Revidenti: Satiksmes ministrijai ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība [papildināts]

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Līdz ar to, lai sasniegtu transporta un sakaru politikas rezultātu un nozaru attīstības mērķus, izšķiroša nozīme ir ministrijas prasmei profesionāli pārvaldīt kapitālsabiedrības, taču atbilstoši revīzijā secinātajam līdzšinējā pārvaldība tikai daļēji atbilst labai praksei, turklāt kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldībā nav rīkojusies kā informēta un aktīva valsts kapitāldaļu turētāja, pauž Kalvāne.

Tostarp VK norāda, ka SM nepietiekami izmanto kapitālsabiedrību pārvaldības instrumentus.

Pēc VK vēstītā, ministrija vairāk nekā sešus gadus nav nodrošinājusi, lai visām tās kapitālsabiedrībām būtu noteikti un Ministru kabinetā (MK) apstiprināti vispārējie stratēģiskie mērķi, kas skaidri definētu, ko ministrija vēlas sasniegt ar līdzdalību attiecīgajā kapitālsabiedrībā, tostarp septiņām kapitālsabiedrībām mērķi apstiprināti pēdējos divos gados, bet vienai šogad janvārī. Tas neatbilst Publiskas personas kapitāldaļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam.

Tāpat VK pauž, ka SM ne vienmēr rīkojas kā aktīva un ieinteresēta valsts kapitāldaļu turētāja, lai valsts kapitālsabiedrību pārvaldību īstenotu pārskatāmi un atbildīgi, piemēram, ministrija kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas galvenokārt apstiprina jau to darbības laikā. Ne vienmēr ir noteikti finanšu mērķi, kas ir reāli sasniedzami un vienlaikus pietiekami ambiciozi, kā arī nefinanšu mērķiem ne vienmēr ir sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem. Šie kapitālsabiedrību pārvaldības instrumenti palīdz kapitālsabiedrībām noteikt labāko attīstības virzienu un iezīmē atskaites punktus, lai vērtētu, vai kapitālsabiedrības virzās izvēlētajā virzienā, un to pārvaldes sniegumu.

Pēc VK norādīta, vērojama arī atšķirīga pieeja, iekļaujot informāciju vidēja termiņa darbības stratēģijās par tādām kapitālsabiedrības struktūrvienībām kā muzeji, sporta bāzes, pārstāvniecības un citi. Tādējādi kapitāldaļu turētājam ir apgrūtinoši iegūt informāciju - vai un kādi sasniedzamie rezultatīvie rādītāji ir noteikti, cik kopumā izmaksās šāds pakalpojums, kas nav tieši saistīts ar attiecīgās kapitālsabiedrības izveidošanas mērķi.

Tāpat VK secina, ka SM kā valsts kapitāldaļu turētāja, ilgstoši neierosinot padomes kandidātu nominēšanas procesu, ir pieļāvusi, ka "Ventas ostas" pagaidu padome darbojas vairāk nekā divus gadus - kopš 2019.gada 27.decembra, lai gan Publiskas personas kapitāldaļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka pagaidu padome nevar darboties ilgāk par gadu.

Kalvāne norāda, ka "Ventas ostas" vienīgā valdes locekle kopš 2019.gada decembra vienlaicīgi ir arī SM Attīstības un finanšu plānošanas departamenta direktore uz pilnu slodzi. Lai gan saņemta atļauja par amatu savienošanu, nav rūpīgi vērtēts, vai nepieciešamais darba laiks amatu savienošanai ir pietiekams un vai tas nerada riskus darba kvalitātei, īpaši, ja amatu savienošana notiek ilgstoši.

Tāpat fakts, ka valsts kapitālsabiedrības pagaidu valdes priekšsēdētāja un vienīgā valdes locekle vienlaicīgi ir nodarbināta pie akcionāra arī citā amatā, neatbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, kas aicina ievērot valdes neatkarību. Šajā situācijā "Ventas osta" padomei bija jāierosina valdes kandidātu nominēšanas process, minēts VK ziņojumā.

Revīzijā arī secināts, ka 2016.gadā "Latvijas dzelzceļš" (LDz) un SM atbalstītais ieguldījums - iegādāties atlikušās 75% kapitāldaļas no SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmumā "Baltija"" - veikts bez ilgtermiņa attīstības redzējuma un pietiekama ekonomiska pamatojuma tam, ka ieguldītos līdzekļus izmantos racionāli.

