Bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars apsver iespēju iesaistīties politikā, lai sniegtu pienesumu atbilstoši savai pieredzei valsts pārvaldē.
Pārdefinējot galveno Rīgas problēmu – ne vairs korupcija, bet Rīgas pašvaldības uzņēmumos plaši izmantotais ārpakalpojums, Satversmes aizsardzības biroja uzticību zaudējušais bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir pārliecināts, ka viņam politisko partiju reitingu pašās beigās esošo “KPV LV” izdosies ievest Rīgas domē.
Francijas tiesa pirmdien piespriedusi piecu gadu cietumsodu bijušajam Francijas premjerministram un konservatīvo kandidātam uz valsts prezidenta amatu Fransuā Fijonam, atzīstot viņu par vainīgu valsts līdzekļu ļaunprātīgā izmantošanā, iekārtojot savu sievu fiktīvā darbā.
Krievijas Valsts domē iesniegtais likumprojekts saistībā ar Molotova-Ribentropa pakta slepeno protokolu ir nožēlojams mēģinājums pārskatīt vēsturi, uzskata Baltijas valstu un Polijas Ārlietu komisiju priekšsēdētāji.
Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru piektdien kultūras sekretāra amatā iecēlis aktieri un seriālu zvaigzni Mariu Friasu, kas šajā amatā stājas citas seriālu zvaigznes vietā.
Ārkārtējās situācijas laikā politisko partiju reitingi nav būtiski mainījušies, liecina pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma SKDS veiktās aptaujas dati.
Valdību veidojošo partiju starpā ir domstarpības un pat konflikti, taču patlaban prognozēt valdības krišanu nav pamata, norāda nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līderis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bezskaidrā naudā un pensiju fondā uzkrājis līdzekļus aptuveni 289 900 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publicētā valsts amatpersonas deklarācija par 2019.gadu.
Stratēģija iziešanai no Covid-19 krīzes būs vērsta divos virzienos, proti, uz vīrusa ierobežošanu un ekonomikas atlabšanu, paredzot rīcības scenārijus dažādu nozaru darbības situācijām atbilstoši veselības drošības principiem, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien sacījis Valsts prezidentam Egilam Levitam.
Kroņvīrusa rosinātās prioritāšu maiņas dēļ socioloģisko pētījumu kompānija SKDS partiju reitingus pašlaik nemēra. Arī sabiedrības interese par tiem vai vēlēšanām ir ievērojami mazinājusies, taču politikas teorētiķi uzskata, ka krīzes situācijās lielākās zaudētājas ir populistiskās partijas, bet praktiķi norāda – pēc ārkārtas situācijas atcelšanas nopietni pārbaudījumi būs jāiztur pie varas esošajām partijām.
Valdošajā koalīcijā saasinās saspīlējums starp partiju "KPV LV" un Jauno konservatīvo partiju (JKP), kā rezultātā sarūk Skultes gāzes termināļa īstenošanas izredzes, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pēc jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes būtu jādomā par atbildīgo dienestu atslogošanu un indivīdu atbildības veicināšanu, ceturtdien valdības ārkārtas sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Visai augstos toņos novadītajā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kongresā, kurā tika sarunātas daudzas trakas lietas, kongresa delegāte Juta Strīķe savā runā publiski apvainoja Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) Krievijas interešu realizēšanā Latvijā; ZZS atbildi parādā nepalika, norādot, ka tieši J. Strīķe un viņas pārstāvētā partija ir nopietns drauds Latvijas valsts drošībai, par ko Saeimas deputāti jau brīdinājuši drošības iestādes.
Pirmā partija, kas nevarēja nociesties un sāka ārkārtas priekšvēlēšanu reklāmas kampaņu, vēl pirms Rīgas dome bija oficiāli atlaista, ir Attīstībai/Par (AP), kas ar plakātiem ielās un stāstiņiem televīzijā un internetā virza par mēra kandidātu Mārtiņu Staķi.
Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro pieņemot sava valsts sekretāra Ērika Eglīša atlūgumu, abu amatpersonu konflikts, kuru R. Nemiro atlaišanai izmantoja Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, valdības stabilitātes kontekstā zaudējis aktualitāti. Taču, lai līdzīgu konfliktu izvēršanās iespējas mazinātu nākotnē, premjerministrs Krišjānis Kariņš aicinās Valsts kancelejas vadītāju sagatavot priekšlikumus, kā nodrošināt ierēdņu aizsardzību no prettiesiskiem politiskiem uzdevumiem.
Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.
Man Neatkarīgās rosinātā un decembrī SKDS veiktā jaunākā iedzīvotāju aptauja neko īpaši necerētu neatklāja. Atklājas vien stabila valsts augstākās varas zema līmeņa stagnācijas aina, kuru lielā mērā akceptē šie paši iedzīvotāji. Projicējiet aptaujā piesaukto līderu veikumu viņu politiskajā praksē, pieprasiet uzrādīt šīs prakses nacionālo rezultativitāti, un, manuprāt, jums atklāsies tas, ko saku.