Par Baltijas valstu vienotības zīmi pieteiktais Rail Baltica dzelzceļa projekts īstenībā kļuvis par kārtējo iemeslu šo valstu ķildām, kuru pieklusināšanai visu triju balstu pārstāvji bija aizsaukti uz Briseli.
Rail Baltica ir sabiedrībai zināmais zīmols projekta izpildes dēļ radītiem uzņēmumiem, kuru virsotnē atrodas 2014. gada 13. novembrī Latvijas Uzņēmumu reģistrā ierakstītā, bet visām trijām Baltija valstīm piederošā a/s RB Rail. Tātad drīz jau būs divi gadi pagājuši kopš uzņēmuma dibināšanas, bet kas izdarīts? Izdarīts ir maz ne tikai pēc žurnālistu sakāpinātajām prasībām. Pat vismiegainākie Briseles birokrāti pamanījuši, ka projekts netiek pildīts pienācīgi. Tāpēc publiski parādījās Eiropas Komisijas (EK) Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora projektu koordinatores Katrīnas Trautmanes un Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāja Mihaela Krāmera brīdinājumi, ka EK var atņemt finansējumu Rail Baltica, ja triju Baltijas valstu pārstāvji tūlīt pat neapliecinās kopīgu apņemšanos izpildīt šo projektu. Drošības pēc šie pārstāvji tika aizsaukti uz Briseli un apsolījās, ka gara rinda ar triju Baltijas valstu ministrijām un Rail Baltica projekta izpildei dibinātiem uzņēmumiem līdz 30. septembrim parakstīšot līgumu par projekta finansēšanas un izpildes modeli. Varbūt tā notiks, bet varbūt nenotiks, par spīti tam, kas tika deklarēts pagājušajā nedēļā Briselē. «Lai līgumu sagatavotu, septembra laikā visām iesaistītajām pusēm ir vēl jāpanāk vienošanās par detalizētiem juridiska rakstura jautājumiem,» Neatkarīgajai atbildēja RB Rail preses pārstāve Ilze Rassa.
Aiz juridisko terminu mudžekļa slēpjas Lietuvas vēlme saņemt no EK naudu jaunas dzelzceļa līnijas izbūvei no Lietuvas robežas ar Poliju līdz Kauņai ar pagarinājumu līdz Viļņai, bet nebūt ne līdz savai robežai ar Latviju. Tomēr Lietuvai nav lielas jēgas mēģināt savākt naudu tai vajadzīgā 1435 mm platuma dzelzceļa posma izbūvei līdz robežai ar Poliju jebkā, bet tikai bez EK palīdzības, ja tā var izvairīties no šīs trases vilkšanas uz Rīgu un Tallinu. Pat ja to varētu izdarīt, lietuviešu ceļa gabalam nebūtu nekādas jēgas bez trases turpinājuma Polijā. Formāli var teikt, ka 1435 mm platuma dzelzceļa savienojums starp Poliju un Lietuvu jau tagad eksistē, bet, vismaz pēc nostāstiem, tas līdzinoties dzelzceļam Rīga - Ērgļi gados pirms šīs līnijas demontāžas. Tērēt savu naudu praktiski jauna dzelzceļa būvei uz Lietuvu Polija nevēlas, bet EK sola naudu Polijai tikai tad, ja tiks būvēts viss ceļa garums līdz Tallinai.
Vismaz vārdos triju Baltijas valstu pilnvarotās personas ir padevušās audzinošām runām, kuru publiskā versija M. Krāmera izpildījumā ir šāda: «Pārliecinājos, ka Polija šajā projektā ir ieinteresēta un nebremzēs to, bet saredzu citu problēmu. Igaunija nedara neko, jo gaida, ko darīs Latvija. Latvija saka, ka gaida Lietuvas lēmumu. Lietuva vilcinās, teikdama, ka nav skaidrības par Polijas dalību. Tā turpināties nedrīkst. Igaunija un Latvija parādījušas savu apņēmību. Man ir pilnīgi skaidrs, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijai jābūt un jāsavieno visas valstis.