Vērtējot priekšlikumus 2026. gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā, identificēti papildu resursi vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
“Mums ir 100 Saeimas deputāti un 31 miljons atlīdzībās. Tas ir daudz vai maz?” TV24 žurnāliste Anita Daukšte jautāja Saeimas deputātei (pie frakcijām nepiederošai) Skaidrītei Ābramai. Viņa atbildēja, ka, pirms nokļuvusi politikā, deputātei licies, ka 100 deputāti – tas ir par daudz un, salīdzinot ar citām valstīm, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un funkcijām, varētu iztikt ar mazāku skaitu, bet tāda ir mūsu Satversme, mūsu valsts likums.
Saeimas tēriņi nākamā gada budžeta projektā plānoti 40 462 882 eiro eiro, kas būs par vairāk nekā diviem miljoniem eiro vairāk nekā 2025. gadā, noskaidroja aģentūra LETA.
Vakar Saeima konceptuāli pieņēma 2026. gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Budžeta apspriešanas gaitā vēl skaidrāk iezīmējās politisko spēku pozīcijas. Tai skaitā attiecības valdošās koalīcijas starpā.
Saeimas deputātiem 13. novembrī būs jālemj par Rīgas rajona tiesas tiesneses Ineses Siliņevičas izdošanu kriminālvajāšanas sākšanai, noskaidroja aģentūra LETA.
Saeima deputāti vairākums šodien Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdotā Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot, ka priekšlikumi likumam iesniedzami vienu gadu.
Otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes darba kārtībā bija iekļauts jautājums par grozījumu izskatīšanu Jaunatnes likumā, taču deputāti nespēja vienoties par to izskatīšanu.
Saeimas vairākums šonedēļ lika Latvijas vārdam plaši izskanēt. Taču ne tajā labākajā nozīmē. Parlamenta opozīcija, vienojoties ar valdībā formāli vēl esošo Zaļo un zemnieku savienību, ceturtdien lēma izstāties no Stambulas konvencijas. Šī starptautiskā vienošanās paredzēta sieviešu aizsardzībai pret vardarbību. Izstāšanās iniciatori kardinālo soli pamato ar konservatīvo vērtību sargāšanu. Viņiem piebalsoja arī ZZS, kuri pirms diviem gadiem piedalījās konvencijas ratificēšanā, bet tagad acīmredzot izskaitļojuši, ka gadu pirms vēlēšanām izdevīgāk ir vienlaikus gan būt, gan nebūt Evikas Siliņas (JV) valdībā. Konvencijas denonsētājus neapturēja ne kritika par pakļaušanos mītiem un dezinformācijai, ne protestētāju tūkstoši pie Saeimas. Tagad lēmums būs jāpieņem Valsts prezidentam.
Platformā "ManaBalss.lv" trīs dienu laikā par Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam paredzētu iniciatīvu, aicinot viņu neparakstīt likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, parakstījušies jau vairāk nekā 50 000 cilvēku.
Stambulas konvencijas denonsēšanas sāga ar 30. oktobra balsojumu Saeimā nebeigsies. Gan “Progresīvo” līderi (Andris Šuvajevs, Selma Teodora Levrence), gan “Vienotības” deputāti (Edmunds Jurevics, Gatis Liepiņš) sola turpināt cīņu. “Cīņa vēl tikai sākas,” viņi korī atkārto.
Saeima šodien otrajā, galīgajā lasījumā lemj par likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Sēde ilgst jau gandrīz 12 stundas.
Parasti dažādus piketus pie Saeimas organizē kāda konkrētā jautājuma izskatīšanas dienā – no rīta, līdz pusdienas pārtraukumam. Šoreiz kārtējie Stambulas piketētāji izlēmuši savu protesta formu izklāt apskatei jau tumsiņā – sešos vakarā. Diez, vai kāds deputāts tad vēl atradīsies Augstajā namā? Tāpēc šis “protesta pasākums” jau sākotnēji šķiet aizdomīgs.
Valsts kontrole ir nosūtījusi Saeimai vēstuli ar aicinājumu pārskatīt 2026. gada valsts budžeta likumprojektā paredzētos ierobežojumus publiskās pārvaldes atlīdzībai, kas paredz prēmiju atcelšanu par darba snieguma novērtējumu, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kontroles pārstāvji.
Pie Saeimas trešdien plkst. 18 notiks protests pret Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas, aģentūru LETA informēja centra "Marta" pārstāve Marta Kraujiņa.
Valdības atbildes uz Saeimas pieprasījumu “par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” izraisīto debašu saprātīgākā daļa attiecās uz Latvijas valsts tikai pēc tam uz latviešu valodas vajadzību imigrantiem tagadējā Latvijas teritorijā.