Kalvāne uzsver, ka, ieguldot līdzekļus kapitālsabiedrībā, lēmumam jābūt ekonomiski pamatotam un ar šo ieguldījumu ir jāīsteno valsts līdzdalības kapitālsabiedrībā priekšnoteikumi jeb valsts intereses. Pretējā gadījumā līdzdalība nebūtu pieļaujama.

VK ieskatā, ieguldījums nav atbilstoši pārvaldīts, nav īstenots vispārējais stratēģiskais mērķis - dzelzceļa ritošā sastāva lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana un metālkonstrukciju izgatavošana, tostarp, lai nodrošinātu atbalstu NATO militārās tehnikas dzelzceļa pārvadājumiem.

Piecu gadu laikā - no 2016. līdz 2020.gadam - pēc 100% kapitāldaļu iegūšanas netika saražots dzelzceļa ritošais sastāvs un netika veikta iepriekš saražoto divu pusvagonu sertifikācija, lai gan tie minēti kā svarīgi aktīvi, iegādājoties atlikušās 75% kapitāldaļas. Šajā laikā īstenoti vien divi projekti, kur pasūtītājs bija cita LDz meitassabiedrība. Abos gadījumos pasūtījumu izpildi nenodrošināja ar "Rīgas vagonbūves uzņēmumā "Baltija"" resursiem, jo uzņēmumā bija nodarbināts tikai viens darbinieks - valdes loceklis, min VK.

Tāpat VK atzīmē, ka piecus gadus pēc 100% kapitāldaļu iegūšanas atzīts, ka "Rīgas vagonbūves uzņēmumā "Baltija"" darbības veidi dublējas ar tā kapitāldaļu turētāja - "LDz ritošā sastāva serviss" - darbības veidiem. Kopumā laikā no 2016. līdz 2020.gadam "Rīgas vagonbūves uzņēmumā "Baltija"" strādāja ar zaudējumiem, un tā pašu kapitāla vērtība samazinājās par 153 007 eiro.

Saistībā ar revīzijā konstatēto par LDz un "LDz ritošā sastāva serviss" rīcību, iegūstot un īstenojot izšķirošo ietekmi "Rīgas vagonbūves uzņēmumā "Baltija"", VK informēs prokuratūru.

CSDD rīcība nav bijusi pietiekami atbildīga un rūpīga, slēdzot civiltiesiskos līgumus par pakalpojumu saņemšanu no akreditētiem komersantiem, kas paredz daļu no deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma - transportlīdzekļu tehniskā apskate - izpildes iegādi, proti, tieši tehnisko kontroli. Pēc VK paustā, CSDD no 2014. līdz 2020.gadam šiem komersantiem pārmaksāja vismaz 4,4 miljonus eiro, kas negatīvi ietekmēja CSDD sniegto pakalpojumu cenu, jo CSDD nebija panākusi tādu tehniskās kontroles pakalpojumu cenas noteikšanu, lai komersantu peļņa būtu samērīga.

Tāpat revīzijā secināts, ka SM neinteresējas par kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas 137,5 miljonu eiro apmērā izlietojuma atbilstību mērķim. SM nav aktīvi iesaistījusies kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas izlietojuma uzraudzībā, proti, līdz revīzijai tā nebija interesējusies, vai ar šo peļņas daļu 137,5 miljonu eiro apmērā sasniegts mērķis, kādam šī peļņa atstāta, lai gan tieši ministrija ik gadu uz MK virza rīkojuma projektus par kapitālsabiedrībām atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

Tāpat ne visos gadījumos, kad peļņa atstāta kapitālsabiedrības rīcībā, skaidri definēti tās izlietojuma mērķi, jo visbiežāk akcionāru jeb dalībnieku sapulces lēmumos par peļņas sadali nav noteikts, cik tieši no peļņas novirzīts konkrētam projektam vai aktivitātei.

VK arī izstrādājusi ieteikumus pēc revīzijas.

SM un CSDD, ieviešot ieteikumus, tiks pilnveidota publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldība un pakalpojumu cenu noteikšanas kārtība, tostarp pilnveidota ministrijas darba organizācija valsts kapitāldaļu pārvaldībai, pilnveidots lēmumu pieņemšanas process par kapitālsabiedrību peļņas sadali un uzraudzības sistēma pār to sasniegtajiem rezultātiem gadījumos, ja tiks lemts par atšķirīgu dividenžu izmaksu, nekā to paredz normatīvi.

