauksaimniecībā
• 2017. gada 28. decembrī rudens lietavu un plūdu dēļ mežsaimniecībā
• 2018. gada 26. jūnijā sausuma dēļ lauksaimniecībā