Šī nedēļa “Rail Baltica” projektam bija kā pāri ejošs virpuļviesulis. Tagad ir skaidri zināms, ka visās trīs Baltijas valstīs projekts tikai pirmā kārta vien izmaksās vairāk nekā 15 miljardus eiro (viss projekts - vairāk nekā 23 miljardi), un nevienai no valstīm šādas naudas nav. Latvijai kopējā summa aplēsta uz 9,6 miljardiem eiro, bet pirmā posma kopējās izmaksas varētu būt ap sešiem miljardiem.
Vēl daudz nezināmo ir, kas tālāk notiks ar vērienīgo ātrvilciena trases Rail Baltica būvniecību. Beidzot arī projekta ieviesēji oficiāli nosaukuši pirmā posma izmaksas. Tas ir četras reizes dārgāk par plānoto. Kaut valdība otrdien vienojās, ka Rail Baltica dzelzceļa līnijai jāiet cauri galvaspilsētai, jautājumi par to, kur ņemt naudu kaut vai iesāktajiem darbiem - Centrālās stacijas pabeigšanai un stacijai lidostā ‘Rīga”, atlikti par vairākiem mēnešiem, ziņo "Nekā personīga"
Ģenerālprokuratūrā jau 3.jūnijā sākta pārbaude par to, ka par projekta "Rail Baltic" ieviešanu atbildīgās amatpersonas nesaskaņoti uzņēmušās saistības pret valsts budžetu, noslēdzot līgumus par būvdarbiem Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūvei un "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā īstenošanai.
“Rail Baltica” projektā iecerētais vilciens no Rīgas līdz Tallinai ar zemu “oglekļa pēdu” mūs aizvizinās 104 minūtēs par 34 eiro; līdz 2046. gadam “Rail Baltica” apkalpos 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu – apgalvots Satiksmes ministrijas atbildēs uz “Neatkarīgās” jautājumiem par “Rail Baltica” ekonomisko pamatotību.
“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Saeima šodien pēc opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.
Bijušais premjers, tagad Saeimas deputāts Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") viņa vadītās valdības laikā neesot bijis informēts par to, ka dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektā nepieciešams nacionālo valstu finansējums.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir pārsteigta par iepriekšējo valdību neinformētību par "Rail Baltica" projekta attīstību, bet tā īstenošanā un pārvaldībā saskata arī AS "RB Rail" un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) atbildību.
Publiskā un privātā partnerība (PPP) varētu būt visreālākais dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" finansēšanas avots, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Atšķirībā no valdības, bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) zināja par izmaiņām "Rail Baltica" tālākos īstenošanas posmos, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" apliecināja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā – latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”.
Iepriekšējos gados un jo īpaši pēdējo 18 mēnešu laikā ir veikti būtiski uzlabojumi dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pārmaiņu vadībā, risinot konstatētos projekta izaicinājumus dažādās jomās, tostarp tos, kas tika uzsvērti Valsts kontroles (VK) ziņojumā, informē "Rail Baltica" centrālā koordinatora "RB Rail" pārstāvji.
Dzelzceļa "Rail Baltica" Latvijas posma pamattrases būvniecības izmaksas varētu sasniegt 8,7 miljardus eiro, kas ir par 4,55 miljardiem eiro vairāk nekā tika prognozēts 2022.gadā, norādīts Valsts kontroles (VK) ziņojumā par "Rail Baltica" Latvijas posma tvēruma izmaiņu pieņemšanas gaitu.
"Rail Baltica" īstenošanā ir grūti saprast, kāpēc jaunais projekts ir vāji integrēts ar esošo dzelzceļa infrastruktūru, žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kurā trešdien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektā ne vien ir jāmeklē atbildīgie par līdzšinējām neveiksmēm, bet arī jākoncentrējas uz lēmumiem, lai projektu sekmīgāk virzītu uz priekšu, šādu pozīciju trešdien preses konferencē pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
"Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu, atkarībā no projekta tvēruma secinājušas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes savā kopīgajā ziņojumā. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
"Rail Baltica" tvērums Latvijā ir mainījies bez vienotas pieejas tā apstiprināšanā un lēmumi ir grūti izsekojami. Tas konstatēts Valsts kontroles situācijas izpētē, kurā vērtēts izmaiņu pieņemšanas process par Latvijas reģionālajām stacijām, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezglu un pamattrasi.
"Rail Baltica" projekta pārvaldība ir ļoti neskaidra un nav saprotams, kas ir projekta saimnieks, šādu viedokli šorīt intervijā TV3 pauda premjere Evika Siliņa (JV).
Valdība otrdien pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Saeimā parlamentārajā izmeklēšanā ir jāvērtē iespējamie valstij nodarītie finanšu zaudējumi "Rail Baltica" projekta īstenošanā, aģentūru LETA par savu redzējumu informēja "Apvienotā saraksta" (AS) politiķi.