Ar ES Kohēzijas fonda atbalstu Jelgavā ir realizēti vērienīgi ūdenssaimniecības attīstības projekti, kas būtiski uzlabojuši dzeramā ūdens kvalitāti centralizētajos tīklos, kā arī ir samazināti vides piesārņojuma riski un paplašināti centralizētās ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas tīkli.Vairāk stāsta SIA Jelgavas ūdens Projektu īstenošanas grupas vadītāja Ieva Strode.
- Ūdenssaimniecības sakārtošana Jelgavā aizsākās jau 2001. gadā. Kādi bija primārie mērķi un uzdevumi, ķeroties pie ūdenssaimniecības modernizācijas un attīstības?
- Ūdenssaimniecības attīstības 1. kārtā kā galvenais uzdevums tika izvirzīts notekūdeņu bioloģisko attīrīšanas iekārtu būvniecība, lai novērstu vides piesārņojuma riskus. Vienlaikus tika veikta kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija, kā arī būtiski paplašināti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli. Kopumā tika rekonstruēti un no jauna izbūvēti 33,1 km ūdensapgādes un 31 km kanalizācijas tīklu. Tas deva iespēju pie centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem pieslēgties 94% , bet pie saimnieciskās kanalizācijas savākšanas sistēmas 85% Jelgavas aglomerācijas iedzīvotāju. Kopējās 1. kārtas izmaksas sastādīja 21,1 miljonu eiro, no tiem 13,2 miljoni bija ES Kohēzijas fonda ieguldījums.
- Nākamais ūdenssaimniecības attīstības projektu īstenošanas laiks bija no 2010. līdz 2015. gadam. Ko šo projektu ietvaros ieguva jelgavnieki?
- Minētajā periodā Jelgavā tika īstenota ūdenssaimniecības attīstības 2., 3., 4. kārta un Notekūdeņu dūņu lauku paplašināšanas projekts. Šo projektu kopējā summa sastāda 32,14 miljonu eiro, no tiem 21,35 miljoni eiro ir piesaistīti no ES Kohēzijas fonda.
Aizvadītajā periodā tika akcentēta sagatavotā un centralizētajā ūdensapgādes tīklā padotā dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana un tīklu paplašināšana. Vēsturiskajā ūdensgūtnes vietā Tetelē ir izveidotas 12 jaunas dziļurbuma akas, kā arī uzbūvēta dzeramā ūdens sagatavošanas stacija, kurā ūdens tiek attīrīts gan no dzelzs, gan sulfātiem. Atzīmēšu, ka Teteles ūdens atradnēs iegūtajam ūdenim ir viszemākais sulfātu īpatsvars Jelgavas apkaimē, tāpēc arī jaunās artēziskās akas un dzeramā ūdens sagatavošanas stacija tika izveidotas vēsturiskajā vietā.
Kopumā projektu ietvaros rekonstruējām un no jauna izbūvējām 81 kilometru centralizēto tīklu un pievadu, kas šobrīd dod tehnisku iespēju pieslēgties ūdens apgādei 96% iedzīvotāju, bet kanalizācijai 91% Jelgavas aglomerācijas iedzīvotāju.
Attiecībā uz risku samazināšanu videi gribu atzīmēt veikto notekūdeņu dūņu lauku paplašināšanu un modernizāciju. Pēc šā projekta realizācijas ir uzlabota dūņu apstrāde atbilstoši likumdošanā noteiktajiem kritērijiem, samazināts no dūņu lauka uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām novadāmā notekūdens daudzums un samazināta esošo smaku iespēja izplatīties pilsētas apkārtnē.
- Vai Jelgavnieki tagad ūdeni var dzert tieši no krāna?
- Jā! Ja pirms jaunās dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas būvniecības ūdens tīklā tika padots tieši no artēziskajām akām, tad tagad tas tiek attīrīts no dzelzs un sulfātu piemaisījumiem, tādējādi atbilst visiem kvalitatīva dzeramā ūdens kritērijiem. Taču iedzīvotāju paradumus ir grūti lauzt - daudzi vēl arvien pārtikai ūdeni iegādājas veikalā. Mēs, kā ūdens apgādes uzņēmums, visos izdevīgos brīžos rādām un stāstām jelgavniekiem, ka ūdens centralizētajā sistēmā nav sliktāks, bet pat ieteicamāks lietošanai par veikalā nopirktu dzeramo ūdeni. Lai pārliecinātu iedzīvotājus, ka dzeramais ūdens no krāna ir labā kvalitātē, patlaban skolās organizējam akciju, kuras ietvaros skolas atsakās no dažādu firmu piegādātā dzeramā ūdens un sāk izmantot Jelgavas ūdens sistēmā sagatavoto dzeramo ūdeni. Arī Jelgavas ūdens darbinieki savā ikdienā izmanto ūdeni tieši no krāna.
- Uz sagatavoto ūdens kvalitāti iespaidu atstāj arī ūdensvada cauruļu tehniskais stāvoklis. Ir jāpaiet zināmam laikam, lai nogulsnes izskalotos un ūdens no krāna būtu tādā pašā kvalitātē, kādā tas tiek padots centralizētajā sistēmā. Kā no savas puses šo procesu var veicināt Jelgavas ūdens?
