Salacgrīvas neapmierinātība ar trases novietojumu novadā "neveido sastrēgumstundu šajā projektā", jo diskusija ir par 2% no trases kopgaruma jeb par nelielu posmu Salacgrīvas novadā, turklāt protesti pret trases novietojumu varētu būt saistīti ar pašvaldību vēlēšanu tuvumu, aģentūrai LETA sacīja "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Viņš uzsver, ka lielākās iedzīvotāju vajadzības Salacgrīvā ir apmierinātas - pieeja lauksaimniecības zemēm, kā arī meliorācijas sistēma tiks saglabāta un nodrošināta nākotnes papildu vērtība - stacija. Kā skaidro Balgalis, pašvaldība principiāli patlaban vēlas aizstāvēt daļas iedzīvotāju izvēli - ievirzīt trasi dabas lieguma teritorijā. Šī aktivitāte "noteikti dos bonusus pašvaldības vadībai nākamajās pašvaldību vēlēšanās", situāciju skaidro eksperts.
Kopumā varot teikt, ka nacionālā izpēte ir veikta un pēc Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinuma saņemšanas valdība tagad varot pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptu, lai noteiktu konkrētu trases novietojumu Latvijā.
Eksperts arī uzsver, ka pēc veiktās nacionālās izpētes Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kura ir gatava noteikt konkrētu trases novietojumu. Ja tas notiks augustā, Latvija kļūšot par vadošo Baltijas projektā. "Ir panākts progress, kas ļauj Latvijai šo vietu ieņemt," uzskata Balgalis.
"RB Latvija" jaunākā informācija liecina, ka no 1000 skarto fizisko personu īpašumiem "Rail Baltica" realizācijas laikā skaits samazināts uz ap 800. Vidējā atsavināmā platība uz fiziskajām personām būs viens hektārs. To izdevies sasniegt, runājot, sadarbojoties ar īpašniekiem un rodot konkrētus risinājumus, lai pasargātu īpašumus no šķērsošanas.
Trases kopgarums Latvijā būs 263 kilometri, un robežpunkti nacionālās izpētes gaitā ir saskaņoti Baltijas valstīs. Būvniecībā plānoti jaunbūvējami 130 kilometru piebraucamo ceļu un 270 trokšņu sienas. Kopumā izveidoti 133 autoceļu šķērsojumi pār dzelzceļu. 50 no tiem ir valsts nozīmes ceļu šķērsojumi, pārējie - mežu un māju ceļi, kas nozīmē, ka ik pēc diviem kilometriem var tikt pāri dzelzceļam ar auto un lauksaimniecības tehniku.
Kopumā būs jābūvē 35 tilti pāri upēm. Kā uzsver uzņēmumā, tie ir nākotnes tilti, kas būs ar samazinātu ietekmi uz upes gultni, jo tiem būs mazāk balstu un tiks arī nodrošināta dzīvnieku migrācija zem tiltiem.
Kā ziņots, Salacgrīvas novada dome šodien varētu nākt klajā ar savu lēmumu par tālāko rīcību saistībā ar "Rail Baltica" trases izbūvi novadā.
Iepriekš dome no komentāriem šajā jautājumā atturējās, apgalvojot, ka par saviem turpmākajiem soļiem informēs ne ātrāk kā šodien. Līdz šodienai pašvaldība vēl solīja konsultēties ar ekspertiem.
Jau vēstīts, ka Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pagājušajā nedēļā pēc diskusijas par "Rail Baltica" trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa un kompromiss tā arī netika atrasts.
SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso "Natura 2000" teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti "Rail Baltica" trases izpētei atvēlētie četri miljoni eiro. SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands skaidroja, ka SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt "Rail Baltica" projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.
Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt "Natura 2000" šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu. VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzsvēra, ka C5 variants nav atbalstāms, jo tad ir jāveic papildu pasākumi pārvērtēšanai, kas prasītu pusotru gadu, turklāt nav pārliecības, ka Eiropas Komisija (EK) to apstiprinās. Negatīvs piemērs nesen bijis arī Polijā, būvējot "VIA Baltica".
Arī Vides pārraudzības valsts biroja pārstāvji norādīja, ka C5 ir strupceļš, jo EK to neakceptēs. Ja grib alternatīvu, tad ir jāveic jauns vides novērtējums. Tas prasīs gan laiku, gan naudu.
Tāpat arī SSIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" Projekta ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris skaidroja, ka Latvija ir uzņēmusies saistības, vienojoties ar EK par projekta realizēšanas termiņiem, un pirmā posma finansējuma apjoms ap 300 miljoniem eiro jau ir piešķirts. Jau no 2018.gada ir jāsāk trases projektēšana un zemes atsavināšana. Ja tiks meklētas alternatīvas abiem piedāvātajiem variantiem, tiks izjaukts laika grafiks.
Salacgrīvas novada domes pārstāvji savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk. Domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (RA) gan minēja, ka B2-2 variantā tiek bojāta novada ainava, turklāt tiek bremzēta novada saimnieciskā attīstība, jo to, ko var veikt uz lauksaimniecībai atvēlētas zemes, nevar veikt mežu teritorijās.
"RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis secināja, ka abi trases varianti gandrīz vienādi skar lauksaimnieciskās zemes un meža teritorijas. Plānojot trasi, viss esot darīts, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes efektīvu lietošanu arī turpmāk, domājot gan par meliorāciju, gan piekļuvi zemei.
Uzņēmumā "RB Latvija" skaidro, ka variantā, kas Salacgrīvā paredz apiet "Natura 2000" teritoriju, tiks skarti 112 fizisko un juridisko personu īpašumi, savukārt C5 variantā, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas, - 87 fizisko un juridisko personu īpašumi.