Katru gadu kā galvenā prioritāte SIA Ventspils nekustamie īpašumi izvirzīta pašvaldības dzīvojamā fonda uzlabošana, veicot kāpņu telpu remontus, logu un durvju nomaiņu, kā arī turpinot darbu pie dzīvojamo māju siltināšanas projektiem.
Tradicionāli Ventspils nekustamie īpašumi bijuši līdera lomā attiecībā uz energoefektivitātes jeb ēku siltināšanas projektu realizāciju. Iepriekšējā ES finansēšanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu ir realizēti 42 māju siltināšanas projekti. Šobrīd iesniegšanai Altum, kas jaunajā plānošanas periodā ir energoefektivitātes paaugstināšanas fondu administrētājs, tiek gatavoti projekti vēl trim ēkām. Uzņēmuma finanšu direktore Silga Jansone norāda, ka kopumā vēlmi atjaunot un nosiltināt savas dzīvojamās ēkas izteikuši 21 mājas iedzīvotāji. Vaicāta, kāpēc tikai tagad tiek gatavoti projekti, finanšu direktore skaidro: «ES atbalsta saņemšanai ir mainījušies noteikumi un kritēriji, tāpēc iepriekš sagatavot projektus, nezinot prasības, nav iespējams. Šobrīd tiek veikti energoauditi, lai projektētājiem nodotu precīzu darba uzdevumu. Vēlāk būvprojekti kopā ar investīciju projektiem tiks iesniegti Altum izskatīšanai, pozitīvas atbildes gadījumā tiks izsludināts konkurss par būvdarbu veikšanu, kā arī piesaistīts komercbanku finansējums. Labā ziņa ir tā, ka jaunajos noteikumos dzīvokļu īpašniekiem nav nepieciešams sākotnēji segt visas projekta izmaksas, bet gan tikai līdzfinansējuma daļu. Tas nozīmē, ka nav jāņem tik liels kredīts un jāgaida, kamēr ES fondi atdos naudu. Tas ietaupa dzīvokļu īpašnieku naudu, jo nav jāmaksā kredītprocenti.»
Lai arī jaunajos noteikumos kritēriji un sasniedzamie rezultāti ir striktāki, uzņēmums nešaubās, ka visos projektos tiks sasniegts paredzētais mērķis. Līdz šim nosiltinātajos namos vidējā siltuma ekonomija ir 52%. Jaunajos projektos plānots izmantot arī tādas siltuma taupīšanas tehnoloģijas kā regulējamie radiatori un katrā dzīvoklī atsevišķa patērētā siltuma uzskaite. Silga Jansone uzskata, ka tādējādi dzīvokļa iemītniekiem būs iespēja vienlaikus nodrošināt sev vēlamo komforta līmeni un sabalansēt to ar maksājumu lielumu.
Pašvaldības dzīvojamajā fondā jau vairākus gadus tiek īstenota logu un durvju nomaiņas programma, kas būtiski ietekmē gan ēkas tehnisko stāvokli, gan uzlabo siltuma noturības rādītājus. Šogad uzņēmums ieplānojis 197 logu bloku nomaiņu, ieguldot 60 tūkstošu eiro, un 40 dzīvokļu ārdurvju nomaiņu, paredzot šim darbam 17 tūkstošu eiro. Lai arī ieplānotos darbus paredzēts veikt līdz vasaras vidum, darbi veicās labāk, nekā plānots, un jau šobrīd tie ir pabeigti. Silga Jansone piebilst, ka, turpinot logu un durvju nomaiņas programmu, līdz 2021. gadam visos pašvaldības dzīvokļos novecojušie logi būs nomainīti, un turpmāk šie darbi noritēs sistemātiski, respektīvi, logu nomaiņa tiks veikta pēc to ekspluatācijas laika beigām. Pakāpeniski, atbilstoši īrnieku iesniegumiem, pašvaldības dzīvokļos tiek nomainītas arī novecojušās gāzes plītis.
Lielākās investīcijas, atbilstoši dzīvokļu īpašnieku lēmumiem, paredzētas dzīvojamo namu kāpņu telpu remontiem - šogad par 165 tūkstošiem eiro tiks izremontētas 23 kāpņu telpas. Deviņām ēkām par kopējo summu 60 tūkstošu eiro šogad tiks veikta ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atjaunošana. Jāpiebilst, ka ikkatrs paveiktais darbs, tostarp logu nomaiņa, kāpņu telpu remonts un, protams, arī mājas siltināšana, atstāj pozitīvu iespaidu ne tikai uz iedzīvotāju maksājumiem - mainās attieksme pret mājokli kopumā, jo cilvēkam ir svarīga vide, kurā viņš dzīvo....