- Tīklu skalošana ir sistemātisks pasākums, ko ik gadu veic Jelgavas ūdens. Redzam, ka ar katru skalošanas reizi nogulšņu daudzums samazinās, taču piebildīšu, ka mēs varam izskalot tikai pievadus un maģistrālos tīklus. Savukārt ēku iekšējās sistēmas skalošana, kas ir ēku īpašnieku un apsaimniekotāju pārziņā, ir daudz sarežģītāks process.
- Vai ar šiem projektiem ir noslēgusies Jelgavas ūdenssaimniecības attīstība?
- Nebūt nē! Janvāra beigās ir noslēgts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Jelgavas ūdenssaimniecības attīstības 5. kārtas īstenošanu, kopumā no ES Kohēzijas fonda paredzot 12,72 miljonus eiro. Šajā plānošanas periodā ES Kohēzijas fonda līdzekļi pieejami tikai kanalizācijas tīklu paplašināšanai, tomēr Jelgavas pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības līdzekļiem ieplānotajās teritorijās izbūvēt ne tikai kanalizācijas, bet arī ūdens apgādes tīklus. Projekta 5. kārtā tiks nodrošināta papildu 1400 mājsaimniecību pieslēgumu iespējamība. Kopumā 5. kārtā tiks izbūvēti 83 kilometri maģistrālo tīklu un pievadu, kā rezultātā 99% iedzīvotāju Jelgavas aglomerācijā būs pieejami gan centralizētās ūdens apgādes, gan kanalizācijas sistēmas tīkli.
Viens salīdzinoši neliels būvniecības iepirkums jau ir pabeidzies. Atzīmēšu, ka SIA Jelgavas ūdens darbinieki iepriekšējā periodā strādāja, lai, līdz ko būs pieejami ES finanšu līdzekļi, varētu sākties projekta realizācija dzīvē, jo pastāv bažas, ka tuvākajā laikā būvniecības cenas augs, kā arī pietrūks būvnieku kapacitātes projektu savlaicīgai pabeigšanai. Jau pagājušajā gadā tika izstrādāti būvprojekti būvdarbu posmiem, ko šovasar realizēsim. Šogad plānots izbūvēt sešus posmus dažādos pilsētas rajonos ar kopējo garumu 6,7 km ūdens un kanalizācijas tīklu. Kopumā 5. kārtā paredzēti 33 posmi - tiem būvprojektus izstrādāsim un realizēsim zināmā secībā, ar aprēķinu, ka 5. kārta pilnībā tiks pabeigta 2020. gadā.
- Kāda ir iedzīvotāju atsaucība? Cik aktīvi viņi pieslēdzas ūdensvadam un kanalizācijas sistēmai, jo pagaidām likums to nenosaka kā obligātu?
- Mēs esam ļoti ieinteresēti mudināt cilvēkus izvēlēties doto iespēju, jo ES finansējuma saņemšanai ir jāsasniedz rezultatīvie mērķi. 2. kārtā realizētajā tīklu paplašināšanā iespēju ir izmantojuši 64%, trešajā kārtā 56%, bet 4. kārtā tikai 30% mājsaimniecību. Salīdzinoši zemos 4. kārtas pieslēguma rādītājus saistām ar līdz šim spēkā esošo likumdošanu, kas paredzēja, ka pieslēgumam vairs neder vienkāršota shēma, bet jābūt sertificēta projektētāja tehniskajam projektam, topogrāfiskajai kartei un darbus var veikt tikai sertificētas būvniecības kompānijas. Tas būtiski palielināja pieslēguma izveidošanas izmaksas, kas noveda pie tā, ka pieslēgumu varēja atļauties izbūvēt ierobežots mājsaimniecību skaits.
Kopumā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 1. janvārim SIA Jelgavas ūdens abonentu skaits pieaudzis par 13% jeb 555 mājsaimniecībām, sasniedzot 4795 abonentus.
- Noprotu, ka nelabvēlīgie noteikumi saistīti ar jauno būvniecības likumu, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī. Vai nav gaidāmas izmaiņas likumā, jo ar šādiem noteikumiem diezin vai izdosies sasniegt nosprausto mērķi?
- Praktiski nupat ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, lai vienkāršotu pieslēguma izveidošanu. Tagad atkal spēkā ir vienkāršotā shēma un cilvēki paši saviem spēkiem drīkstēs veikt pieslēguma izbūvi, kas būtiski samazina izmaksas un veicina iedzīvotāju interesi par pieslēgumu izveidošanu centralizētajiem tīkliem.
- Vai pašvaldība finansiāli atbalsta pieslēguma izveidošanu?
- Jau no pagājušā gada Jelgavas saistošajos noteikumos ir paredzēts 50% finansiālais atbalsts kanalizācijas pieslēguma izbūvei jebkurai privātpersonai. Maksimālais atbalsts ir 1000 eiro privātmājām vai līdz 2500 eiro četru un vairāk dzīvokļu mājām. Aicinām jelgavniekus aktīvāk izmantot šo iespēju un pieteikties kanalizācijas pieslēguma izveidošanai ar pašvaldības finansiālu atbalstu.