ES fondu līdzfinansēta ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros Ventspilī jau ir uzsākta sestā kārta, kuras īstenošanas laiks ir 2017. un 2018. gads. Kā galvenie uzdevumi tiek definēti Ventspils iedzīvotāju nodrošināšana ar kvalitatīviem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem; racionāli izmantot dabas resursus – ūdeni un ierobežot vides piesārņojumu, nepieļaujot neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu vidē, ko rada decentralizēta un nekontrolēta notekūdeņu savākšana un novadīšana.
Atskatoties pagātnē un ieskatoties nākotnē, uz sarunu aicinājām PSIA ŪDEKA valdes priekšsēdētāju Edgaru Daugeli.
- Kopš Ventspilī uzsāka ūdenssaimniecības attīstības projektus, pagājis pietiekami ilgs laiks, lai mazliet atskatītos pagātnē. Kādi bija būtiskākie iemesli, kāpēc vajadzēja pievērsties šiem projektiem?
- Pirmkārt, dzeramais ūdens nebija pietiekami labas kvalitātes - tajā bija augsts dzelzs saturs, un ventspilnieki jau noteikti piemirsuši, ka baltus kreklus mazgāt un lietot pārtikā ūdeni tieši no krāna nebija ieteicams. Arī notekūdeņu attīrīšanas sistēma neatbilda mūsdienu prasībām - tika piesārņota gan apkārtējā vide, gan jūra. Nosacīti attīrītajos notekūdeņos slāpekļa, fosfora un citu kaitīgu vielu īpatsvars pārsniedza noteiktās normas. Līdz ar to pilsēta bija spiesta maksāt paaugstinātu dabas resursu nodokli un soda naudas. Arī pieejamība centralizētajiem tīkliem bija visai ierobežota - faktiski tikai pilsētas centra daļā un daudzdzīvokļu māju rajonos. Tie ir galvenie iemesli, kāpēc Ventspils pašvaldība, līdzko bija pieejami pirmie ES fondi, aktīvi iesaistījās ūdenssaimniecības sakārtošanas un attīstības projektos. Programmas pirmās kārtas realizācijai 2003.-2005. gadā tika piesaistīti līdzekļi no ES ISPA fonda. Kopumā I kārtas projektā tika ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro, t.sk. 9 milj. eiro no ES ISPA fonda.
- Tā ir ievērojama summa! Kādi bija pirmie sasniegtie rezultāti?
- Primārais mērķis bija dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana, ko panācām, izbūvējot 11 jaunus artēziskos urbumus un uzbūvējot ūdens atdzelžošanas staciju, kurā tiek izmantota ļoti vienkārša, bet efektīva tehnoloģija - neizmantojot nekādas ķimikālijas, caur kvarca smilšu filtriem ūdens tiek attīrīts no dzelzs piemaisījumiem un ir gatavs lietošanai.
Kā jau iepriekš teicu, otra aktuālākā problēma bija notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes uzlabošana. Tāpēc tika uzbūvētas jaunas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kuras, labi uzturētas, kalpo vēl šodien. Pirms tam Ventspils notekūdeņi jūru piesārņoja, bet tagad var teikt, ka no attīrīšanas iekārtām jūrā novadītais ūdens ir daudz tīrāks par pašu jūru un zināmā mērā uzlabo kopējo jūras ūdens kvalitāti.
Šī projekta ietvaros sākām arī centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu, izbūvējot jaunus un rekonstruējot esošos tīklus 46 ielu posmos. Piebildīšu, ka ūdenssaimniecības projektu īstenošana Ventspilī vienmēr tiek plānota kompleksi ar citas pazemes un virszemes infrastruktūras nomaiņu vai remontu, tajā skaitā ielas seguma atjaunošanu pilnā apjomā. Arī šobrīd ir saglabāta tradīcija - ja tiek veikti ūdenssaimniecības projekti, tad paralēli norit arī citu komunikāciju un virszemes infrastruktūras sakārtošana. Darbu sarežģīja un projekta ieviešanas gaitu ietekmēja arī saskaņošana ar visiem pazemes un virszemes komunikāciju turētājiem, tajā skaitā Latvenergo, Lattelecom un tā tālāk. Līdzko notiek aizķeršanās vienā no iesaistītajām pusēm, tā arī ūdenssaimniecības projekta virzība tiek bremzēta, tāpēc nevar apgalvot, ka darbs ir vienkāršs. Tagad jau viss norit raitāk, jo esam ieguvuši labu pieredzi.
Jāpiebilst, ka ES fondi atbalsta ielu seguma atjaunošanu tikai divu metru platumā - virs ieguldītām caurulēm, tāpēc veikt būvdarbus un sakārtot ielu pilnā apjomā ir iespējams tikai ar pašvaldības piešķirto papildu finansējumu. Tādējādi pilsētas iedzīvotāji saņem ne tikai pieeju centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, bet arī glīti sakārtotu infrastruktūru ar apgaismojumu un veloceliņiem.
Arī projekta 2., 3., un 4. kārta, kas tika līdzfinansētas no ES Kohēzijas fonda, pamatā tika vērsta uz tīklu paplašināšanu, tostarp pilsētas nomaļākajos rajonos.
- Ar ko iezīmējās 5. kārta?
- Tajā galveno akcentu likām uz tīklu rekonstrukciju, jo viena lieta ir paplašināšana, bet nedrīkst aizmirst arī par jau esošo saimniecību. Viens no mērķiem bija sakārtot kanalizācijas sistēmu - vietās, kur tas bija iespējams, izmantojām oderēšanas metodi, kas dod iespēju uzlabot caurules tehnisko stāvokli, nerokot tranšejas. Šī metode tika izmantota vairāku kilometru kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai. Tas un tradicionālās būvniecības ietvaros veiktā kanalizācijas cauruļu rekonstrukcija novērsa notekūdeņu infiltrāciju un samazināja avāriju skaitu un to novēršanai nepieciešamos izdevumus. Likumsakarīgi, ka novecojušās caurules līdzi nesa arī citas neērtības - ielu seguma un kontrolaku iesēdumus, kā arī lietus laikā mūsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām bija papildu slodze.
Pēc kanalizācijas kolektoru oderēšanas infiltrācija kanalizācijas tīklos ir samazinājusies par 10%, kā arī vairs nav jānovērš ielu seguma un kontrolaku iesēdumi. Plānojam arī turpmāk kanalizācijas tīklu uzlabošanai izmantot oderēšanas metodi, bet šobrīd mums ir citi prioritārie projekti.
- Šogad ir sākusies ūdenssaimniecības attīstības projekta 6. kārta. Kādi ir tās mērķi un uzdevumi?
- Domājot par 6. kārtu, mēs rūpīgi analizējām un pētījām, skatoties, kur vēl ir objekti, kuriem nav iespēju pieslēgties centralizētajiem tīkliem. Šobrīd ir jau pabeigti darbi vienā objektā - Mazās Priežu ielas posmā (no Krustkalna ielas līdz nekustamajiem īpašumiem Ganību ielā 136 un Ganību ielā 138) Ventas kreisajā pusē. Priecājamies, ka būvnieki darbu ir pabeiguši agrāk par plānoto.
Arī pārējie objekti nav lieli un pamatā tiks pabeigti šovasar, vienīgi Robežu ielas projektu īstenosim nākamgad, jo lielākie darbi jau izdarīti iepriekšējās kārtās. Vairāku projektu ietvaros ieplānotie objekti tiek realizēti sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi, nodrošinot arī ostas uzņēmumiem kvalitatīvu ūdensapgādi un notekūdeņu savākšanu.
Pēc 6. kārtas pabeigšanas 98,5% Ventspils iedzīvotāju būs nodrošināta iespēja pieslēgties centralizētajiem tīkliem - tas ir labs rādītājs. Pamatā ārpus projektiem paliks attālākas viensētas, tāpēc to pieslēgšana tīkliem var būt pārāk dārga - ir jāizvērtē, vai ir ekonomiskais pamatojums pievilkt tīklus tikai dažiem lietotājiem.
- Katrs objekts prasa individuālus risinājumus, ko nav iespējams izdarīt bez labi sagatavotiem speciālistiem. Kā jūsu cilvēki ar visu tiek galā?
- Darbs tik tiešām nav vienkāršs, jo prasa ne tikai kvalitatīvu projekta izstrādi un realizāciju, bet arī mūsu darbinieku spēju izsekot katram notikumam objektā, lai sarežģījumu gadījumos rastu ātrus risinājumus un nekavētu kopējo procesu. Kompleksa pieeja komunikāciju nomaiņai un virszemes infrastruktūras sakārtošanai prasa rūpīgu plānošanu un darbu koordināciju starp dažādām iestādēm un uzņēmumiem.
- Kā pieejamību centralizētajiem tīkliem uztver privātmāju iedzīvotāji? Vai ventspilnieki aktīvi izmanto šo iespēju?
- Situāciju demonstrē skaitļi: 2003. gadā ŪDEKA sniedza ūdensapgādes pakalpojumus 85% iedzīvotāju un kanalizācijas pakalpojumus - 80% iedzīvotāju, bet uz šo brīdi mūsu centralizētos pakalpojumus izmanto jau 95,6% iedzīvotāju. Atzīmēšu, ka Ventspilī pieslēguma izveidošana ir lētāka un process vienkāršāks nekā daudzās citās Latvijas pilsētās. Ventspilī nav nepieciešams izstrādāt pilnu tehnisko projektu, bet pietiek ar vienkāršotu pieslēguma plānu. Uzņēmums no savas puses piedāvā nokārtot visas formalitātes un sastāda tāmi. Ja klients to akceptē, pastāv divas iespējas - vai nu klients samaksā visu summu uzreiz, vai arī klients var slēgt līgumu ar uzņēmumu par pakāpenisku - divu gadu periodā - pieslēguma izveidošanas izmaksu segšanu, un mēs sākam pieslēguma izbūvi. Tādējādi jaunie klienti tiek atbrīvoti no rūpēm: ko, kad, par cik un kad, vienlaikus atstājot brīvus līdzekļus iekšējo tīklu pilnveidošanai. Interese ir pietiekami liela. Protams, ne visi ir gatavi izmantot centralizētos tīklus, tāpēc, lai novērstu vides piesārņojumu no decentralizētajām kanalizācijas savākšanas ietaisēm, ir nepieciešama motivācija arī no likuma puses. Piemēram, Vācijā, ja ir pieejami centralizētie tīkli, bet mājsaimniecība tiem nepieslēdzas, tad obligāta ir prasība izbūvēt lokālās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kuru darbu kontrolē attiecīgās institūcijas. Latvijā būs līdzīgi noteikumi, bet to īstenošana ir atstāta pašvaldību pārziņā - kā zināms, ne visās pašvaldībās politiskā griba ir pietiekami augstā līmenī, lai piespiestu savus iedzīvotājus rīkoties. Manuprāt, valstij ir vairāk jāiesaistās jautājumu risināšanā, kas attiecas uz vides saglabāšanu.