Reinis Doniņš: Pašvaldība maina attieksmi pret sabiedrību

Šā gada pašvaldību vēlēšanās Saldus novads ir ieguvis citu domes priekšsēdētāju – Zemnieku savienības pārstāvi Reini Doniņu.

- Vispirms, lūdzu, iepazīstiniet ar sevi Neatkarīgās lasītājus. Kāda ir jūsu iepriekšējā darba pieredze? Vai darbs novada domes vadībā jau ir iepazīts?

- Mana līdzšinējā darbība saistīta ar privāto biznesu mežsaimniecības jomā. Taču vienlaikus esmu bijis sabiedriski aktīvs, iesaistoties Mežsaimnieku biedrības izveidošanā, un dibinātājs vienam no trīs Latvijā atzītajiem meža īpašnieku kooperatīviem. Tagad šīs aktivitātes ir nodotas drošās rokās un pilnā mērā esmu nodevies Saldus novada priekšsēdētāja amata pienākumiem. Zināmā mērā tas ir izaicinājums, jo nācās iziet no savas komforta zonas - tagad mana komforta zona ir būtiski paplašinājusies un varu strādāt ar pilnu atdevi.

Darbs pašvaldībā man nav svešs, jo iepriekšējā sasaukumā biju ievēlēts domes deputātu sastāvā - tātad iepriekšējos četrus gadus esmu strādājis arī pašvaldībā. Piebildīšu, ka politikā iesaistījos ar mērķi aizstāvēt Saldus novada mežu īpašniekus, jo 2013. gadā saskāros ar nekorektiem mēģinājumiem atpirkt mežus no īpašniekiem. Lai varētu aktīvi darboties un aizstāvēt īpašnieku intereses, pieņēmu lēmumu iesaistīties politikā, iestājos Zemnieku savienībā, startēju vēlēšanās un tiku ievēlēts.

- Vai, startējot šā gada vēlēšanās, Zemnieku savienība un konkrēti jūs uzstādījāt mērķi ieņemt novada domes priekšsēdētāja amatu?

- Man personīgi šāda mērķa nebija. LZS mērķis bija, taču tā sasniegšanai netika organizēta liela reklāmas kampaņa - mēs vienkārši turpinājām darīt savu darbu. Priekšvēlēšanu kampaņa aprobežojās ar partijas avīzes izdošanu, kurā informējām novada iedzīvotājus par jau padarītajiem darbiem, par savu programmu un nākotnes vīziju. No kopējā 17 deputātu lielā sastāva Zemnieku savienību pārstāv četri deputāti.

- Ar kādiem sarakstiem kopā veidojat koalīciju? Vai Saldus pašvaldībā prevelē saimnieciskā darbība, vai arī pastāv opozīcija un pozīcija?

- Jāatzīst, ka Saldus novada domes deputātu korpusā ir gan pozīcija, gan opozīcija, kas pārstāv Reģionu apvienību un Vienotību. Koalīciju veido sešas partijas - Zemnieku savienība, Zaļā partija, nacionāļi un sociāldemokrāti, Jaunā konservatīvā partija un KPV LV. Tātad kompānija ir visai raiba. No vienas puses, tas ir labi, jo arī sabiedrība ir neviendabīgs veidojums - dažādi cilvēki ar dažādām interesēm. Ja pie varas ilgstoši ir viena partija vai vieni un tie paši cilvēki, tas rosina noslāņošanos, jo katram cilvēkam ir savs skatījums un savas intereses, kas viņam šķiet svarīgākās.

Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

- Atzīšos, ka, gatavojoties intervijai, Google.lv man piedāvāja tikai oficiālo novada mājaslapas un Vikipēdijas informāciju. Radās gluži vai sirreāla sajūta, it kā Saldus būtu no Latvijas pazudis. Kāpēc tik maz informācijas plašsaziņas līdzekļos par šo pilsētu, par novadu?

- Gan priekšvēlēšanu laikā, gan tagad vieni no atslēgas vārdiem mums ir: attieksme, attieksmes maiņa. Mēs vēlamies mainīt attieksmi pret darbiniekiem, pret iedzīvotajiem, pret uzņēmējiem. Savas funkcijas pašvaldība ir pildījusi - izglītība, ielas, veselības aprūpe - viss jau it kā ir izdarīts, bet tieši komunikācijas un informācijas trūkums nav pietiekami novērtēts. Jūs esat pareizi pamanījusi, ka par Saldu netiek runāts plašāk, tikai novada ietvaros - nav ne sliktu, ne labu ziņu. Es viennozīmīgi varu teikt, ka komunikācijas joma tiks stiprināta un aktīvāk būs jāstrādā sabiedrisko attiecību speciālistiem. Jau šobrīd sākam šo darbu, jo problēma pastāv un tā ir jārisina. Kopš aizvadītās nedēļas esam uzsākuši domes komiteju sēžu tiešās translācijas feisbukā. Par šo ideju sakām paldies mūsu opozīcijas cilvēkiem, kuri sākotnēji paslepus filmēja sēžu gaitu un nopludināja to internetā. Pieņēmām lēmumu, ka sēžu norise nav sabiedrībai slēpjama, tāpēc tagad un arī turpmāk mums uz galda būs videokamera un sēdes varēs vērot tiešsaistē. Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jāzina, kāpēc tiek pieņemts tāds vai citāds lēmums, jādzird diskusija un argumenti.

Piebildīšu, ka esam viena no retajām pašvaldībām, kuras pārziņā ir radio. Taču par tā lietderību vēl lemjam - ceru, ka šis instruments tiks izmantots efektīvāk.

- Informācijas apritei ir ļoti liela nozīme arī uzņēmējdarbības veicināšanā...

- Jā, un te es gribētu piebilst par netipiskajiem novērojumiem metālapstrādes nozares uzņēmumu un Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras pārstāvju tikšanās laikā. Visbiežāk uzņēmēji, kuri atraduši savu darbības nišu, sargā to un cenšas visu paturēt vienās rokās. Taču minētajā tikšanās reizē Saldus uzņēmēji aicināja citus uzņēmējus veidot saistītos nozares uzņēmumus, kuri viens otru papildinātu un kopā radītu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tas ir ļoti apsveicami, un visu cieņu šādiem uzņēmējiem. Mūsu, pašvaldības, uzdevums ir nodrošināt viņiem paplašināšanās iespējas, jo uzņēmēji ir mūsu maizes devēji. Esmu skaidri pateicis: uzņēmēju intereses ir pirmajā vietā. Otra prioritāte ir cilvēkresursu sagatavošana - atbilstoši izglītoti cilvēki, kuri spēj strādāt šajos uzņēmumos.

- Latvijā nerimst kaislības ap skolu tīkla optimizāciju, jo objektīvie skaitļi rāda bērnu skaita samazināšanos visā valstī. Kāda situācija ir Saldus novadā?

- Pilsētā nācās slēgt vienu vidusskolu, tādējādi palika viena vidusskola un viena vakarskola. Lai arī jaunākie Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumi paredz vakarskolu likvidēšanu, droši varu teikt, ka vakarskolas programma Saldū tiks saglabāta - visticamāk, ka vakarskolu integrēsim kādā no pilsētas skolām. Negribam arī pieļaut, lai kāda no pagastu skolām pilnībā tiktu iztukšota. Šobrīd spriežam, kā skolas apvienot, veidojot filiāles un samazinot administratīvos un citus izdevumus, bet saglabājot apmācību visās esošajās pagastu skolās. Ja bērnu skaits saruks vēl vairāk, tad meklēsim citus risinājumus. To pašu varu teikt par bērnudārziem laukos - lai arī bērnu skaits ir mazs, centīsimies saglabāt arī bērnudārzus, jo tiem ir arī sociāla funkcija. Ir svarīgi, lai arī lauku bērniem būtu iespēja socializēties un apgūt komunikācijas pamatprasmes ārpus ģimenes. Pedagogi ir novērojuši, ka tā sauktajiem mājas bērniem socializācijas problēmas, uzsākot skolas gaitas, ir daudz izteiktākas. Mums ir jādomā arī par pašiem mazākajiem sabiedrības locekļiem un viņu izaugsmi.

- Tāpat kā skolas, arī veselības aprūpe lauku pagastos ir problemātiska. Vai saskaraties ar šo jautājumu?

- Līdz šim man nebija pietiekami daudz informācijas, bet, sākot strādāt šajā amatā, redzu, ka primārās veselības aprūpe lauku pagastos ir reāla problēma. Ilggadējie ģimenes ārsti, aizejot pensijā, slēdz savas prakses, jo nav jauno ārstu, kuri būtu gatavi pārņem esošās ārstu prakses. Ir gan telpas, gan aprīkojums, gan aptieka, bet nav atbilstoši sertificēta mediķa, kurš ir tiesīgs kaut vai receptes izrakstīt un sniegt pirmo palīdzību. Dažos pagastos līdz tuvākajai ātrajai palīdzībai ir 30 kilometru. No vienas puses, pašvaldības pienākums ir nodrošināt iedzīvotājiem primārās veselības aprūpes pieejamību, bet, no otras puses, nav speciālistu, kuri gribētu strādāt laukos par zemu samaksu, ko garantē valsts. Mēs meklējam ārstus, kuri kaut vai dažas reizes nedēļā pieņemtu pacientus lauku pagastos. Manuprāt, šis jautājums ir jārisina ne tikai pagastu pārvalžu un novadu pašvaldību līmenī, bet gan valstiski. No ārzemniekiem, kuri iepazinušu Latvijas veselības aprūpi, esmu dzirdējis, ka Latvija ir cilvēkam bīstama. Ne jau terorisma vai noziedzības dēļ, bet tieši nepieejamās primārās veselības aprūpes dēļ.

- Jūs darbu pašvaldības vadītāja amatā uzsākāt visai saspringtā laikā - aktīvi sākusies ES projektu realizācija, kas ne vienmēr norit gludi. Kurus no Saldus novadā realizējamajiem ES atbalstītajiem projektiem vēlaties pieminēt? Vai saskatāt riskus?

- Šajā plānošanas periodā kopumā Saldus novadā paredzēts apgūt lielas naudas summas. Kā apjomīgākos projektus vēlos pieminēt projektus, kas tiek atbalstīti degradēto teritoriju sakārtošanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas programmā. Man ir pamatotas šaubas, vai projektu īstenošanas rezultātā tiks sasniegti plānotie mērķi, jo ES atbalsts paredz arī uzņēmēju ieguldījumu, kuru var realizēt gan naudiskā izteiksmē, gan darba vietu skaitā. Faktiski jau uzņēmējs, kurš ir solījis pirms projekta realizācijas palielināt darbinieku skaitu vai veikt investīcijas uzņēmējdarbības paplašināšanā, var arī atkāpties no solījumiem. Rezultātā mērķi var netikt sasniegti un mums var nākties atmaksāt ES atbalstu. Ar to gribēju teikt, ka uzsākto projektu gaitā saskatu zināmus riskus. Četri miljoni paredzēti skolu sakārtošanai - šo projektu realizācijā riski ir pieaugošās būvniecības izmaksas. Saldus novadam šie projekti ir ļoti nepieciešami un vajadzīgi.