Ilgstošais sausums mudina runāt par nepieciešamību apdrošināt laukus

Ilgstošais sausums, kura dēļ atsevišķas pašvaldības lūgušas valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, varētu aktualizēt diskusijas par nepieciešamību radīt mehānismu, kas stimulētu zemniekus apdrošināt savus sējumus.

Kā šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ārkārtas situācijas lauksaimniecībā izsludināšana pati par sevi vēl neko nedos. "Jautājums ir par risinājumiem," uzsvēra valdības vadītājs.

Viņš sacīja, ka patlaban gaida atgriežamies no komandējuma zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS), no kura varētu saņemt precīzāku apkopojumu par sausuma nodarīto postu lauksaimniekiem. "Skaidrs, ka raža plānotajos apmēros noteikti nebūs. Kaut arī tiek solīts lietus, tas vairs ļoti daudz ko neglābs," atzina Kučinskis.

Pēc premjera teiktā, otra lieta, par kuru viņš ar Dūklavu runās, ir nepieciešamība stimulēt lauku apdrošināšanu. "Par to gadu gadiem runā, bet apdrošināšana ir ārkārtīgi dārga, un tāpēc arī tā netiek izmantota." Valdības vadītājs pieļāva, ka valsts varētu radīt kādu atbalsta mehānismu, kas stimulētu lauku apdrošināšanu.

Vaicāts, vai sausuma dēļ lauksaimnieki var cerēt arī uz kādām materiālajām kompensācijām, līdzīgi kā pēc pērnā rudens plūdiem, Kučinskis atbildēja, ka šajā situācijā aprēķināt zaudējumus būs daudz sarežģītāk, tāpēc būšot vajadzīgi speciālisti. Protams, valsts ir gatava palīdzēt sausumā cietušo lauku īpašniekiem citādos veidos, piemēram, sarunās ar bankām par atvieglojumiem kredītu atmaksā, ja netipisko laika apstākļu dēļ tāda nepieciešamība būs radusies.

Jau ziņots, ka ilgstošā sausuma dēļ ārkārtas situāciju lauksaimniecībā lūdz izsludināt Ventspils, Kuldīgas, Kandavas un Saldus novadā. Arī Alsungas un Brocēnu novados sausuma dēļ pieļauj iespēju prasīt izsludināt ārkārtas situāciju, piektdien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Kandavas pašvaldībā aģentūrai LETA skaidroja, ka novadā ir iestājies ilgstošs sausuma periods un nokrišņi nav bijuši gandrīz divus mēnešus, līdz ar to lauksaimnieki ir nonākuši grūtā situācijā. Sausuma un karstuma dēļ ir cietuši pilnīgi visi lauksaimniecības augi, lopkopji nespēj savākt pietiekoši daudz barības ziemas periodam, iegūstot vien trešo daļu no paredzētā daudzuma. Ganības ir izdegušas un neataug, lopi tiek piebaroti ar iepriekšējā gada barību.

Zemnieki ir informējuši Kandavas novada pašvaldību, ka sausā laika dēļ var ciest 80% ražas - tas nozīmē, ka lauksaimniekiem būs problēmas nokārtot kredītsaistības un viņi cietīs zaudējumus, kā arī nespēs nokārtot savas saistības ar Lauku atbalsta dienestu.

Savukārt Kuldīgas novada lauksaimnieki aģentūru LETA informēja, ka ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi.