Politika

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bezskaidrā naudā un pensiju fondā uzkrājis līdzekļus aptuveni 289 900 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publicētā valsts amatpersonas deklarācija par 2019.gadu.

Stratēģija iziešanai no Covid-19 krīzes būs vērsta divos virzienos, proti, uz vīrusa ierobežošanu un ekonomikas atlabšanu, paredzot rīcības scenārijus dažādu nozaru darbības situācijām atbilstoši veselības drošības principiem, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien sacījis Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Kroņvīrusa rosinātās prioritāšu maiņas dēļ socioloģisko pētījumu kompānija SKDS partiju reitingus pašlaik nemēra. Arī sabiedrības interese par tiem vai vēlēšanām ir ievērojami mazinājusies, taču politikas teorētiķi uzskata, ka krīzes situācijās lielākās zaudētājas ir populistiskās partijas, bet praktiķi norāda – pēc ārkārtas situācijas atcelšanas nopietni pārbaudījumi būs jāiztur pie varas esošajām partijām.

Valdošajā koalīcijā saasinās saspīlējums starp partiju "KPV LV" un Jauno konservatīvo partiju (JKP), kā rezultātā sarūk Skultes gāzes termināļa īstenošanas izredzes, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes būtu jādomā par atbildīgo dienestu atslogošanu un indivīdu atbildības veicināšanu, ceturtdien valdības ārkārtas sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Gājējiem sestdien atvērto Ģertrūdes ielu kā platformu politiskai aģitācijai izmanto politiskie spēki, novēroja aģentūra LETA.

Visai augstos toņos novadītajā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kongresā, kurā tika sarunātas daudzas trakas lietas, kongresa delegāte Juta Strīķe savā runā publiski apvainoja Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) Krievijas interešu realizēšanā Latvijā; ZZS atbildi parādā nepalika, norādot, ka tieši J. Strīķe un viņas pārstāvētā partija ir nopietns drauds Latvijas valsts drošībai, par ko Saeimas deputāti jau brīdinājuši drošības iestādes.

Pirmā partija, kas nevarēja nociesties un sāka ārkārtas priekšvēlēšanu reklāmas kampaņu, vēl pirms Rīgas dome bija oficiāli atlaista, ir Attīstībai/Par (AP), kas ar plakātiem ielās un stāstiņiem televīzijā un internetā virza par mēra kandidātu Mārtiņu Staķi.

Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro pieņemot sava valsts sekretāra Ērika Eglīša atlūgumu, abu amatpersonu konflikts, kuru R. Nemiro atlaišanai izmantoja Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, valdības stabilitātes kontekstā zaudējis aktualitāti. Taču, lai līdzīgu konfliktu izvēršanās iespējas mazinātu nākotnē, premjerministrs Krišjānis Kariņš aicinās Valsts kancelejas vadītāju sagatavot priekšlikumus, kā nodrošināt ierēdņu aizsardzību no prettiesiskiem politiskiem uzdevumiem.

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.

Man Neatkarīgās rosinātā un decembrī SKDS veiktā jaunākā iedzīvotāju aptauja neko īpaši necerētu neatklāja. Atklājas vien stabila valsts augstākās varas zema līmeņa stagnācijas aina, kuru lielā mērā akceptē šie paši iedzīvotāji. Projicējiet aptaujā piesaukto līderu veikumu viņu politiskajā praksē, pieprasiet uzrādīt šīs prakses nacionālo rezultativitāti, un, manuprāt, jums atklāsies tas, ko saku.

Šā gada janvārī pēc ilgām un mokošām cīņām beidzot tika izveidota jaunā valdība ar Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība) kā premjeru, kas jau pašā saknē bija paradokss un dīvaini, jo viņa partija starp piecām valdību veidojošajām ir vismazāk mandātus ieguvusī un arī pats Kariņš nebija tas populārākais starp kandidātiem. Iznāca tāds kā animācijas filmiņas sižets, kur dāvana no Āfrikas lauvas pienākas visvājākajam zvēriņam mežā – zaķītim. Tagad zaķītis vairs nav zaķītis, bet megazaķis – ietekmīgs un populārs, jo prot katrā otrajā teikumā iepīt vārdu «korupcija» un katru trešo teikumu sākt ar vārdiem: «Vēlreiz atkārtoju…»

Noslēdzoties kopš valstiskās neatkarības atgūšanas ilgākajam valdības veidošanas procesam, politikā šis gads sākās 23. janvārī. Taču nu jau par interregnum jeb bezvaras periodu dēvēto 109 valdības izveidošanai nepieciešamo dienu laikā jaunievēlētā Saeima neapdomīgi pieņēma nerealizējamus likumus, kuri uz šo sasaukumu atstās savu nospiedumu visu 13. Saeimas pilnvaru laiku.

Nacionālās apvienības kongresā paredzētas priekšsēdētāja un pārējās valdes vēlēšanas. Paredzama liela konkurence partijas valdes vēlēšanās, bet uz partijas priekšsēdētāja amatu kandidē tikai Dzintars.

Nesen jau rakstīju par to, ka arī mani neapmierina 13. Saeimas, tajā tikušo partiju kvalitāte, to lēmējvaras līmenis. Varbūt man ir pat dažas idejas, kā situāciju varētu labot. Taču – es diemžēl neredzu resursus (ne idejiskos, ne cilvēciskos), kuri šobrīd spētu situāciju valstī (!) vērst (apvērst) uz labu principiāli un kvalitatīvi. Tāpēc es neparakstījos par ārkārtas vēlēšanām un šīs Saeimas atlaišanu. Diemžēl par to, kas labāks nāks vietā, par savu kvalitatīvu piedāvājumu nav domājis un to konkrēti definējis, šķiet, neviens (!) no tiem trīsdesmit (jau vairāk) tūkstošiem cilvēku, kuri parakstījās par ārkārtas vēlēšanām.

Apkopojot 13. Saeimas deputātu balsojumus plenārsēdēs no 06.11.2018.-30.09.2019., pretkorupcijas organizācija "Sabiedrība par atklātību - Delna" (Delna) secina, ka šī sasaukuma deputāti atturas daudz retāk nekā viņu priekšteči 12. Saeimā.

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas "Chatham House" Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Kādā no Latvijas Televīzijas ziņu pārraidēm iespraucās viens no KPV LV līderiem Atis Zakatistovs, kurš solīja un pareģoja, ka jau nākamajā gadā tiks pilnībā likvidēta un iznīcināta jebkādā Latvijas Pašvaldību savienības ietekme uz politiskajiem procesiem Latvijā.

Tā dēvētās tālās planētas atbilstoši mundānās* astroloģijas teorijai ietekmē globālus procesus un norises. Taču tām kādā brīdī ir nozīme arī indivīda astroloģiskajā kartē. Patlaban spilgti «izpaužas» Urāns, Saturns un Plūtons. Un ļoti interesanti ir skatīt šo planētu ietekmi Latvijas politiskajās norisēs.

Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu par globālajiem izaicinājumiem, kuriem arī mums jābūt gataviem.