Tāpat paredzams, ka ieteikumu īstenošana CSDD nodrošinās regulāru cenu pārskatīšanu atbilstoši faktiskajām izmaksām un skaidri definēs pakalpojumus, kuru cena drīkst pārsniegt aprēķināto pašizmaksu, kā arī CSDD noteiks tādus pretendentu atlases kritērijus, kas ļaus noteikt ekonomiski pamatotas tehniskās apskates pakalpojuma cenas.

Galvenais ieteikums SM kā "Ventas ostas" kapitāldaļu turētājai ir kompetences ietvaros nodrošināt, ka kapitālsabiedrības padomes locekļu amatu ieņem Publiskas personas kapitāldaļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam atbilstoši ievēlēti padomes locekļi.

Tāpat izstrādāts priekšlikums valdībai, to aicinot izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Publiskas personas kapitāldaļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, lai uzlabotu trešā līmeņa kapitālsabiedrību pārvaldību un valstī kopumā paplašinātu pienākumu ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, proti, attiecinot to arī uz trešā līmeņa kapitālsabiedrībām.

VK darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai.

SM komentējot VK rezvīzijas atzinumu min, ka pēdējos gados ir paveikusi būtisku darbu, lai pilnveidotu valsts kapitāla daļu pārvaldību, un iesāktais process vēl tiks turpināts.

Ministrijā pauž, ka jau kopš 2015.gada, kad stājās spēkā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kapitāla daļu pārvaldības procesi ministrijā arvien tiek uzlaboti un pilnveidoti.

SM valsts sekretāre Ilonda Stepanova norāda, ka SM rīcībā ir kapitālsabiedrību sniegtā informācija, kas ļauj kapitāla daļu turētājam ar regularitāti reizi ceturksnī sekot līdzi to attīstībai vai atkāpēm no plāna. SM izveidotā kapitāla daļu uzraudzības kārtība, tostarp, ieviešot revidentu izteiktos ieteikumus, tiek pilnveidota.

Ministrijā arī uzsver, ka nav iespējams pieņemt VK pārmetumus, ka SM sešus gadus nav sniegusi informāciju Ministru kabinetā (MK) par to, ko vēlas sasniegt ar valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās. SM pārstāvji norāda, ka 2015.gada izskaņā valdībā tika iesniegts vērtējums par valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās, MK šo informatīvo ziņojumu izskatīja un nolēma saglabāt valsts līdzdalību ziņojumā minētajās kapitālsabiedrībās. Nākamais izvērtējums par līdzdalību kapitālsabiedrībās saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normām iesniegts izskatīšanai MK pēc pieciem gadiem.

SM norāda, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un uz likuma pamata izdotajos MK noteikumos ir noteikta nodalīta akcionāru sapulces, padomes un valdes kompetence. Tomēr VK revīzijā ir vērtēta tikai SM kompetence šajos jautājumos. Kā pauž ministrijas pārstāvji, lai iegūtu visaptverošu un korektu informāciju par revīzijā izskatāmajiem jautājumiem, pēc SM domām, būtu jāuzrunā arī kapitālsabiedrību padomes.

Tas nodrošinātu labāku izpratni par valsts kapitāla daļu pārvaldības procesiem, tostarp sniegtu izpratni par kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādi un apstiprināšanas procesu, kas ir padomes kompetencē tajās kapitālsabiedrībās, kurās padome ir izveidota.

Komentējot VK iebildumus par AS "Ventas osta" padomes locekļu nominācijas procesu, SM uzsver, ka tas ir cieši saistīts ar tiesisko regulējumu, kas noteikts "Likumā par ostām" un grozījumu šajā likumā pieņemšanu.

Tāpat fakts, ka "Ventas osta" pagaidu valdes priekšsēdētāja un vienīgā valdes locekle vienlaikus ir nodarbināta pie akcionāra citā amatā, nav pretrunā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijām. VK revīzijā netika konstatēts, ka valdes locekles kompetences neatbilst prasībām, kas noteiktas valdes locekļiem. OECD vadlīnijas atsevišķos gadījumos atļauj uzņēmuma vadībā darboties pie akcionāra nodarbinātām personām, ja tās atbilst kompetences prasībām, kas noteiktas visiem valdes locekļiem, un tām ir noteikti tādi paši pienākumi un atbildība kā pārējiem valdes locekļiem.