Sausums

Zemniekiem būs plašāk pieejama apdrošināšana pret sausumu, atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.

Šīs nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra Latvijā paaugstināsies, bet mēneša vidū iespējams jauns aukstuma vilnis, vēsta jaunākās laika prognozes.

Ja sausums turpināsies, pavasara otrajā pusē un vasaras sākumā pieaugs risks sagaidīt gan postošas salnas, gan stipru karstumu, prognozē sinoptiķi.

Latvijas lauksaimniekiem aizvadītie divi gadi bijuši raižu pilni – 2017. gads zemniekiem paliks atmiņā kā viens no slapjākajiem, savukārt pērn ražu deldēja lielais sausums.

Bauskas novadā daudzi iedzīvotāji mēnešiem ilgi palikuši bez dzeramā ūdens, jo sausuma dēļ akas ir tukšas, vēstīja raidījums "Bez Tabu".

Kravu pārvadāšana pa vienu no nozīmīgākajām Rietumeiropas transporta artērijām – Reinas upi – ir paralizēta, jo ieilgušais sausuma periods novedis pie līdz šim nepieredzēta ūdenslīmeņa pazemināšanās.

Jaunā pētījumā atklāts, ka globālās klimata pārmaiņas apdraud miežus, kas ir galvenā sastāvdaļa pasaulē populārākajam alkoholiskajam dzērienam.

Ir neformāli signāli, ka Eiropas Komisija (EK) varētu piešķirt atbalstu šīs vasaras ilgstošā sausuma dēļ zaudējumus cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem, trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) pārstāvju ikmēneša sapulcē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua.

Pagājušā gada rudens un šā gada sliktie laika apstākļi Latvijas lauksaimniekiem ir radījuši aptuveni 400 miljonu eiro lielus zaudējumus. Situāciju nav glābusi arī sējumu un stādījumu apdrošināšana, jo pret sausuma radītām sekām Latvijā pagaidām neapdrošina.

Šīs vasaras ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir 359 miljoni eiro, par ko Zemkopības ministrija (ZM) trešdien oficiāli informējusi Eiropas Komisiju (EK), informēja ZM.

Zemkopības ministrija (ZM) aplēsusi, ka sausums lauksaimniekiem nodarījis aptuveni 350 miljonus eiro lielus zaudējumus un vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu tos kompensēt, vēsta raidījums "LNT Ziņas".

Karstā laika un nokrišņu trūkuma dēļ arī daudzviet Austrālijā jācīnās ar ieilgušu sausuma periodu.

Karstuma dēļ samazinoties ūdens līmenim Elbā, Vācijā tiek atrasta Otrā pasaules kara laika munīcija. Policija brīdinājusi iedzīvotājus neaiztikt granātas un mīnas, kas tiek atrastas upē, un ziņot policijai. Šogad Elbā atrastas 22 granātas, mīnas un citas sprāgstvielas, atklāja Saksijas-Anhaltes policijas preses pārstāve. "Mēs to saistām ar zemo ūdens līmeni," viņa piebilda. Jūlijs bija karstākais mēnesis Vācijā, kopš sākta temperatūru reģistrēšana. Viskarstākā diena bija 31.jūlijs, kad Bernburgā Saksijā-Anhaltē gaisa temperatūra sasniedza 39,5 grādus pēc Celsija. Karstuma dēļ samazinājies arī ūdens līmenis upēs. Vācijā regulāri tiek atrastas bumbas un munīcija, kas palikusi no Otrā pasaules kara. Ekspertu aplēses liecina, ka tehnisku iemeslu dēļ nav uzsprāgušas ceturtdaļmiljons bumbu, ko sabiedroto spēki nometa virs Vācijas.

Ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē šovasar novērotas neierasti augstas gaisa temperatūras. Tā, piemēram, vakar Vācijā gaiss iesilis teju līdz +40 grādiem. Šī iemesla dēļ daudzviet jācīnās ar sausumu- izžūst labības lauki, novīst sastādītie kultūraugi un lauksaimnieki ar bažām gaida šī gada ražu.

Īrijas dienests "Irish Water" ir apstiprinājis, ka iepriekš noteiktais valsts mēroga aizliegums lietot šļūtenes dārzu laistīšanai paliks spēkā līdz augusta beigām, vēsta portāls baltic-ireland.ie.

Ja tiks pieņemts lēmums Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu sausuma un karstuma radīto zaudējumu segšanai, tas nenotiks ātrāk par nākamo gadu, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Ne vien šogad, bet arī 1976.gadā Anglijā piedzīvots pamatīgs karstuma vilnis, kuram sekoja ieildzis sausuma periods.

Kopš pavasara ilgstošo sausumu Krīzes vadības padome definējusi kā valsts mēroga dabas katastrofu. Šis definējums ļaus pasargāt lauksaimniekus no soda sankcijām par saistību neizpildi, ja iemesls tam būs bijis sausums, taču tas neparedz iespēju saņemt kompensācijas, uz kurām zemnieki varētu cerēt ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā.

Krīzes vadības padome nolēma, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija, tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Pirmdien, 25. jūnijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs darba vizītē dosies uz Kurzemi, ko visvairāk skāris pēdējo mēnešu sausums. Ministrs apmeklēs vairākas zemnieku saimniecības un pašreizējo situāciju lauksaimniecībā pārrunās ar lauku uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem.