Pēc jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes būtu jādomā par atbildīgo dienestu atslogošanu un indivīdu atbildības veicināšanu, ceturtdien valdības ārkārtas sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Šodien valdība uzklausīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvo ziņojumu par problēmām ar dīkstāves pabalstu izmaksu ārkārtējās situācijas laikā. Tostarp VID vadītāja Ieva Jaunzeme minēja piemērus, kad dīkstāves pabalstiem piesakās uzņēmumi, kuri joprojām nodarbojas ar saimniecisko darbību. Tā, piemēram, kāds uzņēmums, kurš pieteicis darbiniekus dīkstāves pabalsta saņemšanai, nodarbojas ar saimniecisko darbību, ko apliecina par šī uzņēmuma sniegtā pakalpojuma čeka reģistrēšana VID rīkotajā čeku loterijā.
Premjers atzina, ka VID ir vislabāk redzama situācija krīzes laikā. "VID vadītāja runā no rūgtās pieredzes. VID tāpat kā ārsts redz slimnieka reālo stāvokli, nevis mēs, kas redzam to, kā viņš izskatās uz ielas. No šīs krīzes mums būs jāmācās mainīt pieeju, jo patlaban viss tiek balstīts uz kontroli. Varētu pāriet uz pašdeklarēšanos ar nosacījumu, ka par negodprātīgu rīcību tiek paredzēts ārkārtīgi bargs sods. Un ne jau 1000 eiro apmērā. Tad gan varētu atslogot valsts dienestus, jo atbildība būtu uz indivīda pleciem," klāstīja Kariņš.
Viņš sacīja, ka par šiem jautājumiem vēl nepieciešamas plašas diskusijas, kuras krīzes laikā vēl nevar atrisināt.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka patlaban valstī ir uzticības krīze gan no valsts puses, gan iedzīvotāju.
"VID dara savu darbu un iestādei nevar pārmest, ka tā strikti izpilda likumus. Tomēr arī lēmums 44% gadījumu atteikt dīkstāves pabalsta izmaksu rada uzticības krīzi sabiedrībā. Tas ir jautājums par likumu un taisnību, bet šī saruna ir turpināma citos formātos," klāstīja Bordāns.