Nav vienprātības vai likumprojekts par pensiju 2. līmeņa izņemšanu ir labi izstrādāts

Ceturtdien Saeimas vairākums noraidīja iedzīvotāju iniciatīvas par 2.pensiju līmeņa izņemšanu nodošanu komisijai. Šis ir jau ceturtais balsojums Saeimā trīs mēnešu laikā par šo jautājumu, vēsta TV raidījums "Nekā Personīga".

Atļaut cilvēkiem izņemt vecumdienām domāto uzkrājumu, kopš pagājušā gada aicina partijas Latvija Pirmajā vietā deputāti. Politiskais spēks uzrakstīja likuma grozījumus, un nu uzsākta parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu. Centrālās vēlēšanu komisijas locekle Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne uzskata, ka likumprojekts ir vājš un potenciāli var sagraut pensiju sistēmu.

2021.gadā Igaunijā atļāva izņemt otrajā pensiju līmenī sakrāto naudu. 5 gadu laikā ap 270 tūkstošiem iedzīvotāju izņēmuši nepilnus 2,4 miljardus eiro. Populistiskās Centra partijas vadītā koalīcija uzskatīja, ka tas sildīs ekonomiku un uzlabos demogrāfiju, jo cilvēkiem būs nauda un gribēies taisīt bērnus. Tas nenotika. Naudu lielākoties notērēja ikdienas pirkumos un kredītu atmaksāšanai. Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi lēmumu sauc katastrofu, kuru pieņēma populisti savas popularitātes celšanai.

JIRGENS LIGI

Igaunijas finanšu ministrs (Liberālā reformu partija)

Visi iedzīvotāji ir zaudētāji, jo cilvēkiem, kas naudu izņēma, vajadzēs sociālo atbalstu nākotnē, kuru vajadzēja nodrošināt pensijai, tā kā tā nav “īstermiņa izklaide”. Lielākā daļa no tiem naudu iztērēja ikdienišķās lietās. […] Tas acīmredzami ir sliktākais lēmums, kuru Igaunija jebkad ir pieņēmusi, iznīcinot racionālu pensiju sistēmu.

No igauņiem likumu norakstīja lietuvieši. Tur naudu ņem ārā ātrākos tempos - 3 mēnešu laikā 580 tūkstoši jeb gandrīz puse no visiem pensiju sistēmas dalībniekiem izņēmuši 2,9 miljardus eiro. Lietuvā strauji kāpušās patēriņa cenas, kas liecina, ka cilvēki naudu tērē ikdienas ikdienas lietām, tehnikai, televizoriem, drēbēm. Sociāldemokrātu partija pamatoja, ka cilvēkiem jāļauj brīvī rīkoties ar uzkrājumiem.

Gadu pirms Saeimas vēlēšanām Aināra Šlesera vadītās partijas Latvija Pirmajā vietā deputāti pēc līdzīga piemēra šo ideju sāka stāstīt vēlētājiem Latvijā. Kaimiņu rīcībā partija saskata tikai labo, un kritiku ignorē.

SAEIMAS SĒDE 05.03.2026

EDMUNDS ZIVTIŅŠ

Saeimas deputāts (Latvija Pirmajā vietā)

Mēs piedāvājam nesagraut otro pensiju līmeni, tieši otrādi, viņu atbrīvot un raisīt viņam lielāku uzticību. Proti, ja cilvēks, ja viņš gribēs, varēs izņemt visu šo pensiju līmeni, ja viņš gribēs varēs izņemt daļēji , ja viņš gribēs, varēs viņu neaiztikt. […] Šis jautājums būs referendums nākamajās vēlēšanās, kas šogad būs rudenī. Vai tu esi par vai pret.

Priekšlikums vairākkārt skatīts Saeimā. Vispirms piedāvāja ļaut izņemt visu sakrāto naudu bez ierobežojuma. Parlamenta vairākums to neatbalstīja, un partija nāca ar jaunu priekšlikumu - atļaut naudu izņemt konkrētām vajadzībām- piemēram, lai apmaksātu ārstus un operācijas. Arī šo ideju deputāti noraidīja. LPV neatkāpās un iesniedza likumu grozījumus Centrālajai vēlēšanu komisijai, lai jautājumu nodotu izlemšanai referendumā.

Latvija Pirmajā vietā sagatavotie likuma grozījumi ir uz nepilnām divām lapām. Centrālā vēlēšanu komisija par to sprieda divās sēdēs. Atzina tos par pilnībā izstrādātiem un reģistrēja parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Centrālajā vēlēšanu komisijā no 9 locekļiem 8 ieceļ Saeima, bet vienu ievēl no Augstākās tiesas senatoru vidus. Par reģistrēšanu nobalsoja 7, un 6.majā to nodeva iedzīvotājiem parakstu vākšanai. AT senatore Marika Senkāne CVK sēdē balsoja pret.

MARIKA SENKĀNE

Augstākās tiesas senatore/CVK locekle

Tas ir likumprojekts, kas regulē ļoti sarežģītu finansiālu struktūru. Es neesmu finansists un, manuprāt, vairums CVK locekļi arī nav finansisti, bet finanšu ministrijas speciālisti ir. Un tad, ja mēs nepaļaujamies uz šiem speciālistiem, bet paši izdarām savus atzinumus, mums ir jāpasaka, kādēļ šos mēs neņēmām vērā, jo mums ir svarīgāki argumenti. Tā visa tur nav.

RITVARS EGLĀJS

CVK Sekretārs

RE: Ir jāskatās, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts, kad Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpieņem lēmums.

NP: Un, jūsuprāt, ir pilnībā izstrādāts?

RE: Jā, arī es biju viens no tiem, kas balsoja par šī likumprojekta reģistrēšanu, ievērojot manis minētos apstākļus, ka ir pieredze ar iepriekšējām parakstu balsošanām, kurās līdzīga satura dokumenti ir nodoti tautas nobalsošanai.

LINDA LIEPIŅA

Saeimas deputāte, “Latvija Pirmajā vietā” frakcijas priekšsēdētāja

NP: Vai, jūsuprāt, likumprojekts ir pilnībā izstrādāts?

LL: Es domāju, ka nē.

NP: Jūsu pašu iniciatīva nav līdz galam izstrādāta?

LL: Es domāju, ka tur ir daudzi uzlabojumi…šobrīd viņš ir vispār…pats galvenais, ka notiek cieņpilna apspriešana no dažādiem rakursiem.

Partija likumā grib ierakstīt, ka cilvēkiem jāļauj brīvi rīkoties ar sakrāto - to izņemt kad un cik bieži grib, vienlaikus atļaujot turpināt krāt. Tas veicināšot uzticību pensiju sistēmai, bet, neraugoties uz kaimiņu negatīvo pieredzi un ekspertu brīdinājumiem, ka valstij būs jāmaksā lielāki pabalsti pensionāriem nākotnē, ietekmi uz valsts budžetu politiķi nesaskata.

Senatore Senkāne Centrālajai vēlēšanu komisijai piedāvāja atteikt likuma grozījumu reģistrēšanu. Tādā gadījumā iesniedzējs lēmumu varētu pārsūdzēt tiesā, kura atbildētu uz strīdīgo jautājumu, vai grozījumu projekts ir pilnībā izstrādāts.