Kravu pārvadāšana pa vienu no nozīmīgākajām Rietumeiropas transporta artērijām – Reinas upi – ir paralizēta, jo ieilgušais sausuma periods novedis pie līdz šim nepieredzēta ūdenslīmeņa pazemināšanās.
Pašlaik kuģniecība iespējama vien posmā no Reinas ietekas jūrā līdz Duisburgai, turklāt meteoroloģiskās prognozes nevieš cerības uz situācijas uzlabošanos, un vairāki lieli rūpniecības uzņēmumi izejvielu trūkuma dēļ jau spiesti samazināt ražošanas apjomus.
2017. gadā Reinas posmā no Bāzeles (Šveicē) līdz Vācijas un Nīderlandes robežai tika pārvadīti 186 miljoni tonnu kravu - aptuveni tikpat daudz, cik pa visām pārējām Eiropas upēm kopā ņemot, liecina Strasbūrā esošās Reinas Navigācijas centrālās komisijas dati. Šogad šis skaitlis būs krietni mazāks, jo karstās un sausās vasaras dēļ upe kļuvusi ievērojami seklāka un daudzviet vairs nav piemērota ne vien konteineru kuģiem, bet arī baržām ar krietni mazāku iegrimi, raksta AFP.
Beidzamo nedēļu laikā viena pēc otras darbību faktiski pārtraukušas ostas Reinas augštecē un vidustecē - no Bāzeles līdz pat Ķelnei. Pagājušo piektdien Ķelnē tika fiksēts visu laiku (novērojumi sākās 1881. gadā) zemākais ūdenslīmenis - tikai 77 centimetri. Lai saprastu, ko tas nozīmē, jāatgādina, ka parasti oktobrī Reinas ūdenslīmenis Ķelnē ir ap trim vai četriem metriem, raksta Bloomberg.
Šīs nedēļas sākumā mazliet labāka situācija bija Duisburgā, kur Reinas līmenis sasniedza 1,55 metrus, tomēr vietējais hidrologs Jans Bēme sarunā ar AFP nebija īpaši optimistiski noskaņots. «Sausuma fāze jau ir ieilgusi. Lai atjaunotu ūdensteci, ar vienu lielu lietusgāzi nepietiks, ir nepieciešamas ilgstošas un gana stipras lietavas, taču laika prognozētāji tādas nesola,» viņš sacījis. Vācijas mediji raksta, ka ūdenslīmeņa pazemināšanās Reinā atklājusi daudzas un dažādas drazas, ko līdz šim slēpuši upes ūdeņi - jaunizveidotajos sēkļos uzieti simtiem vecu un sarūsējušu velosipēdu, desmitiem ledusskapju un mikroviļņu krāšņu, kā arī kāda amerikāņu lidmašīnas nomesta un nesprāgusi aviobumba. Ieilgusī atvasara uz Ķelni vilina tūristus, taču liela daļa no viņiem paliek vīlušies, jo pilsētas apskates kuģīši pa Reinu pašlaik nekursē un atcelta arī kruīzu kuģu satiksme.
Taču ekonomiskajā ziņā daudz nozīmīgāka ir kravu pārvadājumu samazināšanās. Bloomberg raksta, ka Amsterdamas, Roterdamas un Antverpenes ostās, kas atrodas netālu no Reinas ietekas Ziemeļjūrā, jau vairākus mēnešus krājas kravas, kas paredzētas sūtīšanai uz upes augšteces un vidusteces ostām. Starp lielākajiem cietušajiem ir gan tērauda ražotāji ThyssenKrupp, gan ķīmiskās rūpniecības uzņēmums BASF, gan enerģētikas kompānija RWE, kurai trūkst ogļu Hammas spēkstacijas darbināšanai. Ja situācija neuzlabosies, ar papildu izdevumiem nāksies rēķināties Vācijas dienvidu daļā, Francijā un Šveicē esošajām mājsaimniecībām, kas ziemā izmanto degvielu apkurei - tās piegādāšana pa dzelzceļu vai automašīnās būs ievērojami dārgāka.
