reģioni

Runājot par Ventspili, vienmēr tiek daudzināta sakārtotība, tīrība, ģimenēm pieejamā infrastruktūra, sociālie jautājumi un vēl virkne citu pozitīvu lietu. Taču paši ventspilnieki apzinās savas vājās puses, pieaugot iedzīvotāju prasībām, kā arī apzinoties kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi, ir īstais laiks pievērsties dzīvojamā fonda papildināšanai un Vecpilsētas atdzīvināšanai, lai arī tā būtu Ventspils lepnums un gods.

ES fondu līdzfinansēta ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros Ventspilī jau ir uzsākta sestā kārta, kuras īstenošanas laiks ir 2017. un 2018. gads. Kā galvenie uzdevumi tiek definēti Ventspils iedzīvotāju nodrošināšana ar kvalitatīviem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem; racionāli izmantot dabas resursus – ūdeni un ierobežot vides piesārņojumu, nepieļaujot neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu vidē, ko rada decentralizēta un nekontrolēta notekūdeņu savākšana un novadīšana.

Mūsdienu pasaulē daudz veselības problēmu rada mazkustīgs dzīvesveids, viendabīga darba poza, pārpūlēti muskuļi, nepareizi ēšanas paradumi un virkne citu procesu, kas noved pie muguras, spranda un locītavu sāpēm vai pat deģeneratīvām izmaiņām skeleta un muskulārajā sistēmā.

Intervija ar Ventspils jeb Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes locekli Juri Lāci.

Ventspils pilsētas pašvaldības iestādei Komunālā pārvalde allaž ir darba pilnas rokas. Taču viņi paspēj ne tikai uzturēt kārtībā savu plašo saimniecību, bet, īstenojot jaunus projektus, Ventspili padarīt vēl krāšņāku, jo saposta apkārtne vairo prieku un labsajūtu. Vairāk par aktuālāko pārvaldes darbībā stāsta tās direktors Andris Kausenieks.

Ko mēs saprotam ar vārdu ģimene? Tie ir ne tikai jaunie vecāki, kam svarīgi, lai laikus varētu tikt pie ārsta, atrastos vieta bērnudārzā un pietiktu vietas pastaigām ar bērnu ratiņiem vai apmierinātu citas primārās vajadzības. Ģimene – tas ir tikko piedzimis mazulis, tie ir strādājoši vecāki, kam bērni devušies skolas gaitās, tie ir studenti, sparīgi pensionāri un diemžēl arī nespējnieki. Ģimene – tie ir visu vecumu cilvēki – no bērna piedzimšanas līdz vecumdienām, kas visiem jāaizvada pienācīgos apstākļos un labā noskaņojumā.

Intervija ar ceļu būves sabiedrības valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) Jelgavas ceļu rajona pārziņā ir 1845 km autoceļu, kas vijas caur kādreizējiem Dobeles, Bauskas un Jelgavas administratīvajiem rajoniem. Ap 1000 km no kopgaruma Jelgavas ceļu rajonā ir grants seguma ceļi, bet 845 km ir asfaltētie ceļi. Saruna ar LAU Jelgavas ceļu rajona direktoru Valdi Tijonu.

Ar ES Kohēzijas fonda atbalstu Jelgavā ir realizēti vērienīgi ūdenssaimniecības attīstības projekti, kas būtiski uzlabojuši dzeramā ūdens kvalitāti centralizētajos tīklos, kā arī ir samazināti vides piesārņojuma riski un paplašināti centralizētās ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas tīkli.Vairāk stāsta SIA Jelgavas ūdens Projektu īstenošanas grupas vadītāja Ieva Strode.

Jelgavas poliklīnika ir viena no lielākajām ambulatorajām veselības aprūpes iestādēm reģionā, piedāvājot plašas diagnostikas iespējas, visdažādāko jomu augsta līmeņa speciālistu pieejamību un pieredzējušu ģimenes ārstu konsultācijas.

Jelgavas Valsts ģimnāzijas 95 gadu jubileja sakrīt ar izaicinājuma laiku – praktiski divus gadus mācības notiks Jelgavas pilī, jo skolas vēsturiskajai ēkai ir pienācis laiks atgūt kādreizējo spozmi. Ieplānots, ka skolēni un pasniedzēji atjaunotajā skolā atgriezīsies 2018.–2019. gadu mijā.

Jelgavas autobusu parks aug un attīstās. Visu laiku ir ko darīt, jo nevar stāvēt uz vietas – jāseko jaunākajām tendencēm un tehnoloģijām pasažieru pārvadājumu nozarē ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, teic Jelgavas autobusu parka valdes loceklis Gints Burks.

Latvijas tautsaimniecības balsts ir, bija un būs lauksaimniecība un ar to saistītās biotehnoloģijas, tāpēc Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kas jau vairāk nekā 150 gadus sagatavo šīs nozares profesionāļus, bija, ir un būs neatņemama Latvijas sastāvdaļa.

Saruna ar Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektori Irēnu Škutāni.

Sestdien, 29. aprīlī, visi ceļi vedīs uz Kuldīgu, kur no plkst. 11.00 jau trīspadsmito reizi ar vērienīgu palu šovu Lido zivis Kuldīgā atklās vasaras tūrisma sezonu. Daudzveidīgajā pasākuma programmā kaut ko sev interesējošu atradīs ikviens. Paralēli pasākumam ikviens tā dalībnieks varēs baudīt unikālus dabas skatus, vērojot vimbu augstlēkšanas paraugdemonstrējumus pie Eiropas platākā ūdenskrituma – Ventas rumbas.

Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija iesaistījusies vairākos Erasmus plus projektos, kas skolas audzēkņiem un skolotājiem paver plašas iespējas iepazīt starptautisko pieredzi vairākās jomās. «Mēs izvēlamies tos projektus, kas būtu vislietderīgākie šodien un atstātu pozitīvu iespaidu ilgtermiņā gan uz skolas kopējo, gan katra audzēkņa individuālo attīstību,» teic ģimnāzijas direktore Jana Jansone.

Pelču speciālā internātpamatskola – attīstības centrs jau daudzus gadus ir pierādījusi, ka, uzdrīkstoties ieviest mūsdienīgus risinājumus un nemitīgi domājot par skolotāju izaugsmi, bērnu ar speciālām vajadzībām attīstība norit straujāk, viņi jūtas komfortablāk, vecākiem rūpes par bērnu ir mazākas un bērniem tiek radīta iespēja iekļauties sabiedrībā.

Grūti atrast vēl citu piemēru bez Amazones, ka no zemnieku saimniecības izaudzis uzņēmums būtu spējis izveidot filiāles Rīgā, Valmierā un Jēkabpilī. Turklāt tagad tie jau ir divi atsevišķi uzņēmumi ar saviem filiāļu tīkliem; un zemnieku saimniecība izpletusies pa četriem Kuldīgas novada pagastiem. Par šo unikālo veidojumu stāsta uzņēmumu līdzīpašniece un valdes locekle Baiba Mikāla.

Visi vecāki savam bērnam vēl vislabāko un plāno, ka viņš būs paklausīgs gudrinieks, lasīs grāmatas un spēles futbolu, turēsies tālu no cigaretēm, alkohola, narkotikām un viņam būs dzīvespriecīgi draugi, laba karjera un veiksmīga ģimenes dzīve.

Intervija ar Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu.