Ziemeļkurzemes slimnīca sekmīgi piesaista jaunos ārstus

Intervija ar Ventspils jeb Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes locekli Juri Lāci.

- Ventspils jeb Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par vienu no lielākajām un pieprasītākajām veselības aprūpes iestādēm ne tikai reģionā, bet valstī kopumā. Kas ir veicinājis slimnīcas straujo izaugsmi?

- Tas ir rezultāts plānveidīgai darbībai. Kļūt par kvalitatīvu veselības aprūpes sniedzēju bija mērķis gan no slimnīcas, gan pilsētas vadības puses, tāpēc mērķtiecīgi tika strādāts dažādos virzienos: pie finansējuma piesaistes, pie infrastruktūras uzlabošanas un kapacitātes palielināšanas, pie ārstu piesaistīšanas un tā tālāk. Vēlos atzīmēt, ka 2010. gadā Ventspils slimnīca apvienojās ar Talsu slimnīcu un tika izveidota Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Pašvaldībām sadarbojoties, tika piesaistīts finansējums un Talsos tika uzbūvēta un 2014. gadā nodota ekspluatācijā jaunā slimnīca. Tas viss ir rezultējies faktā, ka slimnīca ir kvalitatīvi augusi un likumsakarīgi saņēmusi atzinīgus novērtējumus - 2015. gadā tā ieguva Gada slimnīcas balvu, bet nu atbilstoši Pasaules Bankas veiktajam pētījumam Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca likumsakarīgi ir ierindota 3. līmenī, kas nozīmē, ka tā ir valstij sistēmiski svarīga slimnīca. Tas ir apliecinājums, ka mūsu uzņemtais kurss un jau paveiktais darbs tiek virzīts pareizajā virzienā. Nesen noritēja ikgadējais Veselības inspekcijas audits slimnīcas Dzemdību nodaļā, kura atzinumā nebija neviena aizrādījumu, kas ir vēl viens apliecinājums mūsu ārstu un pārējā medicīniskā personāla augstajai kvalifikācijai.

- Jūsu vadītās slimnīcas pakalpojumus izmanto ne tikai ventspilnieki, ārstēties brauc arī no citām pilsētām un pat reģioniem. Raksturojiet savu klientu loku.

- Ne velti mūsu nosaukums ir Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca - tas uzliek pienākumu būt par pieejamu veselības aprūpes iestādi ne tikai mūsu pilsētas iedzīvotājiem. Pie mums ārstēties brauc no Talsu, Rojas, Mērsraga, Kuldīgas un citiem novadiem. Savukārt, ja mēs runājam par dzemdību nodaļu, tad jāatzīmē, ka topošie vecāki pat no Rīgas un Tukuma izvēlas bērniņu pasaulē laist mūsu slimnīcā.

- Kāpēc viņi izdara tieši šādu izvēli?

- Tāpēc, ka mūsu slimnīca sniedz iespēju dzemdību procesu aizvadīt drošos un ļoti komfortablos apstākļos, vienlaikus nodrošināt visu speciālistu pieejamību un iespēju risināt problemātiskas situācijas ļoti īsā laika sprīdī. Man ir bijusi iespēja salīdzināt dzemdību nodaļas vairākās slimnīcās, tajā skaitā arī Rīgā, tāpēc pavisam droši varu apgalvot, ka Ventspils slimnīcā gan speciālistu pieejamība, gan tehnoloģiskais aprīkojums un komforts ir ļoti augstā līmenī.

- Šobrīd Latvijā aktualitāte ir dzemdību nodaļu slēgšana, kurai kā galvenais iemesls tiek minēts nepietiekamais dzemdību skaits gadā, kas ietekmē arī ārstu kvalifikāciju. Kā minētās pārmaiņas ietekmē Ventspils slimnīcas dzemdību nodaļas darbu?

- Ventspils slimnīcā ik gadu piedzimst nedaudz vairāk par 600 bērniņiem, ar tendenci pieaugt. Līdz ar to, ka Tukuma dzemdību nodaļa kopš marta ir slēgta, Ventspils slimnīcā gaidāms vēl lielāks dzemdību skaits, jo Tukuma novada topošajām māmiņām ir jādodas dzemdēt uz Jūrmalu, Rīgu vai Ventspili. Jau tagad esam uzņēmuši vairākas Tukuma novada dzemdētājas. Ja skatāmies no teritoriālā sadalījuma puses, tad 51% no kopējā dzemdētāju skaita ir ventspilnieces, tām seko Talsu, Ventspils, Rojas un citu novadu jaunās māmiņas. Kā jau teicu - nereti pie mums brauc arī no Rīgas, jo šeit tiešām strādā labi un atbilstīgi speciālisti.

Saistībā ar dzemdību nodaļu slēgšanu Latvijā vēlos paskaidrot, ka galvenā problēma slēpjas faktā, ka valstī kopumā samazinās dzemdību skaits, kas tiešā veidā saistāms ar demogrāfisko kritumu Latvijā deviņdesmitajos gados. Tajā laikā dzimušās meitenes ir sasniegušas vecumu, kad jāveido ģimenes un jālaiž pasaulē bērni, bet viņu skaits valstī kopumā ir salīdzinoši neliels. Uzturēt dzemdību nodaļu izmaksā dārgi, jo jānodrošina gan telpas, gan medicīniskais personāls, gan speciālistu klātbūtne. Ja dzemdību skaits ir neliels, tad nav nekāda pamatojuma uzturēt dzemdību nodaļu.

- Pēdējos gados it īpaši reģionālajās slimnīcās aktualitāte numur viens ir personāla trūkums - trūkst ne tikai ārstu, bet arī vidējā medicīniskā personāla. Kāda situācija ir Ventspils slimnīcā, un kādi instrumenti tiek izmantoti, lai piesaistītu slimnīcai nepieciešamos darbiniekus?

- Mēs saskaramies ar tieši tādām pašām problēmām kā visā valstī - ne tikai reģionālajās slimnīcās, bet arī Rīgā. Risinot problēmu, veicam veselu pasākumu kompleksu. Pirmkārt, ļoti savlaicīgi ir jādomā par vecāko kolēģu nomaiņu - ja visu atstās pašplūsmā, tad vienā brīdī saskarsimies ar faktu, ka slimnīca vairs nav spējīga nodrošināt vienu vai otru pakalpojumu, jo nav pieejams tam nepieciešamais personāls. Ārstu un vidējā medicīniskā personāla piesaiste ir sūrs un rūpīgs darbs daudzu gadu garumā, kurā iesaistās gan pašvaldība, gan slimnīcas vadība.

Mēs savlaicīgi uzrunājam topošos mediķus rezidentus, neskatoties vai tas ir ventspilnieks vai nāk no citas Latvijas puses - mēs esama priecīgi par jebkuru labu speciālistu, kurš vēlas pārcelties uz Ventspili. Ir jārunā un jāpārliecina, tāpēc vedam viņus uz Ventspili, rādām pilsētu un slimnīcu un skaidrojam, kādas perspektīvas viņiem šeit paveras. Jaunajiem ārstiem ir ļoti svarīgi saprast, vai viņi spēs šeit sevi realizēt iecerētajā apjomā un veidot savu profesionālo karjeru. Otrs instruments ir finansiālais izdevīgums un atalgojums. Šobrīd mēs jaunajiem speciālistiem ar atvieglotiem nosacījumiem nodrošinām dzīvojamo platību un plānojam piešķirt arī pārcelšanās pabalstus.

Šā gada 25. aprīlī ir parakstīts sadarbības līgums starp Ventspils pašvaldību un Rīgas Stradiņa universitāti, kura ietvaros paredzēta arī studiju prakšu vietu izveidošana un rezidentu apmācību ciklu nodrošināšana slimnīcas spēcīgākajās nozarēs. Tas nozīmē, ka topošie ārsti praktiskās iemaņas apgūs mūsu slimnīcā. Mēs ceram, ka pēc prakses un mācībām, kas pavadīta Ventspilī, jaunie ārsti būs vieglāk motivējami pārcelties uz dzīvi Ventspilī un tieši šeit veidot savu darba un personīgo dzīvi.

Topošajiem ārstiem piedāvājam slēgt līgumu par stipendiju saņemšanu, ja viņi ir gatavi pēc ārsta sertifikāta saņemšanas strādāt Ventspilī. Taču ar stipendiju vien ir par maz, lai pārliecinātu jaunos mediķus, nepieciešama tiešām aktīva darbība, lai atrastu Ventspilij vajadzīgos cilvēkus. Visaktīvāk strādājam ar pēdējo kursu rezidentiem - tiem, kuri vēl nav pieņēmuši galējo lēmumu, kur veidos savu karjeru. Mēs piedāvājam ne tikai stipendiju studiju laikā, dzīvokli un labus darba apstākļus par adekvātu atalgojumu, bet nepieciešamības gadījumā esam gatavi arī nosegt viņu finansiālās saistības, ko viņi uzņēmušies studiju laikā.

- Vai var teikt, ka ieguldītais darbs ir devis rezultātus?

- Jā, mums ir stabilas iestrādes ar virkni topošo ārstu. Šogad esam piesaistījuši jau četrus jaunos speciālistus, jūlija sākumā uz Ventspili pārcelsies vēl viena ārste, kas šobrīd strādā Austrumu slimnīcā. Līdz ar to var teikt, ka ieguldītais darbs ir sekmējies ar labiem rezultātiem, bet pie tā nedrīkst apstāties - iesāktā stratēģija ir jāturpina.

Aktualitāte ir arī medicīnas māsas, jo vidējais medicīnas māsu vecums slimnīcā ir visai augsts. Nav tik slikti kā Stradiņos, kur jāatceļ operācijas, jo trūkst operāciju māsu, bet mūsu darba kārtībā šis jautājums ir tikpat aktuāls kā ārstu piesaiste, un tam mēs pievēršam lielu uzmanību. Piemēram, ar šī gada 1. jūniju mēs palielināsim atalgojumu māsām ar mērķi atjaunot tā saucamo algu trepi, kas tik izjaukta, valstī ceļot minimālo algu, neparedzot tam atbilstošu finansējumu. Tā rezultātā izzuda robežas starp dažādu kategoriju amatu grupām ar dažādu atbildības līmeni.

- Jūs pieminējāt atalgojumu - visi mediķi sūdzas, ka algas ir zemas un nav iespēju nopelnīt. Vai šajā jomā Ventspils slimnīcā ir atšķirīga situācija?

- Ja ārsts vēlas strādāt, tad viņam šeit paveras labas iespējas nopelnīt, jo mūsu atalgojuma sistēma ir pietiekami motivējoša - jo vairāk strādā un ir labāki sasniegumi, jo augstāks atalgojums, tāpēc algas ir augstākas nekā vidēji Latvijas slimnīcās. Tas iespējams tāpēc, ka ik gadu pašvaldība piešķir 155 tūkstošus tehnoloģiju pilnveidošanai un cilvēkresursu attīstības programmai. Cilvēkresursu programmas līdzekļi galvenokārt tiek novirzīti rezidentu stipendijām. Taču galvenais iemesls, kāpēc mēs varam maksāt vairāk, ir pašvaldības iedibinātā un slimnīcas realizētā efektīvā saimniekošana, kas ļauj ietaupīt ievērojamas summas, ko novirzīt ārstu un cita medicīniskā personāla algām. Salīdzinājumam varu nosaukt skaitļus: Veselības ministrijas noteiktais standarts 3. līmeņa slimnīcām uz 1 gultu paredz 40-70 kvadrātmetru kopējo telpu. Mūsu slimnīcā tie 37 kvadrātmetri, ko panākam ar racionālu telpu plānošanu un aizpildīšanu ar veselības pakalpojumu un slimnīcas attīstībai nozīmīgām lietām. Tas ievērojami samazina telpu uzturēšanas izmaksas.

- Mūsdienu medicīna nav iespējama bez tehnoloģijām. Jūs jau pieminējāt, ka pašvaldība medicīnisko un diagnostisko tehnoloģiju iegādei un atjaunošanai ik gadu piešķir vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Kādi ir jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, kas pieejami Ventspils slimnīcā?

- Viena no mūsu slimnīcas specializācijām ir oftalmoloģija, un 2014. gada nogalē tika atklāts Kurzemes acu centrs. Arī nākotnes plāni saistās ar šīs jomas attīstību, tāpēc esam piesaistījuši labus ārstus, kā arī sistemātiski iegādājamies jaunākās tehnoloģijas. Ar pašvaldības atbalstu šogad ir iegādāts optiskās koherences tomogrāfs acu tīklenes izmeklējumiem. Cik man zināms, līdzīgas iekārtas ir tikai dažos lielākajos Latvijas acu centros. Šī ir ļoti augsta līmeņa iekārta, kas pavērs plašākas iespējas Ziemeļkurzemes acu centra darbībai.

Lai mazinātu rindu uz kataraktas operācijām valsts programmā, esam papildus piesaistījuši kvalificētus ārstus no Rīgas. Acs kataraktas operācijas tiek veiktas arī sestdienās, ko ļoti atzinīgi ir novērtējuši daudzi pacienti. Iepriekš rinda nemazinājās un vidējais gaidīšanas laiks bija trīs gadi, bet šobrīd tā jau kļuvusi nedaudz īsāka un gaidīšanas laiks ir ap 2,5 gadiem. Protams, galvenais iemesls rindu garumam ir nepietiekamais valsts finansējums, bet pie tā mēs aktīvi strādājam.

Vienlaikus plānojam slimnīcā nodrošināt vitrektomijas operācijas, kas ir sarežģītākas par kataraktas operācijām un līdz šim tika veiktas tikai Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Tādējādi Kurzemes acu centrs nodrošinās pilna spektra oftalmoloģijas pakalpojumu klāstu. Atbilstoši plānam tiks iegādāts nepieciešamais papildu aprīkojums un tiks piesaistīts jauns operējošs acu ārsts, kurš būs apmācīts veikt šīs operācijas.

Ventspils slimnīcā turpina attīstīties arī nefroloģijas nozare - aktīvi strādā Ziemeļkurzemes nieru centrs Lindas Mičules vadībā. Šajā jomā esam ļoti spēcīgi, par ko liecina arī fakts, ka ļoti komplicētos gadījumos bērnus novirza uz mūsu slimnīcu, nevis Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Pavisam nesen bija gadījums, kad pēc ārstēšanās kursa ārzemēs tika pieņemts lēmums ārstēšanu turpināt tieši mūsu slimnīcā, jo šeit ir ne tikai kvalitatīvs aprīkojums, bet, galvenais, zinoši speciālisti. Es jau pieminēju Lindu Mičuli, kas ir šī centra vadītāja un atzīta speciāliste visas Latvijas mērogā.

- Viens no virzieniem, kas valstī noteikts par prioritāti, ir ambulatorās aprūpes sistēmas pilnveidošana. Vai arī Ventspils slimnīca attīsta šo virzienu?

- Nenoliedzami, ka ļoti svarīgi ir attīstīt ambulatoro palīdzību un nodrošināt savlaicīgu slimību diagnostiku. Laikus atklājot vienu vai otru slimību, atveseļoties iespējams ātrāk, un arī valstij tas izmaksā mazāk. Tāpēc gan ģimenes ārstam, gan diagnostikai, gan ambulatorajai aprūpei ir jābūt viegli pieejamai un pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Savukārt stacionārā aprūpe ir jākoncentrē attīstības centros reģionālajās un lielajās Rīgas slimnīcās, ieguldot gan tehnoloģijās, gan infrastruktūrā, gan cilvēkresursos, tādējādi lielās slimnīcas padarot par spēcīgām akūtās un neatliekamās palīdzības sniegšanas vietām.

Ja runājam par Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, tad šī joma tuvāko gadu laikā būtiski paplašināsies. Jaunajā ES finanšu plānošanas periodā ar Ventspils pašvaldības atbalstu mums ir izdevies piesaistīt 9,8 miljonus eiro. Pateicoties piešķirtajam finansējumam, slimnīca plāno iegādāties jaunas iekārtas. Tāpat projekta ietvaros paredzēts rekonstruēt vairākas nodaļas - dzemdību, terapijas, paliatīvās aprūpes, neiroloģijas un kardioloģijas nodaļas, operāciju zāles, kā arī pārplānot un paplašināt telpas uzņemšanas nodaļai, laboratorijai un rehabilitācijai. Tā ir salīdzinoši liela nauda, kas mums ir gudri jāizmanto.

Es uzskatu, ka atbilstošas rehabilitācijas nodrošināšana nav mazāk svarīga kā pati ārstēšana. Piemēram, insulta pacienti bez piemērotas rehabilitācijas nespēj atgūt kustības un citas svarīgas funkcijas. Protams, svarīgi ir glābt cilvēka dzīvību, bet nedrīkst nolemt viņu ratiņkrēslam. Ir zināms, ka savlaicīgi un pareizi veikti rehabilitācijas pasākumi var atgriezt pacientu pilnvērtīgā dzīvē. Protams, ne visos gadījumos tas ir iespējams, bet stāvokli uzlabot var vienmēr. Piemēram, šobrīd rinda uz rehabilitāciju ir 90 dienu garumā. Tas ir pārāk ilgs laiks, jo tieši savlaicīga rehabilitācija uzsākšana dod vislabākos rezultātus. Jaunais rehabilitācijas centrs situāciju būtiski mainīs.

- Vai slimnīcai jau ir pieejami rehabilitologi, fizioterapeiti un citi šai jomai nepieciešamie speciālisti?

- Mums jau ir labi šīs jomas speciālisti, tomēr galvenā ir cita problēma. Mums fiziski trūkst telpu, kur sniegt pakalpojumu. Atklājot jauno centru, nepieciešamība pēc jauniem ārstiem un vidējā medicīniskā personāla pieaugs. Projekta ietvaros slimnīcas telpas tiks paplašinātas un spēsim nodrošināt kvalitatīvus rehabilitācijas pakalpojumus praktiski visiem, kam tas akūti nepieciešams.

