EK informēta, ka sausums Latvijas lauksaimniekiem radījis 359 miljonus eiro zaudējumus
Šīs vasaras ilgstošā sausuma provizoriski radītie zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem ir 359 miljoni eiro, par ko Zemkopības ministrija (ZM) trešdien oficiāli informējusi Eiropas Komisiju (EK), informēja ZM.
Ilgstošā sausuma dēļ šajā pavasarī un vasaras sākumā zālāju attīstība aizkavējās visā Latvijas teritorijā.
Zaudējumu apmērs tiks precizēts rudenī. EK bija lūgusi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 30.augustam iesniegt informāciju par esošo situāciju un sausuma ietekmi uz ražošanu kopuma.
Ilgstošā sausuma dēļ šajā pavasarī un vasaras sākumā zālāju attīstība aizkavējās visā Latvijas teritorijā, norādīja ZM. Saimniecības ir novākušas pirmos pļāvumus, kuru ražība šogad vidēji valstī ir par 54% mazāka, nekā pēdējos trīs gados, turklāt rodas papildu izmaksas, jo ir samazināta zaļmasas ražība un nepieciešams veikt atkārtotus pļāvumus līdz pat rudenim, kā arī zāles zemās ražības dēļ jāpļauj daudz lielākas platības.
Papildu izmaksas saistītas ar papildmēslojumu zālājiem, lai veicinātu to augšanu un varētu veikt atkārtotus pļāvumus, kā arī veicot atkārtotus zālāju pļāvumus un pļaujot lielāku platību kā pagājušos gados, papildu izmaksas rodas par degvielas iegādi, tehnikas apkalpošanu un darbaspēka izmaksām, skaidroja ZM. Parasti Latvijas lauksaimnieki lopbarības sagatavošanu veic uz vietas saimniecībā, savukārt šogad vismaz trešdaļu nepieciešamās lopbarības lauksaimnieki būs spiesti iepirkt tirgū, un jārēķinās, ka šogad lopbarības iegādes cenas palielinājušās par vairāk nekā divām reizēm, nekā tirgus cenu normāla līdzsvara tirgus apstākļos, kas rada būtisku papildu izmaksu pieaugumu.
Līdz ar to pēc ZM prognozēm ilgstoša sausuma ietekmē lopbarības sagatavošanas un iegādes papildu izmaksas Latvijā šogad veidos 100,5 miljonus eiro jeb par 80% vairāk nekā iepriekšējos trīs gados vidēji.
ZM prognozē, ka sausuma ietekmē ieņēmumu samazinājums no graudaugu un rapša realizācijas šajā gadā varētu sasniegt 137,2 miljonus eiro jeb 27%, ja salīdzina ar iepriekšējo triju gadu vidējo ieņēmumu apjomu.
"Pat graudu un rapša eksporta cenu pieaugums šajā gadā nevar nokompensēt ieņēmumu samazinājumu, ko rada ražas samazinājums, platību struktūras izmaiņas un apstākļu spiesta nepieciešamība sēt mazražīgākus graudaugus. Jāatzīmē, ka šī gada zemnieku ieņēmumus ietekmē arī nepieciešamība veikt izmaiņas sējumu struktūrā, dēļ pagājušā gada pārmitrajiem apstākļiem rudens periodā, kas liedza apsēt plānotās ziemāju platības," norādīja ZM.
Ministrija prognozē, ka sausuma ietekmē ieņēmumu samazinājums no augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu realizācijas šajā gadā varētu sasniegt 28,4 miljonus eiro jeb 44%, ja salīdzina ar iepriekšējo triju gadu vidējo ieņēmumu apmēru. Pēc pagājušā gada pavasara salnām un rudens lielajām lietavām, Latvijas augļkopji cieta ievērojamus zaudējumus, kas vairākkārtīgi samazināja plānoto ražu, aukstā un slapjā 2017.gada vasara traucēja normālu ziedpumpuru ieriešanos nākamā gada ražai.
Mežsaimniecībā ilgstošā sausuma izraisītie meža ugunsgrēki, kā arī bojā gājušās jaunaudzes kopumā veido zaudējumus 92,9 miljonu eiro apmērā.
Savukārt precīzi pateikt zaudējumus cietušo saimniecību skaitu šobrīd nevar, jo tas ir ļoti atšķirīgi reģionu starpā un arī saimniecību līmenī, informēja ZM.