Premjera nodibinātajai un Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vadītajai darba grupai bija dots uzdevums radīt likumisku pamatu otrajam valsts uzņēmumu privatizācijas vilnim; darba grupa nesteidzas, jo Vienotības politiķi baidās no vēlētāju negatīvās reakcijas, – jāsecina, izpētot valdības dokumentus un aptaujājot amatpersonas.
Neoficiāli aptaujājot kompetentus avotus, Neatkarīgā noskaidroja, ka Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa, kurai jānodarbojas ar starptautiskajiem aizdevējiem apsolīto valsts uzņēmumu izvērtēšanu, ir šā gada 1. aprīlī ar premjera Valda Dombrovska rīkojumu nodibinātā darba grupa 11 valsts amatpersonu sastāvā.
Premjera rīkojuma nosaukums (Par starpinstitūciju darba grupu publisko personu komercdarbības koncepcijas izstrādei) tikai zinātājam atklās, ka šīs darba grupas uzdevums faktiski ir sagatavot likumdošanas bāzi otrajam lielās privatizācijas vilnim, kas ieplānots pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Skaidrāk par to runā tikai premjera rīkojuma 2.3. punkts: "Līdz 2010. gada 5. novembrim izvērtēt nepieciešamību saglabāt valsts dalību kapitālsabiedrībās, kā arī nepieciešamību valsts kapitālsabiedrībām darboties kā komersantiem."
Sorosa ēna
Darba grupu vada EM valsts sekretārs Juris Pūce. No 11 locekļiem astoņi ierēdņi nāk no partiju apvienības Vienotība pārziņā esošajām ministrijām un valsts institūcijām – no EM, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, premjera biroja un Valsts kancelejas. Darba grupā iekļauti arī Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas (SM), kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierēdņi departamentu direktoru līmenī.
Īpašu uzmanību piesaista ilggadējā Sorosa fonda – Latvija (SFL) valdes locekļa Edvarda Kušnera iekļaušana šajā darba grupā. Premjera rīkojumā viņa amats norādīts – "Ministru prezidenta ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos".
Stiepj gumiju
No premjera rīkojuma izriet, ka darba grupai ir jāizstrādā pamatprincipi grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā un likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, nosakot, pēc kādiem principiem publiskās personas nodarbojas ar komercdarbību vai arī atturas ar to nodarboties (lasi – tiek privatizētas).
Kliedzošs ir fakts, ka abu šo likumu pārejas noteikumi pieprasa, ka iepriekšminētajiem principiem bija jābūt izstrādātiem jau līdz šā gada 1. jūlijam! Ja minēto likumu pārejas noteikumu prasības būtu izpildītas, sabiedrība jau šobrīd zinātu, kurus valsts uzņēmumus pārveidos par valsts aģentūrām, bet kurus privatizēs. Ja likumi būtu pildīti, sabiedrībai jau šobrīd būtu skaidrs, vai tiks privatizēti, piemēram, Latvenergo, Latvijas valsts meži u. c.
Ekonomikas ministrijas kūrētās darba grupas bezdarbība dod papildu argumentus secinājumam, ka apvienības Vienotība politiķi, kuri ir atbildīgi par solījumu pildīšanu starptautiskajiem aizdevējiem (V. Dombrovskis, E. Repše, A. Kampars), nevēlas pirms Saeimas vēlēšanām atklāt, kas patiesībā ārvalstniekiem ir apsolīts attiecībā uz lielo valsts uzņēmumu privatizēšanu.
Pretrunīgi skaidrojumi
Aptaujātie darba grupas locekļi atminas tika vienu darba grupas sēdi. Premjera padomniece gan apgalvoja, ka tādas esot bijušas "divas vai trīs". Neviens no aptaujātajiem nezināja nosaukt nākamās darba grupas sēdes datumu.
Finanšu ministrijas (FM) Tiesību aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis teica, ka līdz šim notikusi vien ministriju viedokļu aptaujāšana. Pēc viņa teiktā, FM viedoklis ir, ka minētie principi ir jāizstrādā, "jo šis darbiņš jau bija jāizdara līdz 1. jūlijam. Mūsu uzdevums ir izvērtēt, kāda ir valsts pieeja komercdarbībai kā tādai. Kopš Valsts pārvaldes iekārtas likuma pieņemšanas valsts ir dažādi interpretējusi pamatus, kā var veidot komercsabiedrības. Jautājums ir par to, vai valsts paliek komercdarbībā, un, ja paliek, tad jādefinē, kādos sektoros. Ņemot vērā to, ka atkārtoti neesam sanākuši kopā, man grūti spriest, kurā virzienā savu piedāvājumu gatavo Ekonomikas ministrija".
Premjera padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane skaidroja, ka visi darba grupas locekļi ir iesnieguši savus priekšlikumus, kā varētu turpināt darbu pie komercdarbības principu izstrādes. EM uzdevums esot apkopot iesniegto materiālu, lai turpinātu darba grupas sesijas. Vaicāta, kādi uzņēmumi šobrīd būtu privatizējami, S. Bukane teica: "Darba grupā nebija runa par uzņēmumu privatizāciju. Bija runa par to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir definēti principi, pēc kādiem publiskās personas var iesaistīties komercdarbībā. Mums ir jāpārskata, cik šie principi ir aktuāli šodienas izpratnei, un jādefinē, uz kādiem principiem turpmāk publiskās personas iesaistās komercdarbībā."
Savukārt satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe pastāstīja, ka sākotnēji tiešām darba grupā iekļauta arī SM pārstāve. Tomēr 6. maijā pēkšņi mainīts darba grupai dotais uzdevums. Tikai tad arī parādījies uzdevums "izvērtēt nepieciešamību saglabāt valsts dalību kapitālsabiedrībās". Kopš tā laika SM pārstāve uz šo darba grupu vairs neesot aicināta.