- Cik liels ir plānotais rehabilitācijas centrs, un kas tajā ietilps?

- Ieplānotais centrs būs ap 800 kvadrātmetru kopplatībā, kas izvietoti divos stāvos un aptvers daudzas rehabilitācijas metodes, tostarp ūdens terapiju, ārstniecisko vingrošanu, masāžas, fizikālo terapiju, ergometriju. Būs izveidota arī virtuve, kurā ar pacientiem strādās īpaši apmācīti speciālisti, lai pacienti ātrāk atgūtu primārās prasmes un kļūtu savā ikdienā neatkarīgāki no pārējiem. Rehabilitācijas centru veidosim ar aprēķinu, ka, ja nākotnē augs pieprasījums pēc rehabilitācijas pakalpojumiem, to būs iespējams paplašināt.

- Vizuāli lūkojoties, šķiet, ka slimnīca ir pilnībā renovēta un infrastruktūra ir kārtībā. Vai, neskaitot ieplānoto rehabilitācijas centru, slimnīcā paredzēti vēl kādi infrastruktūras uzlabojumi?

- Atzīmēšu, ka Veselības ministrijas stratēģija paredz diennakts stacionāru funkcijas koncentrēt reģionālajās slimnīcās, piemēram, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā un Rīgā, bet mazās slimnīcas attīstīt kā sociālo un ambulatoro pakalpojumu sniegšanas vietas.

Atbilstoši šai stratēģijai pacientu plūsma tiks virzīta uz atbilstoša līmeņa slimnīcu, kurā var nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, un tā rezultātā mūsu slimnīcas pacientu skaits palielināsies par 30%. Tāpēc, lai optimāli varētu nodrošināt pacientu plūsmu, ieplānota arī uzņemšanas nodaļas rekonstrukcija.

- Liepāja ir salīdzinoši tuvu Ventspilij, bet arī ir ļoti spēcīga slimnīca. Vai Liepājas slimnīcu uzskatāt par konkurentu?

- Nedomāju, ka esam konkurenti. Lai arī katrs cilvēks brīvi var izvēlēties ārstniecības iestādi, kurā saņemt pakalpojumu, tiešā veidā mēs nekonkurējam. Protams, ir jomas, kas ir labāk attīstītas Ventspilī, un ir jomas, kurās stiprāka ir Liepājas slimnīca. Piemēram, mūsu stiprā puse ir jau pieminētā oftalmoloģija, nefroloģija un citas specialitātes, savukārt Liepājas slimnīcā ir attīstīta kardioloģija un onkoloģija. Abas slimnīcas apkalpo noteikta reģiona iedzīvotājus, nodrošinot tiem augstas kvalitātes medicīniskos pakalpojumus visdažādākajās nozarēs, un pacienti izvēlas saņemt pakalpojumu tur, kur ir tuvāk un ērtāk.

- Kādas nozares slimnīca plāno attīstīt un stiprināt nākotnē?

- Redzam, ka ir pieprasījums uroloģijas nozarē, tas nozīmē, ka šī joma slimnīcā ir jāattīsta un jāstiprina. Vienlaikus jāmeklē iespēja stiprināt arī traumatoloģiju. Bet kā jau visās nozarēs, primārais ir speciālists - ja ir cilvēks, kurš spēj un vēlas intensīvi strādāt kādā specialitātē, tad slimnīca visiem spēkiem viņu atbalsta. Vienlaikus mēs nevēlamies jaunajiem ārstiem vieglprātīgi sasolīt zelta kalnus, ja mums nav pacientu un finansējuma, tāpēc, pirms attīstīt vienu vai otru jomu, tiek rūpīgi izvērtēti visi par un pret. Nedrīkst atvilināt uz Ventspili augsta līmeņa speciālistu, ja viņam šeit nebūs iespēju sevi realizēt. Paralēli speciālistu meklējumiem, protams, strādājam ar Veselības ministriju, lai attiecīgajai jomai tiktu nodrošināts atbilstošs finansējums.

Es domāju, ka nekad nepienāks brīdis, kad varēsim pateikt: pie mums pilnīgi viss ir vislabākajā kārtībā. Paskatoties ar kritisku vērtējumu, mēs vienmēr atradīsim jomas, kuras stiprināt un pilnveidot, lai pilsētniekiem un reģiona iedzīvotājiem sniegtu iespējami labāko veselības aprūpes pakalpojumu.