Sākoties kulšanas darbiem, ziemāju ražai vērojams aptuveni 10% samazinājums salīdzinājumā ar maijā prognozēto, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.
Graudu tilpummasas un ražas sarukumu LLKC eksperti skaidro ar ilgstošo karstumu. Vienlaikus augkopības eksperti norādīja, ka ziemāju kulšana visā valstī šogad sākusies agrāk - ziemas rapsi kuļ nedēļu ātrāk kā ierasts, bet ziemas kviešus - pat divas nedēļas ātrāk.
LLKC augkopības speciālistu apsekojumi liecina, ka faktiskā raža no ziemas miežu hektāra Vidzemē šogad ir vidēji 3,8 tonnas. Samazinājums no pēdējo triju gadu ražas šajā reģionā ir 30%.
Tāpat ziemas rapsim iepriekš Vidzemē tika prognozēts 3,5 tonnu no hektāra iekūlums, savukārt faktiskais iekūlums ir par 40% mazāks jeb 2,1 tonna no hektāra. Vienlaikus Vidzemes bioloģisko rudzu audzētāji parasti no hektāra novāc līdz 2,1 tonnas, bet šogad tās bijušas vien 1,3 tonnas no hektāra.
"Savukārt Zemgalē ziemāji kulšanai gatavi jau vairāk nekā nedēļu un darbi rit pilnā sparā," sacīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Viņš skaidroja, ka agrās kviešu šķirnes šajā karstumā Zemgalē jūtas labi - to tilpummasa ir ideāla, ko nevar teikt par "Skagen", kam pašlaik ir sīki graudi un nav svara. Vienlaikus Balodis norādīja, ka Arī Zemgalē ir lauki, kuros ziemas kviešu iekūlums ir zem piecām tonnām no hektāra.
Viņš arī atzina, ka liela vilšanās Zemgalē šogad piedzīvota ar ziemas rapsi, kas lielākoties jau nokults. "Reti kurā laukā nokults virs četrām tonnām no hektāra - sēkla ir ļoti sīka un kaitēkļu sagrauztie stublāji radījuši veldri," komentēja Balodis.
Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadošā pētniece Vija Strazdiņa norādīja, ka, lai gan Kurzemē mitrums teju nav bijis vispār, vietumis fiksētas laba raža - sešas tonnas no hektāra ar labiem pārtikas graudiem. "Ļoti sīki ir šķirnes "Skagen" graudi, šo problēmu fiksējām jau 2018.gadā," sacīja Strazdiņa.
Viņa arī piebilda, ka agrīnajai šķirnei "Fredis" pašlaik prognozes ir labas, bet vēlīnajās šķirnēs gaidāms prognozētā apjoma samazinājums.
"Rapsis Kurzemē vēl īsti nav kults, kas ir labi, jo sēklas tādējādi var pagūt piebriest," sacīja Strazdiņa.
Tādējādi, pēc LLKC ekspertu aplēsēm, pašreizējā ziemāju ražas prognoze vidēji Latvijā paredz ziemas kviešu apmēru 4,7 tonnas no hektāra, rudzus - 4,2 tonnas no hektāra, tritikāli - 4,4 tonnas no hektāra, ziemas rapsi - 2,9 tonnas no hektāra, savukārt ziemas miežus - 4,2 tonnas no hektāra.
Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem "Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība".
Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes - divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.
LLKC darbojas kopš 1991.gada. Tā mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.
AREI ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.