Cik pamatotas ir zemnieku bažas par ražu lielā sausuma dēļ?
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Latvijas lauki sausuma dēļ dažviet pilnībā iznīkuši. Nespējot sagatavot lopbarību, vairāki lopu audzētāji apsver domu likvidēt ganāmpulku.

Latvijas lauki valgmi nebija redzējuši vairākus mēnešus, līdz vakar pāri Latvijai no rietumiem uz austrumiem virzījās atsevišķas nokrišņu zonas, kas atnesa īslaicīgu lietu. Tas spēja vien samitrināt zemes virskārtu, bet ne pilnībā padzirdīt izkaltušos augus.

Kuldīgas novada pašvaldībā saņemti vairāk nekā 50 zemnieku iesniegumi no visiem novada pagastiem ar lūgumu pēc palīdzības

Šodien Zemkopības ministrija Krīzes vadības padomei iesniegs apkopojumu par saņemto informāciju no vairākām pašvaldībām un lauksaimnieku organizācijām par nepieciešamību izsludināt ārkārtas situāciju saistībā ar ilgstošā sausuma ietekmi uz lauksaimniecību. Krīzes vadības padome pēc Zemkopības ministrijas uzklausīšanas lems par tālāko rīcību.

Zemkopības ministrija, operatīvi izvērtējot normatīvos aktus, informē, ka saistībā ar ES fondu atbalsta maksājumiem un Lauku attīstības programmas (LAP) atbalstītajiem projektiem jau šobrīd ir iespējamas atkāpes nosacījumu izpildē, nepiemērojot sankcijas un atbalsta samazināšanu vai tā atmaksu. Eiropas Savienības (ES) regula un Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sausuma radīto šī brīža situāciju Latvija ir tiesīga pielīdzināt ārkārtas situācijai, jo tā būtiski ietekmē daudzu lauku saimniecību darbību. Regulā arī noteikts, ka nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ir arī ārkārtīgs sausums, ko var pielīdzināt dabas katastrofai. «Tādējādi, ja ES fondu atbalsta līdzekļu saņēmēji un LAP projektu realizētāji ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ šobrīd nevar sasniegt izvirzītās ES prasības, Lauku atbalsta dienests soda sankcijas viņiem nepiemēros. Tā kā sausums ilgstoši valda visā Latvijas teritorijā, lauksaimniekiem ar individuāliem iesniegumiem Lauku atbalsta dienestā nav jāvēršas. Zemkopības ministrija arī turpmāk sekos līdzi situācijai laukos, konsultējoties ar Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra ekspertiem un lauksaimniekiem, lai apzinātu un vērtētu sausuma ietekmi lauksaimniecībā,» uzsvēra Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece

Arī biedrība Zemnieku saeima nosūtījusi vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu Ministru kabinetam izsludināt un Saeimai apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.

Kuldīgas novada pašvaldībā saņemti vairāk nekā 50 zemnieku iesniegumi no visiem novada pagastiem ar lūgumu pēc palīdzības, jo ilgstošs lietus trūkums radījis negatīvu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu - gan graudu un augļu audzētājiem, gan lopkopjiem. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra vadītāja Daiga Mellere atklāj, ka pēc pagājušā gada pavasara salnām un rudens lielajām lietavām novada lauksaimnieki cieta ievērojamus zaudējumus, kas samazināja plānoto ražu, bija apgrūtināta ražas novākšana un tika nokavēti ziemāju sējas optimālie termiņi. «Pavasarī zemnieki nezaudēja cerību un ieguldīja lielu darbu, veicot gan augsnes aršanu, gan augsnes pirmssējas sagatavošanas un sējas darbus, nācās pārsēt neizziemojošos laukus. Sausuma un karstuma dēļ ir cietuši pilnīgi visi lauksaimniecības augi. Lopiem trūkst barības, tos baro ar pagājušā gadā ievākto sienu. Vairāki lopkopji jau paziņojuši, ka plāno likvidēt gaļas lopus,» teic D. Mellere.