Valsts kontrole pērn noslēgusi 39 un sākusi 32 revīzijas

Valsts kontrole 2021.gadā noslēgusi 39 finanšu, apvienotās, lietderības un atbilstības revīzijas, savukārt sāktas 32 jaunas, informē iestāde.

Reaģējot uz situāciju saistībā ar Covid-19, Valsts kontrole pērn veica izmaiņas darba kārtībā, lai pārbaudītu krīzes finansējuma izlietošanu pandēmijas seku likvidēšanai - finanšu revīziju ietvaros 2021.gadā šajā jomā publiskoti 13 starpziņojumi pēc virknes jau 2020.gadā publiskoto starpziņojumu.

Valsts kontrole janvārī publiskoja sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktu revīziju par izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti ekonomisko un finanšu noziegumu jomā. Pēc tās Valsts kontrole aicināja rast risinājumus, lai veidotu vienveidīgu un konsekventu praksi krimināltiesību un kriminālprocesuālajā regulējumā, atslogotu krimināltiesisko sistēmu un efektīvāk pārvaldītu digitalizāciju, kā arī pilnveidotu prokuratūras darbu, lai uzlabotu apsūdzību kvalitāti un stiprinātu tiesiskumu.

Februārī publiskotajā revīzijā secināts, ka vēl daudz darāmā, lai elektroniskajā saziņā "eAdrese" kļūtu par deklarētās dzīvesvietas adreses analogu.

Martā publiskots revīzijas ziņojums par Latvijas Jūras akadēmijas un tās Jūrskolas darbību izgaismoja gan augstākās, gan profesionālās izglītības problēmas, norāda Valsts kontrole. Savukārt revīzijā par Rīgas nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Valsts kontrole atklāja daudz trūkumu un aicināja radikāli mainīt īpašumu pārvaldības modeli. Vēl vienā revīzijā skaidrots, cik pamatoti no valsts līdzekļiem tiek izmaksātas kompensācijas par profesionālās darbības ierobežojumu.

Maijā tradicionāli publiskotas 26 finanšu revīzijas par gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs - tajās pētīts, vai pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finansiālo stāvokli, izmaiņām un darbības rezultātiem 2020.gadā un vai tie sagatavoti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Jūnijā revīzijā par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) rīcību, izlietojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, secināts, ka LOK un sporta federācijām jāvieš skaidrība par budžeta naudas izlietojumu un sasniegtajiem mērķiem. Savukārt revīzija "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" atklāja skarbu realitāti, un Valsts kontrole aicināja nekavējoties rīkoties visos valsts pārvaldes līmeņos.

Jūlijā publiskotajā revīzijā vērtēts, kā īstenota Centrālās zemes komisijas likvidācija. Lai arī reforma pabeigta likumā noteiktajā termiņā, Valsts kontrole vērsa uzmanību, ka, paredzot Saeimas izveidotas, patstāvīgas iestādes likvidāciju vai reorganizāciju, svarīgi noteikt likvidācijas procesa kārtību, atbildīgos, saistību un tiesību pārņēmēju un termiņu.

Savukārt septembrī pēc revīzijas par pašvaldību tiltiem un pārvadiem secināts, ka to drošības stāvoklis pielīdzināms "bumbai ar laika degli". Savukārt revīzijā par publisko ūdeņu pieejamību iedzīvotājiem Valsts kontrole sniedza ieteikumus, lai atbalstītu pašvaldības publisko ūdeņu pārvaldības jomu vides pieejamības un saimnieciskās darbības aspektā.

Oktobrī revīzijā secināts, ka publiskajā sektorā jāuzlabo gatavība novērst naudas atmazgāšanas un sankciju pārkāpšanas riskus, kā arī tradicionāli publiskots "Latvijas Republikas 2020.gada saimnieciskā gada pārskats", kura rezultāti ir būtiski arī starptautisko kredītreitingu kontekstā.

Novembrī revīzijā secināts, ka Zemkopības ministrijas ēkas pārvaldīšana nav pietiekami ekonomiska un produktīva un atbildīgajiem nav skaidras nākotnes perspektīvas par to.

Savukārt decembrī publiskota revīzija par Latvijas zinātnes politikas mērķiem, kurā secināts, ka nav darīts pietiekami, lai novērstu jau teju pirms 10 gadiem konstatētās problēmas, nosakot zinātnes virzienu prioritātes un nodrošinot zinātnei piešķirtā finansējuma izlietojuma kontroli.

Valsts kontrole norāda, ka regulāri tiekas ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, lai pārrunātu revīzijās konstatēto, tajā skaitā izteiktos ieteikumus un to ieviešanas progresu. Pērn Valsts kontrole piedalījās 63 komisijas sēdēs, kurās skatīti 38 jautājumi par revīziju rezultātiem, 22 - par ieteikumu progresu, kā arī 28 citi jautājumi.

Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai.