Rail Baltica

Ja netiks panākta vienošanās par īpašumu atpirkšanu projekta "Rail Baltica" sakarā, tie varētu tikt atsavināti par tirgus cenu, šodien LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Baltijas valstu dzelzceļa iekļaušana Eiropas dzelzceļu tīklā, reģionālā integrācija varētu būt respektējami megaprojekta Rail Baltica īstenošanas ģeopolitiskie mērķi. It kā supernopietns projekts. Kāpēc tad sabiedrībai tas jāpieņem fatāli? Jo kvalificēts, konkrēts tā labuma pamatojums, ko no Rail Baltica ilgā laikā gūs Latvija, arvien nav pieejams. Par projekta pamatotību un lietderību intervijā Neatkarīgajai savu viedokli pauž ekonomists, 12. Saeimas deputāts (sociāldemokrātiskā partija Saskaņa) Ivars Zariņš.

Kopš Baltijas valstis ir iestājušās ES, izskan nepieciešamība veidot Eiropas standarta dzelzceļa savienojumu ar pārējo kontinentu, jo mūsu reģionā dzelzceļa sliežu ceļa platums joprojām atbilst Krievijas standartiem. Ilgu laiku šī ideja likās dažu entuziastu lolota, kamēr dzelzceļa transporta speciālisti pret to izturējās diezgan skeptiski. Taču tagad jaunās dzelzceļa līnijas aprises jau iegūst reālistiskas aprises, un skeptiķu balsis ir pieklusušas. Par to, kāda šī trase izskatīsies, kādas būs izmaksas, kas to būvēs un par kādu naudu to darīs, saruna ar transporta lietu ekspertu, ilggadēju Rail Baltica lobistu Tāli Linkaitu.

Valsts prezidents Andris Bērziņš apliecinājis, ka var aizstāvēt ne tikai nekustamā īpašuma tirgotāju un baņķieru intereses termiņuzturēšanās atļauju kontekstā, bet aizlikt labu vārdu arī par ierindas iedzīvotājiem. Pirmdien tiekoties ar satiksmes ministru Anriju Matīsu, viņš aicināja darīt visu iespējamo, lai Rail Baltica projekta gaitā tiktu skarts pēc iespējas mazāk iedzīvotāju īpašumu.

Man jau šķiet, ka mazliet māna gan, un mēģināsim tagad kopīgi izsecināt, kāpēc tas tā notiek, jo būt apmuļķotā ādā nekad nav īsti patīkami.

Jaunās vilcienu līnijas Rail Baltica plānotāji vakar stāstīja, kā viņu plānus un viņus uzņēmuši to piecpadsmit pašvaldību iedzīvotāji, kurās viņi iezīmējuši vilciena trasi.

Līdz manīm nonāca Rail Baltica (RB) apspriešanas ieraksti vairākos novados. Ne ierakstos, ne meklējot projektam nopakaļ pieejamos avotos, pienācīgu, profesionālu pamatojumu tam, kāpēc privātajiem, reģionālajiem apsvērumiem šajā gadījumā jāpiekāpjas ES un Latvijas varā akceptētas mega idejas priekšā, es neatradu.

Viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija" telpās notiek preses konference, kurā informē ar jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa "Rail Baltica" sabiedriskās apspriešanas rezultātiem - saņemtajiem priekšlikumiem. Piedalās pilnsabiedrība "RB Latvija", izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš, telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis un "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" eksperte Evija Brante.

Šodien aizvadīta dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sabiedriskā apspriešana Zaķumuižā, kurā gan pašvaldības pārstāvji, gan iedzīvotāji uzdevuši dažādus ar vidi saistītus jautājumus, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Es esmu cilvēks, sieviešu dzimuma pārstāve. Esmu dzemdējusi un kopā ar vīru audzinu četrus bērnus. Esmu latviete. Bet šobrīd es izmisīgi vēlos, kaut es būtu zaļā vārna! Kāpēc gan? Kāpēc? Mums abiem ar vīru ir augstākā izglītība, mēs strādājam Rīgā, tur skolās un augstskolās mācās mūsu bērni. Dzīvojam īrētā dzīvoklī. Tā ir mūsu deklarētā pamatdzīves vieta.

Skaļi un pretrunīgi vērtātais "Rail Baltica" projekts izsaucis humora vilni sociālajos tīkols.

Mārupes pašvaldība atbalsta projekta "Rail Baltica" pamattrases izbūvi Latvijā, taču kategoriski noraida piedāvāto atzara izbūvi uz lidostu "Rīga" caur Mārupes novada teritoriju, alternatīvus variantus vairs neparedzot, februāra beigās aģentūru LETA informēja pašvaldībā. "Projekta attīstītāju piedāvātais atzars vistiešākajā veidā pasliktinās Mārupes novada iedzīvotāju un uzņēmējdarbības vidi, tāpēc ir pamatotas bažas par to, vai tas vispār būtu vērtējams kā tehniski, ekonomiski un sociāli pamatots," norāda Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

Šovakar ap 400 cilvēku bija ieradušies uz dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sabiedrisko apspriešanu Pārdaugavas izpilddirekcijā Rīgā. Klātesošie kategoriski iebilda pret pazemes tuneļa izbūvi zem Āgenskalna, kas paredzēts vienā no līnijas variantiem.

Uz dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sabiedrisko apspriešanu Ulbrokas kultūras namā pulcējušies vairāki desmiti iedzīvotāju.

Pēdējo nedēļu laikā sākusies sabiedriskā apspriešana saistībā par vairākus miljardus eiro vērto Eiropas līmeņa projektu – jaunu dzelzceļa līniju Rail Baltica. Tā dosies cauri arī Latvijas teritorijai. Un, lai Latvija varētu to īstenot, būs nepieciešamas vairāk kā 1,3 miljardi eiro lielas investīcijas - aptuveni miljardu no tām mums tiek solīts finansēt no Eiropas struktūrfondiem.

Ja Rīgā Ziemeļu šķērsojumu būvētu paralēli Daugavai, varētu jautāt, vai varas vīriem ir visi mājās, jo tāda būve būtu bezjēdzīga.

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sabiedriskās apspriešanas sapulcē Baldones novadā iedzīvotāji izrādījuši neredzētu aktivitāti, un vairums ir neapmierināti ar līnijas plānojumu, kas sašķel divus ciemus un ir bīstami tuvu radioaktīvo atkritumu glabātavai.

Rail Baltica dzelzceļa trase sašķels Latvijas teritoriju, kas tagad bez kādiem nožogojumiem jau sadalīta Rīgā un Nerīgā.

Ap 40 cilvēku apmeklējuši sākotnējās sabiedriskās apspriešanas par dzelzceļa trasi "Rail Baltica" sanāksmi Rīgā, ko rīko "RB Latvija", novēroja aģentūra LETA.