Kopš vakardienas līdz šī rīta plkst.6 Daugavā ūdens līmenis pie Pļaviņām cēlies par astoņiem centimetriem, sasniedzot 70,96 metrus virs Baltijas jūras sistēmas, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi.
Ūdens līmenis Daugavā šorīt plkst.7 bija 71,95 centimetri virs Baltijas jūras sistēmas, savukārt pie Zeļķiem ūdens līmenis plkst.8 bija 73,98 centimetri, aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi.
Lai arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistu novērojumi liecina, ka šis pavasaris ūdenstilpju tuvumā dzīvojošajiem ir pienācis mierīgāk nekā citus gadus, tomēr Daugava izspēlējusi kārtējo pavasara joku starp Jēkabpili un Pļaviņām.
Šodien Daugavā pie Zeļķiem novērota ledus iešana un strauji paaugstinājies ūdens līmenis, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Šopēcpusdien Ogrē, Upes ielas galā, dārzkopības teritorijā applūdušas aptuveni 40 mājas, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele.
Latvijas austrumu un centrālās daļas upēs pārsvarā turpinās ūdens līmeņu paaugstināšanās ar intensitāti: Daugavā 1-44 cm, Aiviekstē pie Lubānas 17 cm, Gaujas augštecē un vidustecē 5-12 cm, Lielajā Juglā pie Zaķiem 59 cm, Amatā 13 cm, Lielupes lejtecē 2-7 cm.
Lielupē pie Mežotnes vakar sākusies ledus iešana, kā arī ledus sakustēšanās notikusi Lielupē pie Staļģenes, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā apkopotā informācija.
Plūdu draudi lielākoties tiek saistīti ar Daugavas HES kaskādes teritoriju – Jēkabpili un Pļaviņām. Daugavas ūdeņu savaldīšanai arī tikusi Eiropas Savienības fondu naudas lauvas tiesa.
Tuvākajās dienās atsevišķos straujākos Latvijas rietumu un centrālās daļas upju posmos iespējama ledus segas sairšana un ledus iešana nelielos posmos, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Šogad Latvija aizvadīja samērā īsu ziemu ar atsevišķiem aukstuma periodiem. Lai arī sniegs zemi klāja ne tik bagātīgi kā, piemēram, pērnajā gadā, aukstuma dēļ ūdenstilpnēs ir izveidojusies bieza ledus kārta, kas ar pirmajiem saules stariem sāk kust. Tāpēc šogad lielo upju tuvumā dzīvojošos, visticamāk, neskars plaši plūdi, taču apdraudētāki būs tieši mazo un netīrīto ūdenstilpju tuvumā dzīvojošie.
Aizvadītajā diennaktī palielinājusies Latvijas upju notece, taču salīdzinājumā ar iepriekšējām dienām, ūdens līmeņa celšanās tagad kļuva straujāka, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Līdz 17.martam - turpinās projekta "Rīga pret plūdiem" ietvaros izstrādātā Plūdu riska pārvaldības plāna Rīgas pilsētai projekta un tā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana. Ar plūdu riska pārvaldības plāna projektu un tā ietekmes uz vidi novērtējumu var iepazīties Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā, Bolderājas bibliotēkā, Juglas bibliotēkā, Sarkandaugavas bibliotēkā, kā arī interneta mājas lapās www.rdpad.lv un www.rigapretpludiem.lv
Ledus iešana Daugavā pie Jēkabpils varētu sākties pēc 20.marta, balstoties uz meteoroloģiskā dienesta sniegto informāciju, prognozēja Krustpils novada civilās aizsardzības speciālists Normunds Zizlāns.
Gatavojoties pavasara paliem, šī gada 9.martā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests rīkoja darba grupas sanāksmi par atbildīgo dienestu, institūciju un pašvaldību gatavību pavasara plūdu periodā Daugavas upes baseinā.
Pavasara palu notece šogad gaidāma mazāka par normu. Ledus iešana upēs rietumu daļā gaidāma marta otrajā dekādē, bet austrumu un centrālās daļas upēs – marta trešajā dekādē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozes.
Pagājušajā diennaktī daudzās Kurzemes un Zemgales upēs turpinājās ūdens līmeņa paaugstināšanās, bet vietām Kurzemē palu ūdeņi jau sāk atkāpties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju, aizvadītajā diennaktī Kurzemes upēs strauji palielinājies ūdens līmenis, piemēram, Bārtā ceļoties pat par 199 līdz 228 centimetriem.
Aizvadītajā diennaktī Kurzemes upēs strauji palielinājies ūdens līmenis, Bārtā ceļoties par 199 līdz 228 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Sakarā ar straujo temperatūras maiņu, tai paceļoties līdz +4 grādiem, un intensīvo lietu naktī no 22. uz 23.februāri, kas veicinājis strauju sniega kušanu, Ventspils pilsētā strauji cēlies ūdens līmenis, appludinot gan brauktuves, gan privātos īpašumus.