Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē otrdien Briselē apstiprināti grozījumi Latvijas Atveseļošanas fonda (AF) plānā, paredzot 114 miljonus eiro "Rail Baltica" projektam, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Līdzekļi tiks novirzīti Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.
Grozījumi paredz finansējuma pārdali attiecībā uz Satiksmes ministrijas investīcijām. Nauda stacijā uzsākto būvdarbu turpināšanai pārdalīta, atsakoties no Rīgas ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas projekta īstenošanas par 40 miljoniem eiro un no bezemisiju vilcienu uzlādes infrastruktūras izveides par 74 miljoniem eiro.
Pirms būvdarbu turpināšanas jaunās Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums par konkrētiem projekta ieviešanas nosacījumiem.
Grozījumi paredz arī pilnvērtīgi izmantot to AF finansējuma daļu, ko objektīvi nav iespējams īstenot atbilstoši sākotnējam plānam. Piemēram, veicot pārdales, tiks īstenota jauna investīcija tehnisko palīglīdzekļu pieejamībai personām ar invaliditāti par 7,2 miljoni eiro un zemas īres maksas mājokļu būvniecība 29 miljonu eiro apmērā.
Tāpat objektīvu apstākļu dēļ ir precizētas vai mainītas AF plāna rādītāju definīcijas, apraksti, tai skaitā pamatojošie dokumenti.
Saskaņā ar AF regulējumu jebkuras izmaiņas dalībvalstu Atveseļošanas plānos ir jāapstiprina Eiropas Komisijai (EK) un ES Padomei.
Latvijas AF plāns paredz veikt reformas un investīcijas tādās jomās kā klimats un enerģētika, tai skaitā transporta infrastruktūra, digitālā transformācija, nevienlīdzības mazināšana, inovāciju un zinātnes attīstība, veselības joma un likuma varas attīstība. Lai ES dalībvalstis varētu saņemt AF naudu budžetā, vispirms tām jāīsteno reformas un projekti, sasniedzot noteiktus rādītājus saskaņā ar to izstrādātajiem AF plāniem.
Latvijai līdz 2026.gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 229 rādītājus, kas ir sadalīti vairākos maksājumos. Šobrīd notiek darbi, lai līdz šī gada beigām EK varētu iesniegt ceturto maksājuma pieprasījumu par 302,1 miljonu eiro. Kopā maksājumos no EK līdz šim saņemts 801 miljons eiro no Latvijai pieejamā 1,97 miljardu eiro AF piešķīruma.
Ja līdz šim bijis intensīvāks ieviešanas nosacījumu, projektu atlašu un reformu ieviešanas posms, tad līdz termiņa beigām galvenais fokuss būs uz lielo infrastruktūras objektu pabeigšanu, enerģētikas sektora transformāciju un reģionu attīstību, kā arī ievērojami ieguldījumi un darbi paredzēti produktivitātes un konkurētspējas veicināšanai caur zinātni un digitalizāciju, skaidro FM.