Lūgs EK viedokli par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas alternatīvas realizāciju
Salacgrīvas novada dome lūgs Eiropas Komisiju (EK) sniegt viedokli, kādi saskaņojumi būtu veicami ar EK, lai būtu iespējama "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas "C5" alternatīvas realizācija.
Kā aģentūru LETA informēja Salacgrīvas novada domes Informācijas nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese, šāds aicinājums pausts pašvaldības vēstulē Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai.
Vēstulē minēts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa trases novietojuma alternatīvai "C5" "Natura 2000" teritorijas šķērsojuma vietā Vitrupes ielā ir izstrādāts īpašs individuāls risinājums, kas līdz minimumam samazina "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras ietekmi uz vidi šajā konkrētajā vietā.
"Rail Baltica" dzelzceļa trases novietojuma iespējamajiem variantiem, tostarp "C5" alternatīvai, ir veikta pilna ietekmes uz vidi (IVN) procedūra. IVN gaitā iesaistītie sertificētie sugu un biotopu eksperti, ievērojot visas procedūras, tostarp veģetācijas sezonā veicot biotopu apsekošanu dabā un kartēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, nav konstatējuši būtisku negatīvu ietekmi uz "Natura" teritorijas ekoloģiskām funkcijām, integritāti un izveidošanas un aizsardzības mērķiem, kā arī konstatējuši, ka paredzētā darbība šajā konkrētajā vietā nepasliktinās skarto biotopu stāvokli valstī.
Pašvaldība vēstulē uzsvērusi, ka kompententās institūcijas - Dabas aizsardzības pārvalde un Vides pārraudzības valsts birojs - ir uzskatījušas par pieļaujamu "C5" alternatīvas realizēšanu, veicot attiecīgus kompensējošus pasākumus, bet negatīvu viedokli paudušas, atsaucoties uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas aizliedz paredzēto darbību konkrētajā teritorijā.
"Dabas aizsardzības plāns Vitrupes ielejai ir beidzies 2013.gadā, un tas līdz šim brīdim nav atjaunots, kā arī šobrīd nenotiek tā atjaunošana, kas norāda uz Vitrupes ielejas kā "Natura 2000" teritorijas zemo prioritāti un dabas vērtību nenozīmīgumu konkrētajā "Natura 2000" teritorijā dabas liegumā "Vitrupes ieleja", un jau vairāku gadu garumā faktiski nenotiek šī dabas lieguma apsaimniekošana," vēstulē norādījusi pašvaldība.
Salacgrīvas novada dome uzskata, ka jautājuma pozitīva risināšana ir Latvijas iekšējā lieta, taču, lai gūtu pietiekamu pārliecību par normatīvo aktu ievērošanu, jākonsultējas EK. Vēstules nobeigumā minēts, ka Salacgrīvas novada dome aicina konstruktīvi konsultēties EK Vides ģenerālkonsulātā, konsultācijās pieaicinot Salacgrīvas novada domes pārstāvi.
Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.