Šajā gadā Valsts kontrole (VK) noslēgusi 40 finanšu, apvienotās, lietderības un atbilstības revīzijas un sākusi 35 revīzijas, vēsta VK pārstāvji.
Vienlaikus saistībā ar pārbaudēm par krīzes finansējuma izlietojumu Covid-19 pandēmijas seku likvidēšanai, šogad publiskotas divas situācijas izpētes un viens starpziņojums pēc vairākiem jau 2020. un 2021.gadā publiskotajiem starpziņojumiem un situācijas izpētēm.
VK norāda, ka šā gada februārī publiskota revīzija, kurā vērtēts, kā īstenots 2017.gadā valdības apstiprinātais Valsts pārvaldes reformu plāns ar mērķi veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi. Pēc revīzijas secināts, ka darbības veiktas, bet valsts pārvalde nav "reformēta". Savukārt pēc revīzijas par "zemes reformu", kas sākta pirms vairāk nekā 30 gadiem, secināts, ka ar pašreizējo tiesisko regulējumu un atbildīgo institūciju darbībām tuvākajā laikā to neizdosies noslēgt, un sniegti ieteikumi drīzākai reformas pabeigšanai.
Martā publiskota revīzija par vakcinācijas pret Covid-19 pieejamību Latvijā. Veselības ministrijas (VM) īstenotajā vakcinācijas procesā konstatēti trūkumi, kas kopā ar jau ilgstoši neatrisinātām problēmām primārajā veselības aprūpē ietekmēja to, ka nav sasniegts izvirzītais vakcinācijas aptveres mērķis. Lai sasniegtu mērķi, saskaņoti un savlaicīgi būtu bijis jāsadarbojas visos krīzes pārvaldības līmeņos, norāda VK.
Aprīlī publiskotajā revīzijā vērtēts, vai Satiksmes ministrija (SM) pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei. Kopumā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam, ministrijai jābūt informētākai un aktīvākai valsts kapitāla daļu turētājai.
Savukārt maijā VK publiskoja situācijas izpētes ziņojumus par izaicinājumiem saistībā ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānu, apkopojot faktus par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai, tostarp ietekmi uz valsts budžetu. Tāpat ikgadēji maijā publiskotas finanšu revīzijas par iepriekšējā gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs, ko Valsts kontrolei veikt nosaka likums. Tajās vērtēts, vai pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finansiālo situāciju, izmaiņām un darbības rezultātiem un vai tie sagatavoti atbilstoši normatīviem aktiem.
Jūnijā publiskotā revīzijā secināts, ka pašlaik Latvijā ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu BIO atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Proti, pašlaik veidotā sistēma neatbilst mūsu valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma, turklāt sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies. VK aicināja pilnībā pārskatīt izvēlēto pieeju sistēmas ieviešanai un attīstībai. Tāpat jūnijā publiskota revīzija, kurā vērtēts, kā strādā Alūksnes novada pašvaldība.
Šā gada jūlijā VK publiskoja Centrālās vēlēšanu komisijas finanšu revīziju.
Savukārt augustā publiskotajā revīzijā vērtēta e-pakalpojumu pieejamība Latvijā. Tajā secināts, ka novēršot nepilnības e-pakalpojumu pieejamībā, finanšu resursus un cilvēkresursus varētu izmantot efektīvāk, un vienots datu apmaiņas mehānisms par e-pakalpojumu pieejamību ļautu operatīvi noskaidrot "vājos posmus" un tos preventīvi uzlabot - gan tehniski, gan drošības aspektā. Augustā publiskots arī situācijas izpētes ziņojums, vienkopus apkopojot datus par uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem piešķirto atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.
Tāpat augustā publiskota revīzija par mazo ostu pārvaldību Latvijā - neatbilstības konstatētas teju katrā pārvaldības un darbības aspektā, tādēļ VK aicinājusi uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses.
Septembrī publiskota revīzija par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālpolitiku, un, ņemot vērā demogrāfijas negatīvās tendences un starptautisko drošības situāciju, VK aicinājusi uz proaktīvu rīcību jauno speciālistu piesaistei un noturēšanai valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.
Oktobrī tradicionāli publiskots atzinums par Latvijas 2021.gada saimnieciskā gada pārskatu (SGP) - lai gan tas joprojām ir ar iebildēm, daudz paveikts valsts finanšu uzskaites sakārtošanai, norāda VK. Oktobrī publiskota revīzija par civilās aizsardzības (CA) un katastrofu pārvaldīšanas sistēmu Latvijā, kas, pēc revīzijā secinātā, vērtējama kā novārtā atstāta joma un revīzijā sniegti vispusīgi ieteikumi jomas pilnveidošanai. Kopumā CA sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai - visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu.
Vēl oktobrī publiskota revīzija, kurā vērtēts, vai bērnam ar uzvedības problēmām vai to iestāšanās risku un viņa ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu. Secināts, ka, lai gan pēdējos gados atbildīgās institūcijas un arī sabiedrība apzinās, ka ir nepieciešams agrīni pamanīt izmaiņas bērna uzvedībā un iesaistīties to risināšanā, Latvijā nav skaidras sistēmas, kā palīdzēt bērniem ar uzvedības problēmām vai to iestāšanas risku, īpaši pusaudžiem, jo nav pieejami nepieciešamie atbalsta pakalpojumi.
Novembrī publiskotajā revīzijā, kurā no dažādiem tiesiskiem un lietderības aspektiem vērtēta Latvijas izmeklēšanas iestāžu sistēma, secināts, ka var un vajag veikt izmaiņas, lai noziedzīgus nodarījumus izmeklētu efektīvāk. Tāpat revīzijas rezultāti apliecina, ka ir jāveic izmaiņas, par kurām atbildīgās institūcijas zina jau gadiem.
Šā gada decembrī publiskota revīzija par izaicinājumiem pašvaldību personālpolitikā pēc administratīvi teritoriālas reformas. Revīzijā konstatētie trūkumi gan bijušajās, gan jaunizveidotajās pašvaldībās liecina, ka būtiski jāpilnveido izpratne par personāla politikas nozīmi sekmīgai pašvaldību funkciju izpildei - jo tieši cilvēkresursi ir organizācijas vērtīgākais resurss, un darbinieku zināšanas un prasmes ir būtisks priekšnoteikums gan funkciju kvalitatīvai izpildei, gan ekonomiskai rīcībai ar materiālajiem resursiem.
Savukārt 2023.gada janvārī tiks publiskota revīzija, kas noslēgta šā gada decembrī, kurā vērtēta tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošana.
VK regulāri tiekas ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju (SPIRK), lai pārrunātu revīzijās konstatēto, tostarp izteiktos ieteikumus revidējamām vienībām, to ieviešanas statusu un progresu.
2022.gadā VK piedalījās 40 SPIRK sēdēs, kurās darba kārtībā skatīti 17 jautājumi par revīziju rezultātiem, 21 jautājums par ieteikumiem un 14 citi būtiski jautājumi.
VK norāda, ka finanšu revīziju veikšanu nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas VK izvēlas, pamatojoties uz jomu risku novērtējumu. Jomu risku novērtējuma kategorijas, ir saistītas ar politikas īstenošanu, finansēšanu, reformu ietekmi, vadību un uzraudzību, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības. Kopumā VK risku novērtējumu veic aptuveni 160 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem.