Vai lauksaimnieki var cerēt uz ES atbalstu karstuma un sausuma radīto zaudējumu segšanai?

Dūklavs arī atgādināja, ka Latvija jau ir saņēmusi pretimnākšanu attiecībā, piemēram, uz tiešmaksājumu avansa ātrāku izmaksu. "Šī nauda varētu ienākt drīz, taču ne ātrāk kā oktobrī. Kas attiecas uz jautājumiem par krīzes naudām vai kādām citām naudām no Eiropas, ļoti iespējams, ka tās būs, bet, pēc manas sapratnes, ne šogad," sacīja zemkopības ministrs.

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans jau iepriekš ir informēts par situāciju Latvijas lauksaimniecības sektorā karstuma un sausuma dēļ.

Viņš teica, ka ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans jau iepriekš ir informēts par situāciju Latvijas lauksaimniecības sektorā karstuma un sausuma dēļ, līdz ar to šīs dienas tikšanās laikā tie viņam nebija jaunumi, taču komisārs tika informēts par to, kā situācija attīstās tālāk. Komisārs esot saņēmis informāciju ne tikai no Latvijas, bet arī no citām ES dalībvalstīm par sausuma un karstuma ietekmi uz lauksaimniecības sektoru tajās.

Dūklavs sacīja, ka ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs tikšanās laikā informējis, kāda informācija Latvijai ir jāapkopo par graudaugiem, lopbarību un situāciju attiecībā uz zaudējumiem dabas resursiem, kā arī negatīvo ietekmi uz dzīvnieku labturību. "Tiklīdz atgriezīšos Latvijā, tā došu Zemkopības ministrijai (ZM) uzdevumus, lai pēc iespējas ātrāk mēs šo detalizēto informāciju varētu nosūtīt," sacīja zemkopības ministrs.

ZM ir provizoriskas aplēses par Latvijas lauksaimniekiem sausuma un karstuma ietekmē radītājiem zaudējumiem.

Viņš arī informēja, ka patlaban ir astoņas valstis, kuras prasījušas ES finansiālu atbalstu saistībā ar to lauksaimniekiem radītājiem zaudējumiem meteoroloģisko apstākļu dēļ un, iespējams, šo valstu skaits vēl augs. "Tie būs ievērojami līdzekļi, par kuriem būs sarunas. Pašreizējā nostāja, ka jautājums par šāda finansiāla atbalsta sniegšanu tiek apspriests," teica Dūklavs.

Zemkopības ministrs arī teica, ka ZM ir provizoriskas aplēses par Latvijas lauksaimniekiem sausuma un karstuma ietekmē radītājiem zaudējumiem, taču ir pāragri tos nosaukt, jo to apmērs vēl var mainīties. "Viens runā par ražas samazinājumu par 20%, kāds cits - par 40% atkarībā no tā, kā kurš zemnieks ir izvērtējis pagājušā gada ražu un kādu ražu no pirmajiem nopļautajiem laukiem iekūlis. Lēšams, ka varētu būt savākta apmēram puse no pagājušā gada ievāktā lopbarības apmēra, taču šie dati vēl ir jāprecizē. (..) Tie ir šā brīža zemnieku aptauju rezultāti un prognoze par zaudējumiem, kas ir ZM rīcībā," uzsvēra Dūklavs.

Tāpat Dūklavs pastāstīja, ka ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru pārrunāja Latvijas galvenās intereses par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020.gada. Komisārs esot paudis, ka Latvijas ieskatā problemātiskie jautājumi saistībā ar ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada vēl ir apspriežami, tostarp Latvijai nepieņemamais EK ierosinājums par 15% samazināt lauku attīstībai paredzēto finansējumu nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam, jo tas nelabvēlīgi ietekmēs lauku attīstību Latvijas valstī. Līdz ar to par šiem visiem jautājumiem sekos turpmākas sarunas.

Runājot par EK jauno priekšlikumu, kas prasīs no lauksaimniekiem lielāku ieguldījumu, izpildot pastiprinātās vides un klimata prasības, Dūklavs norādīja, ka šo nosacījumu izpildei un sniegtajam ieguldījumam ir jābūt proporcionālam saņemtajiem tiešajiem maksājumiem. Pie atšķirīga tiešmaksājumu līmeņa valstu starpā nav atbalstāms vienāds vides prasības izpildes apjoms visu valstu lauksaimniekiem.

Attiecībā uz EK priekšlikumu ierobežot tiešo maksājumu apmēru saimniecībām, kas tiešmaksājumos saņem vairāk nekā 60 000 eiro gadā, ministrs informēja komisāru par Saeimas ES lietu komisijā apstiprināto Latvijas pozīciju - Latvija kopumā atbalsta maksājumu griestu ieviešanu, bet nevar atbalstīt piedāvātos samazinājumu līmeņus.

No komisāra tika saņemts izpratnes apliecinājums un gatavība konstruktīvi iesaistīties ministra izklāstīto Latvijai būtisko jautājumu izvērtēšanā, vienlaikus norādot, ka jautājumi, kas ir saistīti ar finansējuma piešķīrumiem, ir tieši atkarīgi no ES dalībvalstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu.

LETA jau ziņoja, ka zemkopības ministrs šodien Briselē tikās ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru, kuru tostarp informēja par šīs vasaras sausuma un karstuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniekiem, lūdzot ES finansiālu atbalstu šo zaudējumu segšanai.