Valsts kontrole ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lai tas pārbaudītu prēmiju izmaksas pamatotību Latvijas Jūras akadēmijā (LJA), informēja Valsts kontrolē.
Pašvaldību kapitālsabiedrību pārraudzības revīzija izmaksās 137 400 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) veiks ārkārtas finanšu revīziju vairākās pašvaldībās par to darbībām kapitālsabiedrību uzraudzībā, kontrolē un darbības novērtēšanā, informēja VARAM.
62 miljonu eiro vērtais Platjoslas projekts ir vāji veicinājis interneta pieejamību mājsaimniecībās, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā "Vai valsts ieguldījumi interneta pieejamībā sasniedz iedzīvotāju?".
2019.gadā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) budžeta finansējumā tika iekļauti četri miljoni eiro projektam "UNESCO Pasaules kultūras mantojuma "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā esošo valsts ēku bīstamības un avārijas situācijas novēršana", sākotnēji paredzot piecu ēku atjaunošanu, bet gada beigās sarakstam pievienojot vēl divas. Valsts kontrole neapšauba to, ka VNĪ izlietotais finansējums ir sekmējis septiņu valstij piederošu ēku bīstamības un avārijas situāciju novēršanu, tomēr pēc revīzijas tā arī palika neatbildēts jautājums: kādēļ projektā tika izraudzīti septiņi konkrētie objekti, kuru vidū ir arī Ministru kabineta un Finanšu ministrijas ēkas, ja Rīgas vēsturiskajā centrā ir citas valsts ēkas, kuras apdraud garāmgājējus un vizuāli izskatās daudz sliktāk?
"KPV LV" Saeimas frakcija atbalsta ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) priekšlikumu, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) staciju revīzijas rezultātā ietaupītos 5 miljonus eiro Ekonomikas ministrijai (EM) ir jānovirza mājokļu atjaunošanas programmai, informēja politiskajā spēkā.
Pērn gandrīz 70 500 nodokļu maksātāju savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā.
Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības 2018.gadā 9,34 miljonus eiro izlietojušas neatbilstoši sākotnēji paredzētajam mērķim, revīzijā par 2018.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontroles veiktā revīzija par lielo infrastruktūras projektu lietderību pašvaldībās tiek izmantota politiskiem mērķiem – lai diskreditētu pašvaldības iedzīvotāju acīs, tādējādi atvieglojot administratīvi teritoriālās reformas norisi. Un pie reizes, lai iesistu Latvijas Pašvaldību savienībai pirms domstarpību un vienošanās protokola saskaņošanas par nākamā gada budžetu.
Mērķtiecīgi neīstenojot infrastruktūras objektus, Rugāju novadā ūdenssaimniecības projekta vietā tika uzbūvēts stadions, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Valsts pārraudzībā esošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra netiek pārvaldīta pietiekami efektīvi, turklāt šajā jomā trūkst skaidras un vienotas politikas, lietderības revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Valstī ir izveidojusies kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā, pabeidzot ikgadējās revīzijas par iestāžu 2018.gada pārskatu pareizību, secinājusi Valsts kontrole (VK).
Ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses, secināts Valsts kontrole revīzijā "Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē".
Valsts kontrole aicina iedzīvotājus ziņot par, viņuprāt, nejēdzīgākajiem objektiem pašvaldībās – par sporta būvēm, kultūras centriem, izglītības iestādēm, rekonstruētiem ceļu posmiem un citiem objektiem, kuros ieguldīti lieli finanšu resursi, bet kuru lietderība un ilgtspēja jau sākotnēji ir bijusi apšaubāma.
Valsts kontroles ieskatā Iekšlietu ministrija un Nodrošinājuma valsts aģentūra nav rīkojušās pietiekami, lai nozares nekustamos īpašumus pārvaldītu efektīvi un likumīgi. Neatbilstošs, iepriekš neplānots finansējuma izlietojums ugunsdzēsēju depo būvniecībā, valsts mantas lietošana privātām vajadzībām, nesakārtota dienesta dzīvokļu piešķiršanas kārtība, neatbilstošas nomas maksas un plānošanas trūkums ir dažas no gadiem nerisinātām problēmām, kas atklātas Valsts kontroles revīzijas laikā.
Kultūras ministrija (KM) nepiekrīt vairumam Valsts kontroles revīzijas ziņojuma secinājumu par tās kapitālsabiedrību darbību, argumentējot, ka kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana atzīta par vienu no visaugstāk novērtētajiem "Nacionālā attīstības plāna 2020" mērķiem, un aizvien pieaug kultūras pasākumu apmeklējumu rādītāji, informēja KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas (KM) rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.