Aplēsts, cik lielu ES finansējumu Latvija nokavētas "Rail Baltica" projektēšanas dēļ varētu zaudēt
Latvija nokavētu dzelzceļa "Rail Baltica" projektēšanas darbu dēļ provizoriski zaudēs 17,2 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) finansējuma, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" apkopotā informācija.
Raidījuma veidotāji atzīmē, ka pēdējos gados "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektu izstrādes termiņi pagarināti vairākkārt - vairākos līgumos par ES finansējumu programmā "Connecting Europe facility" (CEF) pēdējais termiņš bija 2024.gada 31.decembris.
Satiksmes ministrijā (SM) raidījumam apstiprināts, ka projektēšana lielākajā daļā "Rail Baltica" pamattrases, kuras pasūtītājs ir Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail", aizvien nav pabeigta, tāpēc Latvija ir zaudējusi projektēšanai pieejamo, bet neizmantoto CEF finansējumu.
Zaudēto naudu vairs nevar izmantot projektēšanas darbiem, kas veikti kopš šā gada sākuma, un to nevar izmantot arī citām projekta aktivitātēm, secinājuši raidījuma veidotāji.
SM raidījumam minēts, ka precīzi dati par zaudēto CEF finansējumu projektēšanai būs pieejami aprīlī, tomēr, pēc provizoriskiem aprēķiniem, kopējā CEF līgumos paredzētā summa, kura pēc 2024.gada 31.decembra vairs nav izmantojama, pārsniedz 17,2 miljonus eiro. Tostarp lielākā daļa jeb gandrīz 10,4 miljoni eiro ir CEF1 līgumā paredzētais finansējums.
Kopumā piecos CEF līgumos "Rail Baltica" projektēšanai paredzētā summa pārsniedza 101 miljonu eiro, bet lielākā summa projektēšanai bija paredzēta 2014.gada 31.jūlijā noslēgtajā CEF1 līgumā, kas bija vairāk nekā 72 miljoni eiro. No CEF1 paredzētās summas projektēšanas darbi izpildīti Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un Rīgas lidostas stacijā. Tikmēr par pamattrases projektēšanu dažādos Latvijas posmos atbild "RB Rail". Visvairāk jeb gandrīz astoņi miljoni eiro no CEF1 finansējuma ir zaudēti pamattrases posmā Upeslejas-Rīga-Misa.
Kopumā "RB Rail" līdz pērnā gada 31.decembrim CEF finansējumu bija apguvis 72% apmērā, kamēr "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) - 94% apmērā. Tās ir CEF līgumos paredzētā finansējuma apguves, nevis jau izpildīto darbu apmēra rādītājs, norāda raidījuma pārstāvji.
Tikmēr "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā secināts, ka projektēšanas termiņš "Rail Baltica" Latvijā tika prognozēts divi gadi, un pašlaik redzams, ka tas noteikts kļūdaini, jo ar spēkā esošajiem Latvijas būvnormatīvu un zemju atsavināšanas normatīviem nav iespējams sasniegt plānoto rezultātu šāda mēroga projektam.
Jau ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.