privatizācija

Jūnijā Privatizācijas aģentūra (PA) par 78,1 tūkstoti latu izsolīs deviņus neapbūvētus valsts zemesgabalus, informēja PA sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Liepa.

Līdz šā gada 1.decembrim Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja SIA "Lattelecom" un mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) valsts daļu pārdošana varētu tikt pabeigta 2012.gadā, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Līdz šā gada 1.novembrim Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ir apstiprinājis pēdējos gados lielāko privatizācijas plānu, kurā plānots 900 valsts kontrolētus uzņēmumus vai to daļas.

Šajās nedēļās bez liekas uzmanības noslēgumam pietuvojies vairākus gadus ilgušais Rīgas pašvaldībai piederošās "Hotel de Rome" ēkas privatizācijas process, šovakar vēsta LTV raidījums ''de facto".

Līdz šā gada 1.oktobrim Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Privatizējot valsts uzņēmums vai uzņēmumu valstij piederošās daļas, nav lielas jēgas nogaidīt "labākus laikus" un vilcināt procesus, par kuru lietderību jau ir principā nolemts, izskanēja biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotā ekspertu diskusijā par valsts uzņēmumu pārvaldību.

Ministru kabinets nav iecerējis nodot privatizācijai AS "Latvenergo", VAS "Latvijas valsts meži" un VAS "Latvijas Dzelzceļš".

Regulatora galvenā rūpe tagad – noteikt drošības naudas tarifus jaunajai aizturēšanas sezonai. Jo, raugi, jezga ap Latvenergo arvien vairāk vedina domāt, ka tās galvenie varoņi tiešām nav ne enerģētiķi, ne operatīvie darbinieki, bet politikas "enerģētiķi" (variācijas – politikas "mežsargi", politikas "dzelzceļnieki"...). Iespējams, rit vien to atļautības robežu meklēšana, kurās otro valsts uzņēmumu prihvatizācijas vilni varētu īstenot iespējami komfortabli un tikt no tā laukā vismaz tikpat nesodīti kā no pirmā. Stāsts nav ne par Latvenergo, ne par tā spici, bet par vēlmi izrīkoties ar Latvenergo. Jau ir jautri, bet var būt vēl jautrāk.

Krievija ir paziņojusi, ka pārdos akcijas 11 valstij piederošos uzņēmumos un cer, ka šādā veidā iekasēt vienu triljonu rubļu (18 miljardus latu).

Premjera nodibinātajai un Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vadītajai darba grupai bija dots uzdevums radīt likumisku pamatu otrajam valsts uzņēmumu privatizācijas vilnim; darba grupa nesteidzas, jo Vienotības politiķi baidās no vēlētāju negatīvās reakcijas, – jāsecina, izpētot valdības dokumentus un aptaujājot amatpersonas.

Lai gan Vienotības pārstāvji valdībā turpina apgalvot, ka Latvijas lielo uzņēmumu privatizācija starptautiskajiem aizdevējiem neesot apsolīta, izrādās, ka Ekonomikas ministrijas paspārnē jau darbojas darba grupa, kura vērtē uzņēmumu privatizācijas iespējas.

Ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) 1.aprīļa rīkojumu ir izveidota speciāla darba grupa Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces vadībā, kurai jāvērtē iespējamā valsts uzņēmumu privatizācija, aģentūrai LETA apstiprināja Finanšu ministrijā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis kategoriski noraida jebkādas plašsaziņas līdzekļos izskanējušās spekulācijas par iespējamu Valsts akciju sabiedrības „Latvenergo”, Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” u.c. valsts uzņēmumu, kuru privatizēšanas aizliegums noteikts ar likumu, privatizāciju vai to gatavošanu tai, informē Līga Krapāne, Ministru Prezidenta preses sekretāre.

Tieslietu ministrija, iespējams, jau šogad varētu pārdot valstij piederošo ''Latvijas valsts mērnieku'' (LVM), šovakar ziņo LTV raidījums ''de facto". To raidījumam apstiprināja arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

Uzņēmējs, kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru kompānijas "Baltkom" dibinātājs un vadītājs Pēteris Šmidre uzskata, ka būtu jāprivatizē visi iespējamie valsts uzņēmumi, ne tikai "Lattelecom" un "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), pēdējos nepārdodot zviedru telekomunikāciju koncernam "TeliaSonera".

Privatizācijas sertifikātu vidējā cena septembrī bija 18,70 lati, kas bija par 3,20 latiem vairāk nekā augustā, kad to vidējā cena bija 15,50 lati, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

Līdz 2009.gada 1.oktobrim privatizācijā izmantoti 6,78 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu, kas ir 84,7% no piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

Pirms gada izveidots fonds, aiz kura, pēc nozares profesionālu domām, varētu stāvēt lielākais zāļu lieltirgotājs "Recipe Plus" kāro privatizēt Latvijas mazās slimnīcas, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".