privatizācija

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" minēto, ka viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļas, kas ir ne mazāk kā 10%, atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029.gadam, aģentūru LETA informēja LBAS.

Partija "Progresīvie" pozitīvi vērtē Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu biržā pārdot valsts kapitālsabiedrību daļas, aģentūrai LETA pauda politiskā spēka deputāte Antoņina Ņenaševa.

Nacionālā apvienība (NA) stingri iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu paredzēt iespēju pārdot biržā stratēģiski svarīgu valsts kapitālsabiedrību akcijas. Līdz šim tādus valsts uzņēmumus kā “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” no iztirgošanas ir sargājis likums, taču ministrija vēlas to mainīt, liecina valdībā iesniegtais FM informatīvais ziņojums.

Iecere novirzīt privatizācijai vismaz 10 % AS “Latvijas Valsts meži” kapitālsabiedrības daļu raisījusi nopietnas bažas meža nozarē: Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) uzsver, ka ieņēmumi no 10 % akciju pārdošanas valsts budžetu nesalāpīs, toties radīs ievērojamu risku zaudēt kontroli pār uzņēmuma stratēģisko virzību un nozares attīstību kopumā. Kā rāda citu valstu prakse, šādi soļi bieži vien kļūst par auglīgu augsni turpmākai privatizācijai, apdraudot gan mežu resursu pieejamību, gan industrijas konkurētspēju ilgtermiņā.

"Latvenergo", "Latvijas valsts mežus", "Latvijas pastu", "Starptautisko lidostu "Rīga"" un vēl dažus citus valsts uzņēmumus gadu desmitiem no privatizācijas sargāja likums. Finanšu ministrija uzskata, ka šis regulējums jāmaina, daļu uzņēmuma akciju kotējot biržā, izriet no saskaņošanai valdībā iesniegta dokumenta.

Nebeidzamajā stāstā par Krišjāņa Kariņa valdības iespējamo paplašināšanu vai nomaiņu ar Arvila Ašeradena valdību ir iezīmējusies kāda raksturīga noteicošā tendence. Nu jau pāris mēnešu garumā premjers dažādos formātos kā vista nebeidz kladzināt, ka koalīciju nepieciešams paplašināt, lai risinātu piecas ļoti svarīgas problēmas, bez kurām “mēs nevaram virzīties uz priekšu”.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un 15.novembra sēdē Ministru kabinets izskatīja Informatīvo ziņojumu "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā", kurā sniegts esošās situācijas apraksts un priekšlikumi privatizācijas procesa pabeigšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesen izbeidzis kriminālprocesu, kas balstījies uz tā dēvētajām Taureņu pirts sarunām, ziņo LTV raidījums “De facto”. Šajā lietā uzņēmēja Māra Martinsona sarunu biedri bija “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un nu jau bijušais valdes loceklis Māris Kuņickis. 2015. gadā viņi apsprieda gan plānotās izmaiņas “Latvenergo” valdes sastāvā, gan koncerna iepirkumus.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) paspārnē strādājošais Pārresoru koordinācijas centrs ir sarakstījis koncepciju „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju”. Tātad valdošās politiskās elites aprindās nav zudis saldkairais sapnis par valsts uzņēmumu privatizāciju.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) piedāvājies pārņemt savā pārvaldīšanā deviņus un pie tam pašus lielākos valsts uzņēmumus. Pirmajā brīdī tas šķiet tikpat bezjēdzīgi kā Nacionālie attīstības plāni (NAP), kuru sacerēšanai PKC izveidots, taču pēc ministriju un lieluzņēmumu reakcijas jāsāk domāt, vai šoreiz PKC nepilda nopietnāku pasūtījumu nekā uzņēmējdarbības un jebkā cita attīstīšanai veltītu frāžu pārrakstīšana katrā nākamajā NAP.

Kā Neatkarīgā rakstīja 19. jūnijā (Ilze Šteinfelde “Briest privatizācijas afēra par 6,4 miljardiem eiro”), ļoti diskutablajai Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajai koncepcijai “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju” ir dota paātrināta politiska virzība, jo šis dokuments jau ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Ilgstoša lēmuma nepieņemšana par privatizācijas pabeigšanu ir radījusi papildu izdevumus valsts budžetam, revīzijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) 2018.gada pārskata sagatavošanas pareizību uzsver Valsts kontrole.

Neskatoties uz to, ka privatizācijas sertifikātiem nav derīguma termiņa un tos var glabāt kaut vai visu mūžu, Privatizācijas aģentūra (PA) ir sākusi iekasēt kontu apkalpošanas maksu. Lielā daļā gadījumu tā ir pat lielāka nekā kontā atlikušo sertifikātu vērtība.

Saeima šodien galīgajā lasījumā vērtēs grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka stingrākas valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādei.

Saņemot Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (RDzMPK) paziņojumu par zemes gabala domājamo daļu izpirkšanu vai piespiedu nomu, kāda rīdziniece, kooperatīvā dzīvokļa īpašniece, nonāca dilemmas priekšā – vai nu paziņojumā prasīto 600 eiro vietā samaksāt apmēram tūkstoti, vai arī maksājamā summa būs mazāka, toties to iekasēs katru gadu.

Redakcijā vērsās kāda lasītāja, kura pauda sašutumu par to, ka Latvijas likumdevēji visus Latvijas iedzīvotājus sadalīja divās grupās. Ir skaitliski neliela, privileģēta grupa, kuras labā tiek pakārtoti likumi, un tad ir beztiesīgā grupa – iedzīvotāju lielākā daļa, kur tiek regulāri apkrāpti ar likumdevēju izstrādātām netaisnīgām shēmām. Šāda politika izpaužas attieksmē, ka tiesiskā paļāvība tiek atzīta tikai kā nekustamo īpašumu, spekulantu un visdažādāko afēristu privilēģija. Īpaši ciniski vienkāršo ļaužu pazemošana un viņu tiesību ignorēšana izpaužas piespiedu nomas gadījumā.

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētāja amatā virza līdzšinējo aģentūras valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ansi Spridzānu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pilnībā norobežojas no PA valdes priekšsēdētājs Ivetas Zalpēteres publiski paustajiem izteikumiem par viņas atlūguma iemesliem, informē Daiga Grūbe, ekonomikas ministra preses sekretāre.

Potenciālo zemes izpircēju ieinteresētība izpirkt lietošanā esošo zemi ir ļoti zema – tā ir konstatējis Valsts zemes dienests (VZD), apkopojot informāciju par jūnijā un jūlijā VZD reģionālajās nodaļās iesniegtajiem lauku zemes izpircēju pieprasījumiem.

Valsts zemes dienests (VZD) informē, ka līdz šī gada 31. augustam lauku apvidus zemes lietotājiem ir dota atkārtota iespēja iesniegt iesniegumu lēmumu saņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu kādā no VZD reģionālās nodaļas klientu apkalpošanas centriem.