Pētījums

Iedzīvotāji šīs vasaras brīvdienu aktivitātēm plāno tērēt vairāk nekā pagājušajā vasarā: virs 400 eiro vasaras brīvdienu izdevumiem plāno veltīt katrs otrais iedzīvotājs (52%), un tas ir par 18% vairāk nekā līdzvērtīgā periodā pirms gada. Turpretī par 15% ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas vasaras brīvdienām tērēs mazāk nekā 400 eiro - pērn tie bija 56% iedzīvotāju, bet šogad vairs 48% Latvijas aptaujāto iedzīvotāju, liecina "Ferratum Group" veiktais pētījums.

Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas dīkstāvē vai ir jau atbrīvoti no darba, liecina Vidzemes Augstskolas (ViA) pētījums, kas tapis atsaucoties tūrisma un viesmīlības nozares profesionālo asociāciju aicinājumam. Pētījuma ietvaros aptaujāti vadošie nozares uzņēmumi, kas uzskata, ka ir nepieciešama pārskatīt valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt krīzi.

Jaunais koronavīruss var negatīvi ietekmēt ne tikai plaušas, bet arī sirdi, aknas, smadzenes un citus orgānus, brīdina ārsti, raksta "gazeta.ru".

Latvijā iedzīvotāju vidū turpina mazināties satraukums par koronavīrusa radītajiem apstākļiem (no 66% marta beigās uz 43% procentiem maija sākumā). Arī iedzīvotāju skaits, kas atzīst, ka koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija ietekmējusi viņu ikdienu, ir mazinājies par 11 procentpunktiem (no 67% marta beigās uz 56% procentiem maija sākumā). Tā kā vispārējās izolācijas periods ilgst otro un dažās valstīs trešo mēnesi, cilvēki visā pasaulē veido jaunus ieradumus un ikdienas paradumus, līdz ar to atjauno zināmu līdzsvaru savā dzīvē. Vairāk nekā 40% cilvēku visā pasaulē un 56% Latvijā apgalvo, ka pārvar jaunos apstākļus, biežāk vingrojot, lasot vai guļot. Vairāk nekā 50% cilvēku visā pasaulē un 57% Latvijā apgalvo, ka ēd veselīgāk un izmēģina jaunas receptes, teikts KANTAR TNS publikācijā.

Šogad pavasarī 89,8% jeb 1,391 miljons Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja internetu pēdējo triju mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Kantar Latvia Digital" pētījuma dati.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” #paliecmājās iedzīvotāju pieredzes pētījums atklāj, ka 70% iedzīvotāju koronavīrusa izraisītās krīzes laikā ir ko jaunu iemācījušies un gatavi jauniegūtās prasmes un zināšanas pielietot arī pēc krīzes. TOP3 lietas un iemaņas, kuras cilvēki turpinās praktizēt arī pēc krīzes, ir – aktīvāk izmantos mobilās tehnoloģijas (25%), biežāk iegādāsies preces internetā (21%) un atteiksies no luksus lietām (20%).

Zinātniskais institūts "BIOR" sācis vākt datus pētījumam par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtējās situācijas laikā, informēja institūta pārstāvji.

Vienreizēja sociālā distancēšanās neapturēs jauno koronavīrusu, un var būt nepieciešami tās atkārtoti periodi līdz 2022.gadam, lai novērstu slimnīcu pārslodzi, otrdien paziņoja Hārvarda universitātes zinātnieki savā pētījumā, kurā ir modelēta pandēmijas trajektorija.

Pēc 19. marta uzrunas nācijai, kurā Francijas prezidentes Emanuels Makrons Francijā noteiktos ierobežojumus salīdzināja ar karu, viņš izpelnījās Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas aizrādījumu par pārāk sakāpinātas leksikas lietošanu. Patiešām, vai Francijā un daudzviet citur noteiktos ierobežojumus var salīdzināt ar tiem ierobežojumiem, kādi tiek noteikti kara laikā? Dažādās ES dalībvalstīs ierobežojumu režīmi ir visai atšķirīgi. Cik lielā mērā jau esošie noteiktie ierobežojumi – robežu slēgšana, starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšana, publisko pasākumu aizliegšana, mācību iestāžu darbības apturēšana utt. – ir raksturīgi tikai kara laikam?

Ģimenes, kas nedēļā netraucēti kopā rotaļājas vairāk kā piecas stundas, ir laimīgākas nekā ģimenes, kas tam velta mazāk laika. Tomēr 61% vecāku kopīgas spēlēšanas laikā novēršas viedierīču izmantošanai vai citiem mājas darbiem, nespējot veltīt pilnvērtīgu laiku saviem bērniem, liecina rotaļlietu ražotāja LEGO veiktais pētījums. Psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte skaidro, kādēļ kopīga spēlēšanās ir nozīmīga ne tikai bērniem, bet arī vecākiem.

Tālāka tehnoloģiju attīstība nav iedomājama bez cilvēciskajām vērtībām. Iespēja izvēlēties dažādus servisus, cilvēka sadarbība ar tehnoloģijām, lielāka sabiedrības iesaiste jaunāko tehnoloģiju izpētē, robotizācija un inovāciju DNS ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē.

Latvijas Universitātes un Latvijas Mobilā Telefona (LMT) pētnieki ir radījuši pieeju, kas, pateicoties mobilā tīkla notikumu statistikai, ļauj reāllaikā novērot cilvēku uzvedību un tās izmaiņas dažādu notikumu ietekmē. Pirmie rezultāti parāda, ka valdības lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir būtiski mainījis Latvijas iedzīvotāju uzvedību un lielākā daļa cilvēku visā valstī godprātīgi ievēro norādījumu #paliecmājās.

Ak, cik žēl, ka Ziemeļatlantijas līgums tika noslēgts 1949. gada 4. aprīlī, kad ešeloni ar laikā no 25. līdz 27. martam Latvijā un visā Baltijā saķertajiem cilvēkiem atradās vēl ne Sibīrijā, bet tomēr jau tālu no mājām.

Krievija kā potenciāls riska un nestabilitātes avots Rietumu pasaulei ir analizēts jaunākajā Austrumeiropas politikas pētījumu centra APPC izdevumā Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji. Neko labu pētnieki par Kremļa saimniecību un tās darba metodēm nesaka.

Gandrīz 90% pasaules iedzīvotāju ir kaut kāda veida aizspriedumi pret sievietēm, liecina ceturtdien publiskots ANO pētījums.

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju zināšanas par cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi un apzinātu iespēju mainīt izsmēķu bezatbildīgas izmešanas paradumus, “Zaļā josta” sadarbībā ar “Philip Morris Latvia” un pētījumu kompāniju “SolidData” veica kvantitatīvu sabiedrības paradumu un attieksmes pētījumu. Pētījums atklāja, ka, lai arī sabiedrība aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā ikdienā, tomēr ne līdz galam izprot cigarešu izsmēķu potenciālo draudu ekoloģijai un to ietekmi uz vidi.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE) pērnā gada izskaņā publicēja pētījumu “Baltic Media Health Check 2018-2019”. Sadaļā par interneta ziņu portāliem Latvijā ir ierakstīta statistika, kas pilnībā neatbilst patiesajai situācijai. Tā, piemēram, ziņu portālam “Tvnet”, kas ir "Re:Baltica" sadarbības partneris, pierakstīts par 100 000 lietotāju dienā vairāk, nekā redzams oficiālajos datos, vēsta portāls "kasjauns.lv".

36% Latvijas iedzīvotāju finanšu jautājumi rada spriedzi attiecībās ar partneri, un Latvija ar šo rādītāju apsteidz gan savus Baltijas kaimiņus, gan arī Eiropas vidējo rādītāju (26%), secināts Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumā (European Consumer Payment Report 2019), ko veicis Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum.

Neatkarīgu ekonomistu veiktā analīzē par "elastīgās ekonomikas" veidošanos, aplūkotas 19 galvenās valstis, vēršot uzmanību elastīgi izmantojamu darba telpu ekonomiskajai un sociālajai ietekmei uz sekundāras un terciāras nozīmes pilsētām un piepilsētas zonām gan šobrīd, gan laikā līdz 2029. gadam.

Hārvardas universitātes profesors gribējis noskaidrot, kāpēc cilvēki nosirmo un atklājis, ka patiesi vainojams ir tieši stress, vēsta "Time".